Gunta Saule
Latvijā ikgadu ap Meteņu laiku notiek Starptautiskais Masku tradīciju festivāls. Šogad jau trīspadsmito reizi kopā sabrauca daudz un dažādas tradicionālajās maskās iedzīvinājušās un atdzīvinājušās folkloras kopas no visām Latvijas malām un arī mūsu draugi no citzemēm. Par šīsreizes lielo masku svētku vietu bija kļuvis Tukuma novads un šai reizē priecājāmies par leišu kopas ALKSNA no Mažeiķiem līdzdalību mūsu Latvijas latviešu, latgaliešu, līvu un krievu masku pulkā. Jā, un kā allaž Masku festivālos tas ir bijis un ir – te ar saviem vēstījumiem un savu tradīcijas izrādīšanu un izstāstīšanu kopā nāk maskas un maskošanās tradīciju pētnieki ne tik no dažādām vietām, bet arī no dažādiem laikiem un laikmetiem.
Maskošanās sestdiena Tukumā sākās gana agri - vēl pirms Masku gājiena Tukuma ielās un Atklāšanas ceremonijas, vēl pirms vakara masku kopu izrādīšanās notika Masku festivālā jau par nopietnu tradīciju kļuvušās Masku meistardarbnīcas, kur katra kopa rādīja savus masku tēlus un stāstīja par to, kā tie gatavoti, no kuŗa novada cēlušies un kad tajos iets. Pie Tradīcijas kopšanas un uztuēšanas pieder arī tās izzināšana un pētīšana – tātad arī ikgadējā Masku tradīcijām veltītā konference ar latviešu un leišu referentu vēstījumiem, kā arī ar īslandiešu zinātnieka Terī Gunnela referāta lasījumu (pats autors tomēr nebija varējis ierasties). Bet klātesošo stāstnieku vidū bija leišu un latviešu masku pētnieki, – Arūns Vaicekausks un Aīda Rancāne
Sestdienas vakarā maskas pulcējās Milzkalnes (Šlokenbekas) muižā, kur tagad iemājojis Milzkalnes Kultūras nams. Te norisinājās Masku izrādīšanās pasākums un tas Masku festivālā ir laiks, kad visdažādākās maskas un masku kopienas redzamas darbībā. Katra nāk ar savu sagatavotu priekšnesumu, ar savu stāstu, ar savu tradīcijas atspoguļojumu un pieredzi. Vidrižu DELVES Vecīši priecēja ar Radīšanas teiku, Dagdas OLŪTEŅA Kaitys izrādīja savu kaitu stāstu, bija lielāki un mazāki pulciņi Čigānu – no Vecsaules, Brocēniem un Smārdes, Tārgales KĀNDLAS Ķekatnieki no Sāmsalas un Rīgas GRODU un Māmiņu kluba un draugu Ķekatas, arī neiztrūkstošie Budēļi, gan Tuņņa vakara Budēļi no Rīgas kopas ar to pašu nosaukumu BUDĒĻI, gan ikgada Masku festivāla teju kulminācija – GRODU un draugu Budēļi. Krievu Autentiskās folkloras studijas IĻJINSKAJA PJATŅICA dalībnieki koši izdziedāja un izrādīja Ziemassvētku maskošanos un Mažeiķu ALKSNA degsmīgi izspēlēja leišiem ļoti raksturīgo un daudzviet Lietuvā arī ārpus folkloras kopām dzīvo Užgavenes – Meteņu laika sākuma tradicionālo maskošanos.
Bet Masku izrādīšanās ir tikai viena daļa no Lielajiem Masku svētkiem – nākamā diena aizritēja kalnainajos sniegotajos Tukuma puses laukos, ārēs, mežos un sētās. Masku grupas apvienojāmies kopējos pulciņos un devāmies uz lauku sētām – izdancoties, izdziedāties, izspēlēties – svētību, auglību, veselību un prieku nest. Un tad uz Milzkalnu, kas Meteņu bērnus bija priecīgs sagaidīt un ļaut tiem izvizināties, izripināties, izslidināties uz savas draudzīgās muguras. Svētība un veselība apstaigājot Milzkanu tika sūtīta ikvienam tā viesim un kalnošanas draugam – lai it visiem slēpotājiem stipra veselība, spēks kaulos un možs gars.
Masku festivāls beidzas un sākas METENIS – tik vesels un priecīgs, cik būsi Metenī, tik veselīgs un priekpilns viss nākamais gads. Cik gardu pupiņu-kartupeļu zupu tu ēd Metenī, tik gards tev būs viss gads!!! Tiek sadedzināta un spožās liesmās mirdzēdama no kalna lejup veļas salmu lelle – un tad arī pārējie meteņbērni un Meteņu svētītāji. Tādas mums atvadas no ziemas.
Vizu, vizu, Metenīti,
No kalniņa lejiņā;
Lai aug mani gari lini,
Zeltotām podziņām.
Latvijas folkloras biedrība par aktīvu līdzdalību Masku festivāla rīkošanā pateicas Tukuma un Engures novadu pašvaldībām, biedrībai „Milzkalne”, folkloras kopai MILZKALNIEKI ?, Tukuma Tautas nama un Milzkalnes Kultūras nama ļaudīm,īpaši Ilzei Vekšinai, Milzkalnes Kultūras nama vadītājai un XIII Starptautiskā Masku festivāla Namamātei.