Folkloras asociācija „Baltica” pilntiesīga CIOFF locekle

Ingrīda Rītela (Ingrid Rüütel),
Folkloras Asociācijas „Baltica” prezidente

teksts no: "Baltica `91". Tautas mākslas centrs, 1991.,
vairāk par Ingrīdu Rītelu: vp2001-2006.vpk.ee/en/president/mrs.php,
Fotoportrerts no: www.gossip.ee , aut: Scanpix (Peeter Langovits)]


PIRMAIS Starptautiskais Folkloras festivāls „Baltica” notika 1987.gadā Viļņā, otrais – pēc gada Rīgā. Pirms trešā festivāla Tallinā tā organizētāji nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams izveidot pastāvīgu organizāciju festivālu rīkošanai, lai koordinētu konceptuālo un praktisko problēmu risināšanu, nodrošinātu informācijas apmaiņu un apvienotu Baltijas valstu folkloras kustību pūliņus.

Folkloras asociācija „Baltica” tika nodibināta 1989.gada 5.aprīlī Rīgā, apvienojoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālajām folkloras biedrībām. Asociācijas mērķis ir saglabāt un popularizēt Baltijas valstu etnisko kultūru. Asociācijas galvenie garba virzieni ir: starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” organizēšana, folkloras pasākumu koordinēšana, informācijas apmaiņa, kā arī starptautisko sakaru veicināšana. Folkloras asociācija „Baltica” pieder pie pirmajām igauņu, latviešu un lietuviešu kopīgajām organizācijām, kas izveidotas, lai oficiāli apvienotu spēkus mērķa sasniegšanai. Kopīgi bija arī vieglāk nodibināt tiešus sakarus ar folkloras organizācijām pasaulē.

CIOFF (Conseil International des Organisations de Festivals de Folklore et d’ Arts Traditionnels, tā ir organizācija, kas darbojas pēc UNESCO principiem) 20. ģenerālās asamblejas laikā 1989.gadā Čehoslovākijā mēs iesniedzām oficiālu iesniegumu, lai asociāciju „Baltica” pieņemtu par šīs organizācijas pilntiesīgu locekli (neatkarīgi no Padomju Savienības), tādējādi sekmējot tiešus sakarus, kā arī nostiprinot un veicinot folkloras kustību Baltijas valstīs.

Pēc ilgām diskusijām Valdē un Juridiskajā komisijā tika nolemts, ka mūsu iesniegums būtu atbalstāms, neraugoties uz to, ka pēc statūtiem CIOFF sastāvā var tikt uzņemtas tikai neatkarīgas valstis. Tas tika darīts, atzīstot mūsu folkloras kustības augsto līmeni un lielo starptautisko interesi par to, kā arī ņemot vērā politiskās izmaiņas Austrumeiropā un īpaši Baltijas valstīs. CIOFF 21. ģenerālajā asamblejā 1990.gada septembrī Kvebekā (Kanādā) folkloras asociācija „Baltica” tika vienprātīgi uzņemta CIOFF sastāvā. Tai pašā asamblejā UNESCO piešķīra CIOFF statusu B, kas savukārt nostiprināja šīs organizācijas starptautisko nozīmīgumu. Ziemeļeiropas sektora valstis, kuras ar īpašu sirsnību atbalstīja mūsu centienus, uzaicināja mūs piedalīties CIOFF darbā kopā ar Ziemeļeiropas sektoru.

CIOFF ir vispasaules organizācija, tā pārstāvēta visos kontinentos. Uzņemšana tik ievērojamā organizācijā bija nozīmīga ne tikai mūsu folkloras kustībai, bet arī mūsu brīvības centieniem plašākā nozīmē. CIOFF faktiski bija pirmā starptautiskā organizācija (turklāt saistīta ar UNESCO), kura pieņēma Baltijas valstis par savām pilntiesīgām loceklēm neatkarīgi no Padomju Savienības. 1990.gada decembrī tika parakstīts sadarbības līgums starp Ziemeļvalstu folkloras organizāciju NORDLEK un asociāciju „Baltica”. Līgums tika noslēgts līdz 1994.gadam, un tā mērķis ir attīstīt sakarus starp tautas dziesmu, deju un mūzikas kolektīviem Baltijā un Ziemeļvalstīs, apmainoties ar informāciju un skolotājiem, izveidot tiešus kontaktus starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu folkloras organizācijām.

Mēs vēlētos arī turpināt labās attiecības ar dažādu Padomju Savienības nāciju folkloras kustībām, kā arī apstiprinām gatavību sadarboties ar demokrātiskajiem spēkiem, kas dod svarīgu garantiju visu mūsu centienu sasniegšanai.

Šodien Baltijas valstu neatkarības kustība ir guvusi plašu atbalsi arī dažādu valstu valdību līmenī, un šis starptautiskais atbalsts pieaug. Ar nožēlu jāsecina, ka to pašu nevar sacīt par centra administrāciju Maskavā un tā reakcionāro politiku – vispirms Lietuvas ekonomiskā blokāde, pēc tam tieša militāra iejaukšanās paralizējoši ietekmēja arī mūsu folkloras kustību. Tā, ekonomiskās blokādes dēļ nācās atcelt 1990.gada festivālu „Baltica” Viļņā. Mēs no visas sirds ceram, ka draudīgie mākoņi virs mūsu galvām izklīdīs, un festivāls Latvijā noritēs ar panākumiem.

Tai pašā laikā jāpiezīmē, ka tradicionālā kultūra, tas ir, tautas dziesmas un dejas ir allaž kuplinājušas visus Baltijas nāciju neatkarības kustību pasākumus, turklāt ne vien kā organizēti priekšnesumi, bet arī kā spontāna cilvēku pašdarbība. Mēs, Baltijas valstu mazās nācijas nevaram paļauties uz fizisku spēku. Mūsu svarīgākais ierocis ir mūsu garīgā nosvērtība un iekšējā pārākuma apziņa pat visgrūtākajos brīžos. Baltijas nācijas stājas pretim militāram spēkam un ieročiem ar neatlaidību, dvēseles spēku un solidaritātes jūtām, kuras pastiprina un padziļina mūsu dziesmas un dejas.

Un pat tad, ja kādu dienu atvērtos durvis uz brīvo Eiropas tautu saimi, mūsu tradicionālā kultūra tomēr joprojām mums būs svarīga un paliekoša vērtība, kas saglabā un aizsargā mūsu nacionālo un arī kulturālo identiāti.

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS