Jau kopš 1999.gada, kad Daugavpilī notika Pirmais starptautiskais Masku tradīciju festivāls, tas allaž februāra vidū, Meteņu laikā ir kļuvis par gaidītiem svēkiem. Par vienu no spilgtākajiem, izteiksmīgākajiem, emocijām un spožām tradicionālām norisēm bagātākajiem notikumiem.
Šis gads ir piecpadmstais Masku tradīciju festivāla gads. Rīgas gads. Ja sākotnēji vairākus gadus festivāls norisinajās tikai Daugavpilī, tad pēdējos gados tas apceļojis arī citas Latvijas vietas un novadus: Rīgu, Liepāju un Rucavu, Dagdu, Viesīti, Tukumu, Siguldu un Mālpili. Šogad masku svētība tiks atkal Rīgai. Atkal dažādu gadā tumšā un pārejas laika posma masku kopas sanāks vienkopus. Ikdienā Mārtiņu Vecīši, Ziemassvētku Čigāni, Ķekatas un Budēļi nesatiekas, jo nāk dažādos laikos - cits rudenī, cits ziemā, cits uz pavasara pusi. Nesatiekas arī Skutelnieki, Miežvilki un Kaitas, jo tie sastopami dažādos novados - Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Bet šajā notikumā, Masku tradīciju festivālā tāda neparasta tikšanās ir iespējama un notiek.
Kā ik gadus, gaidīsim arī viesus no citām valstīm, būs arī Masku tradīcijai veltīta konference un Masku darināšanas darbnīca. Jau kopš pagājušā gada decembra vidus un joprojām Latvijas Dabas muzejā ir aplūkojama Masku izstāde.
Gaidām festivālā - jo šī ir patiešām vienreizēja iespēja mazliet ielūkoties tai plašajā un daudzveidīgajā tradicionālās kultūras pasaulē, ko dēvējam par MASKĀM. Šī ir iespēja saņemt to svētības, auglības un veselības devumu, ko maskotie ļaudis nes un dod katram, kas ar viņiem saskaŗas.
atjaunošanai un iedzīvināšanai Latvijā. Redzot šo tendenci, sen jau vajadzēja festivālu pārnest uz citām gadskārtām - Mārtiņiem,
Ziemsvētkiem, Veļu laiku.
Lielākā daļa folkloristu Meteni uzskata par karnevālu, kurā vajag tālu braukt, skaļi ālēties un šļūkt ar kamanām. Ja bijām ar savām
Ziemassvētku vai Mārtiņu maskām festivālā, tātad Metenis nosvinēts!
Dievturi vispār ir neizpratnē par Meteni un nesaprot kādas sakrālas izdarības vajadzētu veikt (Lielīties? Nošļūkt no kalniņa? Tā ir
svētrūpe?), bet galvenais - kādēļ gan to vajag? Un tā, festivāla rezultātā, Meteni neprot svētīt ne folkloristi, ne dievturi.
domātu par Meteņa sakrālo saturu. Citi mācās citā klasītē... un kālab domā, ka lielīties nav sakrāli? Tiksim arī mēs pie sapratnes par
to, kas METENIS ir:) Vajag tik svētīt! Vizēsim Meteni! Vizu vizu, Metenīti! Paņudīs!!!