Četrpadsmitais Starptautiskais Masku tradīcijas festivāls izritinājies, Metenis no kalna nošļūcis. Maskošanās svētki līdz ar Meteņa svētību pa Vidzemes ceļiem izbraukuši. Jā, arī šajos Masku svētkos satikties un kopīgi Meteņus svētīt pa Vidzemes un arī pa tālākiem ceļiem, arī no Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas, - no tuvākiem un tālākiem novadiem bijām kopā braukuši. Kā allaž gaidītos, ar lielu rūpību un sirdsdegsmi gatavotos svētkos sanākam, lai maskošanās priekā dalītos un masku noslēpumos iedziļinātos. Lai katrs savu personīgo un kopējo masku mistēriju izdzīvotu. Lai Saules gada ritējumā ierakstītos un ar to atkal un atkal savītos un šo savīšanos apzinātos. Arī ar domu un vēlmi, lai Latvijas masku tradīcijas turpinātos dzīvas arvien. Un arī caur mums. Caur mūsu atbildību un izredzētību.

Šogad Masku tradīciju festivālu uzņēma SENLEJA ar saviem domubiedriem Siguldā un Mālpils MĀLIS Mālpilī un ar savu līdzdalību kopīgos svēkus veidoja un kuplināja masku grupas no visas Latvijas. Masku festivāls sākās 9.februārī Siguldas novada kultūras namā, kur vienlaikus notika Konference par maskošanās tradīcijām un Masku darbnīcas. Kā katru gadu, mazliet skumji, ka vienlaikus, jo visu nevar pagūt un nevar vienlaikus būt divās vietās. Masku darbnīcās katra no dalībnieku kopām rādīja, kā tapušas maskas, dalījās pieredzē un zināšanās par konkrētās maksu grupas saturu, jēgu un būtību.

Savukārt konferencē, kā katur gadu, uzstājās gan ārzemju viesi, gan vietējie masku pētniecības spēciālisti. Andrejs Dorožkins no Maskavas – Vēstures novadpētniecības biedrības „Metsänen kundem” (Meža kopiena) ar stāstījumu par tēmu „Senču pasaule un masku tradīcijas Pievolgā”. Baltkrievijas ciemiņš, muzikants, publicists un tulkotājs Aleksandrs Mikus runāja par Pavasara masku tradīcijām Baltkrievijā. Varam vien vēlēties citugad festivālā sastapt arī maskotos no viņu stāstījumos aprakstīajiem novadiem. Šauļu SALDUVE bija atbraukuši gan ar Masku izrādi „Kāzas”, gan kopas vadītājs Darjus Daknis stāstīja par Šauļu novada maskošanās tradīciju. Latviju konferencē pārstāvēja Sergejs Oļenkins ar stāstījumu par saviem atradumiem un pētījumiem par tautas drāmu „Lodka”, un Aīda Rancāne ar prezentāciju „Dažu lokālo maskošanās tradīciju atjaunošanas festivāla retrospekcijā”

Pēc konferences un Masku meistardarbnīcām masku grupas paši sev un siguldiešiem par iepriecinājumu, devās gājienā no kultūras nama cauri Siguldas centram uz Svētku laukumu, kur notika svinīgā XIV Starptautiskā Masku tradīciju fetivāla atklāšanas ceremonija. Ar Siguldas pašvaldības ļaužu uzrunām un masku „ierakstīšanos” festivālā.

Tā gluži nemanot, dienas pirmā puse jau aizritējusi. Nu ceļš ved tālāk uz citu Vidusvidzemes pērli, Mālpili, kur atgādinādams aicina Mālpils Dzērvju kāsis. Mālpils kultūras namā notika Masku svētku dižnotikums, Masku grupu izrādīšanās.

  Vidzemi pārstāvēja festivāla mājinieki masku grupas Čigāni no Siguldas SENLEJAS un Dzērvju kāsis no Mālpils kopas MĀLIS, Vecīšu tradīciju rādīja un tajā iedzīvojās itin dziļi Katlakalna RĀMUPES un Vidrižu DELVES ļaudis, savukārt ar Andrejbērnu lustēm pulkā nāca Ogres ARTAVA.

Latgalieši, Dagdas OLŪTEŅI, kā vienmēr aizrautīgi izspēlēja Kaitys, Kuozu čiguoni bija braukuši no Rēzeknes VĪTERIEM, vēl citi Čiguoni no Līvānu CEIRULEIŠA.

Zemgale jau izsenis slavena ar Budēļiem, ko tradicionāli azartiski izdzīvo Rīgas GRODU vīri, savā aizrautībā līdzi raudami arī citus. Citādu Budēļu masku grupu bija atvedis Dobeles PUDURIS. Čigānos nāca arī Olaines DZEDZIEDA.

Savukārt no Kurzemes puses redzējām ļoti interesantas, līdz šim varbūt arī masku festivālos neredzētas maskošanās tradīcijas. Somugriskā humora dzirksti, kā dzirdējām no festivāla viesiem, Maskavas apkārtnes somugru pēctečiem, kultūras un tradīcijas pētniekiem, pat nesaprotot valodu, varēts sajust Tārgales līvu kopas KĀNDLA izrādītajā uzvedumā „Sāmsal’s brūt’s”: pikants stāstiņš par to, ka kāds kapteinis savaņģojis jaunu meitu pulku un nu tās vēlas izprecināt. Ar līdz šim masku festivālos nebijušu tradīciju – Miežvilkiem, nāca Rīgas Grodu ģimeņu kopa. Miežvilkos parasti iet gados jauni cilvēki. Iet divos bogos (pulkos), bet vienlaikus. Katram bogam ir savs barvedis, katram bogam savas dziesmas, ko barvedis iedzied un citi atkārto. No Kurzemes bija arī jau daudziem zināmās Ķekatas, kuŗās, kā katru gadu, nāca Rīgas GRODI. Budēļos bija nākuši arī pulciņš Saldus MEDAIŅA.

Ikgadēji Masku festivāla dalībnieki ir Rīgas krievu tradicionālās folkloras kopas. Ģimeņu kopa BERENDEJKA nāca ar Ziemassvētku masku grupu, bet IĻJINSKAJA PJATŅICA izrādīja tautas drāmu „Lodka”.

Ja vēl pakavējamies pie statistikas – dalībnieku kopskaits sniedzās krietni pāri pusotram simtam, un kur nu vēl draugi, skatītāji, lūkotāji, atbalstītāji. Sestdienas vakarā Mālpils kultūras namā zālē, kur notika masku izrādīšanās, brīvas vietas bija pagrūti ieraudzīt.

Masku parādei pa vidu vēl pa dancim tika itin sparīgi iedancots. Un arī individuālo masku parāde izsplēlēta. Te nu mūs uz izbrīnu paķēra Vēži, kas arī dabūja pirmo vietu – vai par drosmi, vai par konkrētās maksas atkalparādīšanos maskoto pulkā. Un visdrīzāk, ka par abiem un arīdzan par atraktīvu izrādīšanos, protams. Tā nu pagāja tas sestdienas vakars. Vēl pusnakts ceļš no kultūras nama uz naktsmājām – caur skaisto, romantiskā ziemas un sniegu rāmuma piestrāvoto parku.

Arī svētdiena atausa sniegota, miglaina, rāma... gluži Metenim atbilstoša. Pēc brokastīm vēl īsas savējo pārrunas par to, kā bijis, kā gājis, kā katra masku grupa jutusies un kā no malas izskatījusies. Tika pausts kāds īsais notikušā kopskats, kopvērtējums un nākotnes ieceru meti, 2014.gadā sagaidot Masku festivālu Rīgā, Eiropas galvaspilsētā.

Tad masku grupas, pa trim vai četrām sadalījušās, devās viesos uz lauku sētām Mālpils apkaimē,  - arī tur svētību, auglību, labas ražas, - ziedošus linus un visādu citādu labu izdošanos nesdamas, vēlēdamas un savos rituālos uzradīdamas. Par to arī svētīgus cienastus saņēmušas un gardu gardām dzirām dzirdinātas.

Un tad jau Masku festivāls pamazām izskan. Jeb, precīzāk, tas pamazām pāriet Meteņu svētīšanā. Ar kopīgu masku grupu gājienu uz Mālpils folkloras kopas iekopto vai atjaunoto svētvietu Saules vārtu kalnā, vietējo Saules ceļa lūkotavu. Tur tiek kurts Meteņu ugunskurs, skan pateicība šim gadam un šim festivāla, tā dalībniekiem un rīkotājiem, doti ziedojumi nākamā gada labvēlībai, sadedzināta šīziema, šimgadam maskas krīt, ieejam atpakaļ sevī. Pamazām. Sajūtas, kas katrai maskoto kopienai savas, pieredze un dalība masku festivālos arī un katram atvišķam cilvēkam sava. Ko katrs maskotais sevī, caur sevi un citās maksās veroties, ar tām sastopoties ieraudzījis, atklājis, no kā atbrīvojies vai tieši otrādi, ko jaunu uzņēmies, tas paliek katram svētku dalībniekam pašam sevī risināms un izzināms. Bet Maskās gribēsies būt atkal un atkal, cituruden, cituziem, citugad...

Ne vienā, ne divās rindās izstāstāms Masku festivāla stāsts. Tik daudz kas paliek starp un aiz rindiņām. Un nakts sapņos, un maskošanās pēcsajūtās.

Tiksimies Masku festivālos Rīgā, Salacgrīvā, Daugavpilī!

Un tiksimies arī Lieldienu kalnā! 

Par festivāla rīkošanu un norisi, kā allaž gādāja Latvijas Folkloras biedrība, Siguldas un Mālpils novada pašvaldības un arī festivāla dalībnieku pašvaldības, kas atbalstīja savējo līdzdalību šai tradicionālās kultūras jomā nozīmīgajā pasākumā.

Par kopīgo svētku radīšanu paldies it visiem, kas ielika šai notikumā kādu daļu savas sirds, laika, zināšanu, domas, vēlmju, klābūtnes, līdzjušanas, kādu rudzu graudu sauju vai kādu sudraba dālderi.

Par finansiālu atbalstu paldies Valsts kultūrkapitāla fondam, Siguldas un Mālpils novadu pašvaldībām!

Maskām posās, maskās gāja un vēl to visu aprakstīja Gunta Saule un fotografēja Dzintra  Šterna (RĀMUPE)