Visi ziņu raksti un pasākumi RSS
5. Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē" 2016 (No 23. 2016. līdz 24.septembrim. ) Komentēt drukāt

Zemgalē, Rundāles novadā, vienā no mazākajiem novadiem Latvijā, katru gadu notiek Zemgales stāstnieku festivāls. Tā mērķis ir veicināt izpratni par vietējām tradīcijām un aktualizēt stāstniecību, kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu, izcelt stāstu glabātājus, stiprināt starppaaudžu saites un vietējās kopienas saliedētību, kā arī sekmēt stāstniecības tradīcijas saglabāšanu un tālāk nodošanu nākamajām paaudzēm, īpaši Zemgales teritorijā.

Festivāls katru gadu tiek organizēts kādā no Rundāles novada apdzīvotajām vietām, iepazīstot cilvēkus un stāstniekiem piedaloties lielāka vai mazāka mēroga vietējā pasākumā, piemēram, Miķeļdienas gadatirgū Svitenē, Zirga slavināšanas pasākumā vai Ražas svētkos.

Šogad festivāls notiks jau piekto reizi un norisināsies no 23. - 24. septembrim Rundāles novada Pilsrundālē un Viesturos.

Festivālā aicināti piedalīties dažāda vecuma un statusa stāstnieki gan no vietējiem novadiem, gan citām Latvijas vietām, kā arī īpaši aicināti piedalīties stāstnieki no UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas”. Festivālā aicināti iesaistīties arī bērni, kuriem būs iespēja piedalīties stāstu darbnīcās.

Festivāla programma veidota divās daļās: teorētiskā un radošā, kurā vissvarīgākā ir stāstnieku publiskā uzstāšanās, tādējādi rosinot vietējos iedzīvotājus dalīties savās atmiņās. Stāstnieku galvenā uzstāšanās paredzēta Viesturu pagasta pasākumā “Ražas svētki”, kurā daudzinās Zemgales zemē izaugušās veltes.

Ieskats programmā:

Festivāla pirmā diena būs veltīta Zemgales reģiona iepazīšanai. Paredzētas tādas lekcijas un nodarbības kā „Zemgales izveidošanās pēc Ledus laikmeta” (Latvijas Dabas muzeja speciāliste – antropoloģe Aili Marnica stāstīs par Zemgales veidošanos Ledus laikmetā, par pirmajām apmetnēm un dzīvi šajā reģionā), „Zemgales patriotiskais mantojums” (vēsturnieks, arheologs, zinātnieks Andris Tomašūns stāstīs par tiem cilvēkiem un notikumiem, kas Zemgales vēsturē ieņem visnozīmīgāko vietu), „Zemgales garamantas digitālajā laikmetā” (Latvijas folkloras krātuves digitālā arhīva speciāliste Digne Ūdre stāstīs par tautas garamantu vācēju ekspedīciju uz Rundāles novadu). Savukārt rīta pusē Pilsrundāles vidusskolas bērniem paredzēta tikšanās ar stāstnieci un dzejnieci Ivetu Skapsti un stāstnieci – leļļu meistari Ingunu Radziņu.

Dienas otrajā pusē paredzēta tikšanās ar lietuviešu stāstnieci Gražinu Kadžīti, kura savas pasakas māk izstāstīt tik melodiski, ka ilgi paliek atmiņā. Vēlā pēcpusdienā paredzēta došanās uz “Baltās mājas” Cepli, kur notika pirmais Zemgales stāstnieku festivāls. Dalībniekiem diena noslēgsies ar vakarēšanu pie senioriem Saulaines sociālajā centrā.

Otrā festivāla diena veltīta podiem un podu gāšanai. Rīts sāksies ar podniecības meistarklasi Laimas Grigones (www.laimaceramics.lv) darbnīcā Svitenes pagasta z/s “ Urštēni”. Vēlāk stāstnieki dosies uz Viesturu ciemata centru, lai uzstātos pasākumā “Ražas svētki”. Tur varēs stāstīt un klausīties stāstus, pasakas, teikas par sēšanu, stādīšanu un audzēšanu un par visu, kas katram saistās ar ražu.

Festivālu palīdzēs vadīt Lielās stāstu nakts idejas autore Gunta Saule un muzikāli to papildinās Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”. Šogad festivāla īpašie viesi būs no Kurzemes - etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti”, kuri rādīs lielisko līgavas gatavošanu kāzām. Festivāls noslēgsies ar izvērtējumu un nākotnes plāniem.

Zemgales stāstnieku festivāls kļuvis par Rundāles novada atpazīstamības zīmi, jo sadarbojas un izceļ novada organizācijas, tūrisma objektus un cilvēkus. Pateicoties arī festivāla darbībai ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Rundāles novada dome 2014.gadā saņēma nosaukumu „Gada pašvaldība 2014”, ko novērtēja UNESCO LNK.

Zemgales stāstnieku festivāla nosaukums radās UNESCO LNK iniciatīvas „Stāstu bibliotēkas” Vasaras skolas Pilsrundālē 2011.gadā, kad izstrādāja festivāla koncepciju. Uz to pamudināja Latvijas folkloras ekspertes M. Mellēnas redzējums un Rundāles novada viesu mājas „Baltā māja” saimnieces meitas aizrautība ar mālu. Tur divas reizes gadā kurina keramikas cepli. Tajā apdedzina vietējo mākslinieku un iedzīvotāju darinātos podus.

Vairāk par festivāla norisi un pieteikšanos - http://www.stastubibliotekas.com/festivals-gaz-podus-rundale-2016/

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS