Muzikantu nometne Zaķumuižā
No 2. līdz 4.decembrim Zaķumuižā sabrauca ap 80 jauno muzikantu! Uz muzikantu nometni!!! Tā nu jau ir ierasta un ļoti gaidīta tikšanās visiem, kas draugos ar folkloru, dziedāšanu, dejošanu, stāstīšanu un galvenokārt, muzicēšanu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BALTICA 2012 - Ieskaņu koncerts Rīgā, Valsts svētku vakarā
Latvijas Valsts dibināšanas 93.gadskārtas vakarā Rīgas Mazajā Ģildē bija pulcējušās folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem - Latgales CEIRULEITS, ŪZULIŅŠ un UPĪTES Etnogrāfiskais ansamblis, Vidzemes SENLEJA un VĒRTUMNIEKI, Zemgales DIMZĒNS, Kurzemes Alsungas un Jūrkalnes Suiti, TREJTEKA un TALSI, Rīgas GRODI, SKANDINIEKI un MASKAČKAS SPĒLMAŅI, lai kopā svētītu svētkus, Latvijas dzimšanas dienu un daudzinātu latviešu tradicionālo dziesmu spēku, kuŗā, lai cik grūti laiki, mēs varam pasmelties.
|
Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā |
|
|
Koncerta vadītāji Anda Skuja un Andris Kapusts |
|
SENLEJA |
CEIRULEITS |
CEIRULEITS danco |
TREJTEKA un TALSI |
|
UPĪTES Etnogrāfiskais ansamblis |
|
|
DIMZĒNS |
|
ŪZULIŅŠ |
Alsungas un Jūrkalnes suiti |
|
|
|
MASKAČKAS SPĒLMAŅI |
|
SKANDINIEKI - Lēlo un Helmī |
VĒRTUMNIEKI |
|
|
GRODI |
|
Pēc kopdziesmas - PALDIES visiem!!! |
Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji’ 2011”
2011. gada 24. un 25.septembrī Līvānu novads aicināja visus folkloras draugus uz Sarptautiskajiem folkloras svētkiem „Rudynōji’ 2011”, lai latvisko tradīciju garā iezīmētu rudens sākumu. Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji" Līvānos norisinājās jau trīspadsmito gadu.
Sestdien no rīta līdz pat pēcpusdienai pie Līvānu novada kultūras centra notika pašmāju un viesu kolektīvu koncerts, kā arī zemnieku un uzņēmēju tirdziņš «Rudynōji -- 2011», kur varēja iegādāties dažādas rudens veltes un pašmāju ražojumus.
Pēc ieskaņu koncerta svētku dalībniekus uz pieņemšanu Līvānu novada bibliotēkā aicināja Līvānu domes pārstāvji.Katrs kolektīvs saņēma nelielu dāvaniņu un noskatījās filmu par Līvānu novadu.
Pēcpusdienā visi devās uz rudens ieskaņu koncertu Turku saieta namā.
Vakarpusē svētku dalībnieki atkal pulcējās Līvānu novada kultūras centrā uz vakarēšanu «Tolka gōja pogolmā». Virmoja īsts vakarēšanas gars, mijās dziesmas, rotaļas un danči.
Līvānos skatītājus priecēja latviešu un poļu folkloras kopas, kā arī kapela no Lietuvas – kopumā ap 200 dažādu vecumu dalībnieku. Šogad festivāls bija īpašs, jo tajā piedalījās Līvānu sadraudzības pilsētas Polijā Tarnowo Podgorne folkloras ansamblis „Modraki". Baudījām leišu kapelas, kā arī Dagdas folkloras kopas „Olūteņš”, Preiļu Valsts ģimnāzijas folkloras kopas „Rūtoj”, Galēnu folkloras kopas „Vydsmuiža”, Turku pagasta folkloras kopas „Turki”, Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopas „Ceiruleits” un Līvānu novada KC TDA „Silava” jaukos priekšnesumus.
25.septembrī svētku dalībnieki devās izbraukumā uz Jēkabpili, kur ar savu „rudens ciemakukuli” piedalījās Miķeļdienas pasākumā Kena parkā.
Pēcpusdienā uz radošajām darbnīcām un svētku noslēguma pasākumu aicināja Latgales mākslas un amatniecības centrs.
Paldies par atbalstu Līvānu novada domei, Jaunsilavas pamatskolai un Līvānu novada KC kolektīvam.
|
Modraki |
Rūtoj |
Sadancis |
Vydsmuiža |
|
Jumja klaips |
Modraki |
Ceiruleits |
Piemini Saules kauju Rudens saulstāvjos
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Zaļās dzīves skola Rīgas Esplanādē
Gunta Saule
Šis ir tāds laiks. Rudzu Māras laiks. Rudzu balss skan it visur dabā. Arvien agrākos saulrietos, rīta rasas sudrabā mirdzošajos zirneklīšu saaustajos tīmeklīšos. Rudzu balss skan smeldzīgās un rimtās dziesmās, jestrās apdziedāšanās un danču melodijās, dūdu un bungu ādās, vijoļu un kokļu stīgās. Tā GRODI. Rīgas Grodi, ar ciešām un stiprām latgaļu saknēm, ar latgalisko virmojumu balsīs un dziesmu stāstos. Tā pirmā Zaļās dzīves stunda Rīgas Esplanādē, Rīgas 810-gades svēkos ir izskanējusi - ar Grodu Rudzu balsīm.
Kurzemnieku diena Ikšķilē
Saule Gunta
Sestdiena. Daugavas krasts. Zaļa zāle. Saulaina debess ar dažiem pāri ritošiem lietus mākoņiem. Līksmi un dziedoši ļaudis. Kurzemnieku diena Ikšķilē.
Še sabraukušie bārtenieki, rucavnieki, nīcenieki, otaņķnieki, tārgalieši, tukumnieki, suiti līdzvedamajās lādēs, grozos un saiņos bija likuši gan amatnieku darinājumus – rakstainos un gana siltos cimdus, košās rotas, smaržīgos ziepju gabaliņus, pītos grozus, linaudekla tērpus, koka karotes un citas smalkas un derīgas lietas. Pārdošanai un nogaršošanai bija vesti arī gardie rudzu maizes kukuļi, saldmaizes, neiztrūkstošie sklandu rauši un citi Kurzemes kārumi.
Kurzemnieku lepnums, košums un dižums šai reizē – 2012.gada Balticas Ieskaņu pasākumā izvērtās kā dažādus Kurzemes puses novadus - tālās Lejaskurzemes, Suitu, arī Augškurzemes, Kurzemes līvu un Zemgales pierobežas dziedāšanas tradīcijas izrādīšana un izstāstīšana. Pļaviņā pie Ikšķiles Tautas nama, gluži līdzās Amatnieku tirdziņam un amatu demonstrējumiem notika brīvdabas koncerts, kuŗa piedalījās itin visi sabraukušie dalībnieki – Bārtas, Rucavas, Otaņķu Etnogrāfiskie ansambļi. Jo plaši, lai arī paši pauda, ka nelielā skaitā, bija pārstāvēti dažādie suti – Jūrkalnes Maģie suiti, Kuldīgas novada Gudenieku suiti un, protams, Alsungas Suitu sievas. Tukuma novadu pārstāvēja gan Slampes, gan Pūres folkloras kopas. Savu, no pārējiem atšķirīgo, skanējumu ienesa Tārgales līvu kopa „Kāndla”.
Koncertā „Kurzemes krāšņākās balsis” Bārtas, Otaņķu, Rucavas un Suitu dziesmas dziedāja šo novadu Etnogrāfiskie ansambļi. Koncertu vadīja un par katra novada muzikālajām savdabībām kopu vadītājus stāstīt aicināja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra folkloras eksperte Gita Lancere.
Kurzemes dienas vainagojums – Etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu Dižkoncerts „Māte savas meitas sauca”, Andra Kapusta tapināts un vadīts, ar Diždanci uzsākts, izskanēja Ikšķiles estrādē, - ar pateicības vārdiem Ikšķiles domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam, Ikšķiles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītājai Dzintrai Čudarei, Tautas nama vadītājai Dacei Mistrei, kā arī ikšķilietei, Rīgas Domes Kultūras, izglītības un sporta aģentūras Kultūras pārvaldes priekšniecei Dzidrai Šmitai, no kuŗas savulaik bija nācis ierosinājums šādam sarīkojumam.
Kurzemnieku diena norisinājās sadarbojoties Latvijas Folkloras biedrībai, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram, Ikšķiles novada pašvaldībai, kā arī Latviešu tautas mākslas savienībai un novadu pašvaldībām.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Foto galerijas
Sestdien, 9. jūlijā, Dainu kalnā folkloras svētkos "Deju raksti Dainu kalnā" pulcējās folkloras kopas no dažādiem Latvijas novadiem, lai popularizētu tradicionālo deju un demonstrētu to savdabību un dažādību. Neraugoties uz karsto laiku, ar degsmi tika izdejotas gan Latgales, gan Kurzemes, gan Zemgales un Vidzemes senās dejas un rotaļas, kā arī savus deju soļus izrakstīja jaunieši no Akhmetas pilsētas Gruzijā. Pasākumā piedalījās LU folkloras deju kopa "Dandari", Jelgavas "Dimzēns", Saldus "Medainis", Siguldas "Senleja", Valkas "Sudmaliņas", kā arī pārstāvji no Rīgas Danču kluba.
Pirms deju koncerta Turaidā notika arī tradicionālās dejas meistarklase, kurā dejas pamatprincipus un pamatsoļus atgādināja un mācīja LU folkloras deju kopas "Dandari" vadītāji Dace Circene un Ilmārs Pumpurs. Jaunas atziņas par dejotprasmi ieguva ne tikai pasākuma apmeklētāji, bet arī folkloras kopu dalībnieki.
Vislielākā līksmība un dejotprieks bija sadancošanas daļā, kad ikvienam bija iespēja pašam iemācīties un izdejot senās dejas, basām kājām baudot karsto vasaras pēcpusdienu Turaidā.
Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību Siguldas novada domei un Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu svētku organizēšanā.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XXIV Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2011" no 2. līdz 6. jūlijam notika Lietuvā - Panevežu, Kupišku, Ukmerģes un Širvintu rajonu pašvaldībās un Viļņā. Tie ir plašākie, sabiedrībā iecienītākie un pasaulē pazīstamākie tradicionālās kultūras svētki Baltijas valstīs, kas rūpējas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību. Festivāla tēma šogad bija "Ģimene".
Savā pastāvēšanas laikā, sākot ar 1987.gadu, festivālam ir izveidojusies stabila tradīcija, un tas ir atpazīstams plašā sabiedrībā. Savukārt tradicionālās kultūras kopējiem šie svētki allaž ir jaunas iedvesmas avots turpmākai darbībai. Festivāls iekļaujas CIOFF organizācijā un norit saskaņā ar tās apstiprināto kalendāru. CIOFF - pasaulē ievērojamākā Starptautiskā folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome - ir UNESCO dalīborganizācija, un tajā ir iesaistījušās ap 80 pasaules valstis.
Festivālā piedalījās 46 lietuviešu folkloras kopas, dziedošās ģimenes un viesi no Itālijas (Terra del Sole), Meksikas (Ballet folklorico de Occidente), Moldovas (Plăieşii), Krievijas (Zabava), Slovēnijas (Strmol), Tanzānijas (Arnolds Chiwalala) un Igaunijas (Ilolatse ja emad). Latviju festivālā pārstāvēja Līvānu novada ģimeņu kopa, kurā apvienojušās ģimenes no folkloras kopām „Ceiruleits”, „Turki”un „Rūžupis veiri”.
Latvijas grupa pirmajā festivāla dienā piedalījās koncertā „Zvirbulis aicina” un citos pasākumos Širvintu novadā. Pirmais pieturas punkts bija Kernave – īpaša vieta, kura liecina par unikālām iznīkušām kultūras tradīcijām, civilizāciju un svarīgiem cilvēces vēstures etapiem. 2004.g. tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma šedevru sarakstā. Kernave – vienīgais Baltijas valstīs piecu pilskalnu komplekss, kurā bija pirmā Lietuvas galvaspilsēta. Tikai šajā vietā vislabāk var izjust baltu pirmsvēsturi un Lietuvas valsts sākotni.
Pēc pasākumiem novados svētku viesi devās uz Viļņu, kur norisinājās pārējās festivāla dienas.
3.jūlijā Viļņas Kongresu namā notika Svinīgais festivāla atklāšanas koncerts. No 4.-6.jūlijam rosība valdīja Festivāla pilsētiņā Sereikiškes parkā, kur katru dienu darbojās amatnieku tirdziņš, notika sadziedāšanās, sadancošanās, nacionālās virtuves mielasti, koncerti, tradīciju demonstrējumi un danči.
Rīta cēlienā visi interesenti tika aicināti iesaistīties radošajās darbnīcās Lietuvas Tautas kultūras centrā.
Viesu kolektīvu vadītājiem bija pieņemšana Lietuvas Seimā. Sereikiškes parkā notika arī Noslēguma koncerts
1.jūlijā Lietuvas Nacionālajā muzejā Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2011” ietvaros tika atklāta izstāde „Baltijas tradicionālo tautas tērpu sievu galvas segas”. Izstādē ar saviem darbiem piedalās meistari no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Izstāde Lietuvas Nacionālajā muzejā (Viļņa, Arsenāla gatve 1) būs skatāma visu jūliju.
Braucām mājās ar ļoti labām emocijām. Mūs visus pārsteidza brīnišķīgais festivāla noformējums.
Festivāls bija izdevies!
Paldies par atbalstu Līvānu novada domei! Paldies par sadarbību Latvijas Folkloras biedrībai un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram.
Anna Kārkle, foto un stāstījums;
Jeļenas Jekimovas attēlu albumu, lūdzu, skatiet šeit
|
|
|
|
|
|
No 27.-30.jūnijam Līvānu 1.vidusskolas Laimiņas sākumskolā notika Latgales bērnu un jauniešu folkloras skola “Garā pupa”. Folkloras skolā piedalījās piecdesmit bērni no Līvānu 1.vidusskolas, Vārkavas vidusskolas, Preiļu Valsts ģimnāzijas, Viļānu vidusskolas, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Krustpils pamatskolas, Sīļukalna pamatskolas, Jaunsilavu pamatskolas un Dravnieku pamatskolas, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Siguldas.
Folkloras skola notika jau astoto gadu pēc kārtas un tāpat kā pagājušajā gadā darbojās Līvānu 1.vidusskolā.
Nodarbību saturs un formas tika izvēlētas atbilstoši bērnu un jauniešu vecumam - caur dziesmu, rotaļu, caur spēlēm, sarunām un praktisku darbošanos seno amatu meistardarbnīcās zinošu un talantīgu skolotāju vadībā.
Folkloras skolas programma bija ieplānota tā, lai bērni varētu cits citu labāk iepazīt, sadraudzēties un šādā labdabīgā gaisotnē iegūtu kopdarbības pieredzi.
Par veiksmīgu projekta norisi gādāja projekta vadītāja - Dienvidlatgales bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatore Anna Kārkle.
Ikvienam bija iespēja apgūt latviešu tautas mūzikas instrumentu (kokles, ermoņiku, stabules, dūdu u.c.) spēles prasmi. Kokles spēli bērniem palīdzēja apgūt folkloras kopas ”Raksti” vadītāja Vita Talla. Rīgas skolēnu pils folkloras kopas ”Kokle” vadītāja Dina Liepa pasniedza vijoļspēles un stabules spēles nodarbības, bungu un dūdu grupas “Auļi” dalībnieks Edgars Kārklis mācīja dūdu spēli, Latgales šlāgermūzikas grupas «Baltie lāči» kontrobasists Toms Lipskis vadīja ritma instrumentu, mandolīnas un kontrobasa nodarbības, kapelas “Maskačkas spēlmaņi“ vadītājs Ansis Ataols Bērziņš ierādīja, kā spēlējamas ermoņikas. Savu padomu bubineņa spēles prasmē demonstrēja vecmeistars Jānis Pinups.
Darbojoties Latgales bērnu un jauniešu folkloras skolā ”Garā pupa” amatnieku vadībā, bērniem bija iespēja apgūt iemaņas aušanā, keramikā, rotu gatavošanā u.c.
Tautas daiļamata meistara Māra Maniņa vadībā bērni apguva iemaņas aušanā un mezglošanā. Ar lielu prieku bērni iesaistījās “Čaklo roku pulciņā” (vad. Vita Talla). Keramikas nodarbībās(vad.Eleonora Pastare) katrs bērns izveidoja sev svilpaunieku un izvirpoja māla podus un vāzes. Amatniece Žanna Vilcāne mācīja īpaši smalku darbiņu - cepuru pīšanu no doņiem.
Paši mazākie bērni aizrautīgi darbojās "Lielajā rotaļniekā", kuru vadīja skolotāja Helēna Ērgle.
Katru vakaru bērni jautri griezās deju virpulī. Brīvajā laikā folkloras skolas dalībnieki, izmantojot pārceltuvi, pārcēlās pāri Daugavai, uz Sēlijas zemi, kur tika skandēts Sēlijas dziesmu pūrs.
Īpaši liels paldies jāsaka “Ezeru” māju saimniekiem Terēzijai un Robertam Rubeņiem par brīnišķīgo pasākumu viņu lauku sētā. Kas var būt labāks par “īstu” lauku pirti, peldi ezerā, ugunskuru un ugunskurā ceptiem kartupeļiem!
Folkloras skolas laikā tika dziedātas tautas dziesmas un dejoti latviešu danči. Īpaši jauks bija Pērkonīša ducināšanas maratons.
Folkloras skolas “Garā pupa” noslēgumā izskanēja dalībnieku koncerts “Garās pupas raibie raksti”, kur katrs dalībnieks saviem vecākiem rādīja, ko ir iemācījies nometnes laikā.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Līvānu 1.vidusskola un Līvānu novada dome.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XXVI Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētki „Pulkā eimu, pulkā teku” Turaidas diena 2011.gada 22. maijā.
Bija tik laba sajūta, redzot, ko mūsu bērni māk, ar kādu prieku dzied, dejo un spēlē un ir lepni par savas tautas tradicionālās kultūras mantojumu!|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jau otro gadu Rīgā, VEF Kultūras pilī reizi mēnesī notiek radoša darbošanās bērnu folkloras klubā KUKURAGĀ. Kluba vadītāja Ieva Bērziņa aicina talkā savus kolēģus, Rīgas un dažkārt arī novadu kopu dalībniekus un dažādu bērniem saistošu praktisku nodarbību vadītājus, lai bērniem tikšanās Kukuragā būtu gana saistoša, tradicionālo kultūru, - rotaļu, deju, dziesmu un stāstu, izzinoša, gadalaikam atbilstoša un radoša.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Foto: Dāvis Markus un Andris Kapusts.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Foto: Inguna Vilmane un Kārlis Pakārklis
|
Bārta |
Bārta |
Berendejka |
Berendejka |
|
Dimzēns |
Dimzēns |
Laiksne |
|
|
Skandinieki |
Skandinieki |
Skandinieki |
Skandinieki |
|
|
Vilkači |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daži attēli no 2010.gada Ūsiņu svinēšanas Talsos.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|