Visi ziņu raksti un pasākumi RSS
BALTICA ir putns... ( 18. jūlijs 2012. 10:41 ) Komentēt drukāt

Andris Kapusts

„Baltica” ir balts putns! Gadskārtu ritmā tas nepārtraukti ceļo gan uz siltajām zemēm, gan uz savu pirmdzimteni, turp un atpakaļ. Putns spēj noraudzīties uz visu no augšas un pārredzēt plašus apvāršņus, vai pieplakt pie zemes un sajust tās patvērumu. Putns spēj pieskandināt visu pasauli ar savām skanīgajām dziesmām, vai iegrimt dziļā klusumā un ieklausīties dabas elpošanā.

Šeit mēs esam putni, mēs spējam, mēs esam ceļā...

Mēs esam karavīri, kā ierindnieki plecu pleca stāvējām trešās atmodas virzītāju ierindā pirms 25 gadiem, un šodien mēs esam godasardzē pie tautas gadu tūkstošos krātā garīgā mantojuma pūra un raugāmies, lai tas ir aprūpēts un spožs.

Festivāls „Baltica” ir mūsu Dziesmusvētki. Tā misija ir saglabāt, attīstīt un popularizēt plašākā sabiedrībā latviešu, līvu, latgaliešu, citu tautu un tautību tradicionālo kultūru un nemateriālā kultūras mantojuma prasmes, kā arī rūpēties par tautas morālo vērtību, garīguma un pašcieņas veicināšanu un noturīgumu.

Šogad festivālā piedalās vairāk kā 170 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, kā arī daudzi teicēji, tautas muzikanti, stāstnieki, lietišķās un daiļamatu mākslas meistari un citi nemateriālā kultūras mantojuma prasmju nesēji no Latvijas.

Ar mums kopā ir latvieši, kas tautas tradīcijas kopj ārpus tēvzemes robežām no ASV, Lielbritānijas, Luksemburgas, Igaunijas un Krievijas. Pie mums ir ciemiņi no Igaunijas, Lietuvas, ASV, Izraēlas, Francijas, Bulgārijas, Zviedrijas, Itālijas un Ukrainas.

Mēs esam sakopuši un izdaiļojuši savu māju, un parūpējušies par viesiem. Festivāla mājvietas šogad ir Rīgā, Vērmanes dārzā, Rīgas Latviešu biedrībā, Pļavniekos, Purvciemā, Šmerlī, Vecmīlgrāvī, Bolderājā un citur. Festivāla mājvietas ir Turaidā, Ikšķilē, Ķekavā, Ērgļos, Barkavā, Koknesē, Cesvainē, Ļaudonā un Madonā. Kā redziet, mēs esam bagāti, mums ir daudz īpašumu un tie visi ir atvērti katram laipnam atnācējam.

Vērtīgs ir tikai tas ceļš, kura galā ir baznīca. Ikviena tautasdziesma ietver sevī garīgo dimensiju. Tā ir latviskās dzīvesziņas dimensija uz „vara dārziem”, uz Austras koku, pie Saules un Mēness, pie dieva dēliem un saules meitām, pie Laimas, Māras, Pērkona un Dieviņa ar sudraba mētelīti.

Mums ir šis ceļš un mēs esam ceļā...

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS