Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (1)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Folkloras asociācija „Baltica” pilntiesīga CIOFF locekle

Ingrīda Rītela (Ingrid Rüütel),
Folkloras Asociācijas „Baltica” prezidente

teksts no: "Baltica `91". Tautas mākslas centrs, 1991.,
vairāk par Ingrīdu Rītelu: vp2001-2006.vpk.ee/en/president/mrs.php,
Fotoportrerts no: www.gossip.ee , aut: Scanpix (Peeter Langovits)]


PIRMAIS Starptautiskais Folkloras festivāls „Baltica” notika 1987.gadā Viļņā, otrais – pēc gada Rīgā. Pirms trešā festivāla Tallinā tā organizētāji nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams izveidot pastāvīgu organizāciju festivālu rīkošanai, lai koordinētu konceptuālo un praktisko problēmu risināšanu, nodrošinātu informācijas apmaiņu un apvienotu Baltijas valstu folkloras kustību pūliņus.

Folkloras asociācija „Baltica” tika nodibināta 1989.gada 5.aprīlī Rīgā, apvienojoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālajām folkloras biedrībām. Asociācijas mērķis ir saglabāt un popularizēt Baltijas valstu etnisko kultūru. Asociācijas galvenie garba virzieni ir: starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” organizēšana, folkloras pasākumu koordinēšana, informācijas apmaiņa, kā arī starptautisko sakaru veicināšana. Folkloras asociācija „Baltica” pieder pie pirmajām igauņu, latviešu un lietuviešu kopīgajām organizācijām, kas izveidotas, lai oficiāli apvienotu spēkus mērķa sasniegšanai. Kopīgi bija arī vieglāk nodibināt tiešus sakarus ar folkloras organizācijām pasaulē.

CIOFF (Conseil International des Organisations de Festivals de Folklore et d’ Arts Traditionnels, tā ir organizācija, kas darbojas pēc UNESCO principiem) 20. ģenerālās asamblejas laikā 1989.gadā Čehoslovākijā mēs iesniedzām oficiālu iesniegumu, lai asociāciju „Baltica” pieņemtu par šīs organizācijas pilntiesīgu locekli (neatkarīgi no Padomju Savienības), tādējādi sekmējot tiešus sakarus, kā arī nostiprinot un veicinot folkloras kustību Baltijas valstīs.

Pēc ilgām diskusijām Valdē un Juridiskajā komisijā tika nolemts, ka mūsu iesniegums būtu atbalstāms, neraugoties uz to, ka pēc statūtiem CIOFF sastāvā var tikt uzņemtas tikai neatkarīgas valstis. Tas tika darīts, atzīstot mūsu folkloras kustības augsto līmeni un lielo starptautisko interesi par to, kā arī ņemot vērā politiskās izmaiņas Austrumeiropā un īpaši Baltijas valstīs. CIOFF 21. ģenerālajā asamblejā 1990.gada septembrī Kvebekā (Kanādā) folkloras asociācija „Baltica” tika vienprātīgi uzņemta CIOFF sastāvā. Tai pašā asamblejā UNESCO piešķīra CIOFF statusu B, kas savukārt nostiprināja šīs organizācijas starptautisko nozīmīgumu. Ziemeļeiropas sektora valstis, kuras ar īpašu sirsnību atbalstīja mūsu centienus, uzaicināja mūs piedalīties CIOFF darbā kopā ar Ziemeļeiropas sektoru.

CIOFF ir vispasaules organizācija, tā pārstāvēta visos kontinentos. Uzņemšana tik ievērojamā organizācijā bija nozīmīga ne tikai mūsu folkloras kustībai, bet arī mūsu brīvības centieniem plašākā nozīmē. CIOFF faktiski bija pirmā starptautiskā organizācija (turklāt saistīta ar UNESCO), kura pieņēma Baltijas valstis par savām pilntiesīgām loceklēm neatkarīgi no Padomju Savienības. 1990.gada decembrī tika parakstīts sadarbības līgums starp Ziemeļvalstu folkloras organizāciju NORDLEK un asociāciju „Baltica”. Līgums tika noslēgts līdz 1994.gadam, un tā mērķis ir attīstīt sakarus starp tautas dziesmu, deju un mūzikas kolektīviem Baltijā un Ziemeļvalstīs, apmainoties ar informāciju un skolotājiem, izveidot tiešus kontaktus starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu folkloras organizācijām.

Mēs vēlētos arī turpināt labās attiecības ar dažādu Padomju Savienības nāciju folkloras kustībām, kā arī apstiprinām gatavību sadarboties ar demokrātiskajiem spēkiem, kas dod svarīgu garantiju visu mūsu centienu sasniegšanai.

Šodien Baltijas valstu neatkarības kustība ir guvusi plašu atbalsi arī dažādu valstu valdību līmenī, un šis starptautiskais atbalsts pieaug. Ar nožēlu jāsecina, ka to pašu nevar sacīt par centra administrāciju Maskavā un tā reakcionāro politiku – vispirms Lietuvas ekonomiskā blokāde, pēc tam tieša militāra iejaukšanās paralizējoši ietekmēja arī mūsu folkloras kustību. Tā, ekonomiskās blokādes dēļ nācās atcelt 1990.gada festivālu „Baltica” Viļņā. Mēs no visas sirds ceram, ka draudīgie mākoņi virs mūsu galvām izklīdīs, un festivāls Latvijā noritēs ar panākumiem.

Tai pašā laikā jāpiezīmē, ka tradicionālā kultūra, tas ir, tautas dziesmas un dejas ir allaž kuplinājušas visus Baltijas nāciju neatkarības kustību pasākumus, turklāt ne vien kā organizēti priekšnesumi, bet arī kā spontāna cilvēku pašdarbība. Mēs, Baltijas valstu mazās nācijas nevaram paļauties uz fizisku spēku. Mūsu svarīgākais ierocis ir mūsu garīgā nosvērtība un iekšējā pārākuma apziņa pat visgrūtākajos brīžos. Baltijas nācijas stājas pretim militāram spēkam un ieročiem ar neatlaidību, dvēseles spēku un solidaritātes jūtām, kuras pastiprina un padziļina mūsu dziesmas un dejas.

Un pat tad, ja kādu dienu atvērtos durvis uz brīvo Eiropas tautu saimi, mūsu tradicionālā kultūra tomēr joprojām mums būs svarīga un paliekoša vērtība, kas saglabā un aizsargā mūsu nacionālo un arī kulturālo identiāti.

LAPU MĒNESIS

Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vara pakariņus?
Kas, māsiņa tev' apkala
Sīkajâi sudrabâ?


[Dainu skapis, 17000-2, Lieklvārde]


>>><><<<