15. aprīlī Līvānu novada KC notika Dienvidlatgales un Sēlijas novada bērnu un jauniešu folkloras svētki – skate. Pasākumā piedalījās apmēram 300 dalībnieki no 17 folkloras kopām.
Sarīkojums norisinājās divās daļās. Pirmajā daļā folkloras kopas sniedza savu priekšnesuma prezentāciju skates ietvaros. Koncertā “Ar dzīsmeņu cīmūs eju” katra kopa rādīja savas prasmes vienā vai vairākos folkloras žanros. Folkloras kopas priecēja skatītājus ar daudzveidīgu tradicionālo instrumentu klāstu.
Otrajā daļā svētku dalībnieki piedalījās „Prasmju skolā”- tematiskajās meistardarbnīcās, atbilstoši folkloras programmas „Pulkā eimu, pulkā teku” gada tēmai – „Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā”. Helēnas Ērgles vadībā, bērni aktīvi iesaistījās mārrutku rīvēšanā, Žanna Vilcāne ierādīja, kā pīt jostas, Albīna Malahovska mācīja no auduma darināt dekoratīvos ziedus, keramike Eleonora Pastare aicināja bērnus izrotāt māla olas, Antons Cimars ierādīja, kā pīt doņu cepures, krelles un gatavot paliktņus. Oskara Bērziņa vadībā visi aktīvi iesaistījās rotaļu un danču darbnīcā. Pa vidu vēl biezputras ēšana, kuru gardu, jo gardu bija savārījusi saimniece Jana Neicgale.
Atbilstoši šī gada tēmai - „Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā”, katra folkloras kopa uz Līvāniem līdzi veda savu īpašo ciemakukuli. Tie bija visdažādākie – dažāda veida maizes klaipiņi, speķrausīši, siers, ābolmaize, pat pašcepta māju torte!
Skati vēroja Valsts Izglītības satura centra folkloras jomas speciāliste, Rīgas Skolēnu pils folkloras ansambļa „Kokle” vadītāja Dina Liepa un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente Signe Pujāte. Savukārt kinorežisors, operators Dzintars Liepiņš dokumentēja pasākuma gaitu.
Svētku noslēgumā tika godināti folkloras kopu vadītāji un dalībnieki. Visiem folkloras kopu vadītājiem Valsts Izglītības satura centra folkloras jomas speciāliste Dina Liepa pasniedza Valsts Izglītības satura centra (VISC) pateicības rakstus par veiksmīgu tēmas „Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā” izpēti vietējo tradīciju kontekstā un aktīvu līdzdalību Dienvidlatgales un Sēlijas novada sarīkojumā. VISC pateicības raksti par aktīvu darbību un atbalstu folkloras tradīciju uzturēšanā tika piešķirti arī Līvānu novada domei, Līvānu novada kultūras centram, Līvānu 1.vidusskolai un Līvānu bērnu un jauniešu centram.
Sirsnīgs paldies tika teikts visiem dalībniekiem, vecākiem, skolotājiem un atbalstītājiem, kuri ir palīdzējuši veidot šo sarīkojumu!
Pasākumu atbalstīja VKKF, Līvānu novada dome, Līvānu novada KC, Līvānu 1.vidusskola un Līvānu BJC.
Par piedzīvoto un redzēto Līvānos, savs vārds sakāms arī ekspertiem – Dinai Liepai un Signei Pujātei.
Dina Liepa: "Gaiša un saulaina 15. aprīlī iesākās Dienvidlatgales bērnu un jauniešu folkloras kopu satikšanās diena Līvānu Kultūras centrā. Šogad kopā nāca īpaši kupls dalībnieku skaits – 17 folkloras kopas, sešas no tām ciemos uz Līvāniem bija braukušas no Sēlijas novada ar savu virsvadītāju Vitu Tallu priekšgalā.
Līvānu Kultūras centrs mūs sagaidīja ar pavasarīgi krāšņi izrotātu telpu, smaidīgiem saimniekiem, priecīgiem bērniem un klātiem galdiem, jo šī gada bērnu un jauniešu folkloras programmas „Pulkā eimu, pulkā teku” gada tēma ir našķi.
Pirmie Novada sarīkojumu, pēc gardi nodziedātās galda dziesmas, ieskandēt sāka mājinieki – Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopas „Ceiruleits” jaunākās grupas dalībnieki. Vienmēr prieks redzēt, ka kopas vadītājas Annas Kārkles bērni ir atraisīti, smaidīgi, ar augstu pašapziņu un mīlestību pret lietu, ko viņi dara. Mazie gan dziedāja, gan stāstīja, gan dancoja, gan muzicēja un iesaistīja zālē sēdošos interaktīvai darbībai.
Jau nopietnāku priekšnesumu sniedza „Ceiruleiša” vecākās grupas dalībnieki, izdziedot pavasara balsus par jaunu meitu un puišu attiecībām, par lepnumu, kas viņiem piemīt, un dzīvesprieku.
Koncertu turpināja gados vēl ļoti jauni folkloras kopas „Rūžupeite” dalībnieki kopā ar savu skolotāju Ingu Kūkusiliņu. Kopas nenoliedzams panākums ir brašie tautu dēli un jaukās mazās dziedātājas. Kopai gribas novēlēt vairāk muzicēšanu un jaunu tautas mūzikas instrumentu iegādi jau esošo resursu papildināšanai.
Preiļu Valsts ģimnāzijas folkloras kopa „Rūtoj” skatītāju priekšā nāca ar spēcīgām balsīm un spēcīgas muzikālās varēšanas demonstrējumu. Vienmēr ir prieks skatīties, ka kopas vadītāja Ilze Rožinska spēj tik labi motivēt kopas dalībniekus tik dažādām tautas nemateriālā mantojuma izpausmēm – dziesmai, muzicēšanai un dejai.
Riebiņu vidusskolas folkloras kopas dalībnieki uz sarīkojumu bija ieradušies tikai ar vienu no savām vadītājām un atraktīvi demonstrēja tās daudzās prasmes, ko šī gada laikā ir uzkrājuši, bet jo īpaši jāuzteic, ka kopai ļoti labi patīk un labi padodas spēles un rotaļas. Ar daļu no šī pūra „Jumalāni” dalījās ar klātesošajiem.
Pasākuma dvēsele – Anna Kārkle – scenāriju bija veidojusi kā ceļu, pa kuru no ciema uz ciemu brauc Dienvidlatgales un Sēlijas bērni un, kā jau ciemos braucot, ne jau ar plikām rokām, bet ciema kukuļus vezdami. Tā nu Riebiņu vidusskola brauca ciemos pie kārtīgajiem Vārkavas vidusskolas folkloras kopas „Volyudzeite” bērniem. Viņu ciemakukulis bija gards un krāšņs – pašcepta biskvīta torte, ar kuru pasākuma noslēgumā varēja cienāties visi skolotāji.
Nīcgales pamatskolā Ilze Mežniece audzina spēcīgas un patstāvīgas meitenes, kas pašas, bez skolotājas klātbūtnes spēj pastāstīt par sevi, droši dziedāt un uzaicināt visus uz līdzdarbošanos. Līdzīgi ir arī Špoģu vidusskolā, kur bērni paši aktīvi darbojas un skolotāja Marija Umbraško no malas ar gandarījumu var noskatīties uz saviem audzēkņiem. Stāsts par odiņa dzīvi tika parādīts ar dinamiskām kustībām, kas spēja koncentrēt skatītāju uzmanību visas garās dziesmas laikā.
Vaboles vidusskolas folkloras kopa „Kanči” ir diezgan jauna folkloras kopa un viņu pozitīvais ir milzīgas iespējas pašizaugsmei. Kopas dalībnieces ir ļoti pozitīvas, centīgas. Domāju, ka šis pasākums būs iedvesmojis viņas un skolotāju Elgu Kursišu jaunām vēsmām un radošām darbībām savā folkloras kopā.
Daudz ilgāks mūžs ir izdzīvots Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopai „Dzīsmeite”. Skolotāja Lūcija Vaivode savus dalībniekus ir rūdījusi gan muzikantu nometnēs, gan pagājušās vasaras Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kopas skanējums ir ļoti izlīdzināts, bērnu sejas pauž prieku par to, ko viņi dara, kā muzicē un darbojas. Ausij tīkama ir arī kopas muzikālais skanējums, kas ir krāšņs papildinājums Latgales muzikālajai rotai.
Andrupenes bērnu folkloras kopa savā priekšnesumā ne vien dziedāja, dancoja un iesaistīja savās aktivitātēs publiku, bet arī savā priekšnesumā izmantoja kokles spēli, kas radīja, pieklusinātu, ausij tīkamu skanējumu. Izvaltas un Šķeltovas pamatskolu folkloras kopa „Mozī latgalīši” garā nemaz tik mazi nebija. Meitas ar skaņām balsīm, varenu priekšdziedātāju, radīja sajūtu, ka latgaļu spēks noteikti ir dziesmā un spējā ar to priecēt klausītājus. Paldies skolotājai Silvijai Stivriņai par to.
Prieks bija Novada sarīkojumā satikt Ilūkstes novada bērnu un jauniešu centra kapelu, iepriekšējās vadītājas Eleonoras Limanovičas darba turpinātājus. Varbūt vēl ne pārāk droši, bet noteikti ar lielām izaugsmes iespējām kapela uzstājās kuplās publikas priekšā. Es ticu, ka skolotāja Daina Paukšte ar savu sirsnību un mīlestību spēs mācīt bērniem tās muzikālās pērles ar ko Sēlijas puse ir unikāla un bagāta.
Pārupieši „Dignōjīši” kā vienmēr priecēja ar savu vizuālo tēlu un jautrajiem stāstiem, bet Ābeļu pamatskolas folkloras kopas „Mikalāni” bija sagatavojuši pasākuma dalībniekiem našķu mīklas.
Tikšanās ar Jēkabpils „Rakstiem” vienmēr ir īpaša, jo viņu muzicēšanas prasmes un izjūta liek katrai sirdij sajūsmā ietrīsēties, tāpat kā klausoties „Rakstu” meitu skaņajās pavasara rotāšanas dziesmās.
Jaunu muzicēšanas posmu ir iesākusi arī Jēkabpils 3. vidusskolas folkloras kopa „Riestava”, kura ir tikusi ne vien pie jauna nosaukuma, bet arī pie enerģiskiem un darboties gribošiem jauniešiem.
Jēkabpils „Rakstu” vadītāja Vita Talla darbojas arī Vīpes pagasta klubā un jēkabpiliešu varēšana labi iedarbojas uz gados jaunākajiem Vīpes bērniem, kas dienās noteikti gribēs līdzināties „Rakstu” jauniešiem.
Novada sarīkojuma koncerta daļa pagāja ļoti ātri, jo bija bauda skatīties uz sakoptajiem kopu tautas tērpiem un baudīt kopu muzikālo skanējumu.
Pēc sarikojuma kopu pašizpausmes daļas sekoja radošo darbnīcu laiks un gardās miežu putras ēšana. Darbnīcās dalībnieki mācījās doņu pīšanu, rotaslietu taisīšanu, olu apgleznošanu, bet tie, kam nebija pacietības smalkajiem darbiem, droši varēja piedalīties danču darbnīcā un visu savu uzkrāto enerģiju ziedot tai. Bet, ja gribējās nedaudz asu izjūtu, tad pie „Volyudzeites” vadītājās Helēnas Ērgles varēja uzzināt visu par mārrutkiem, to ārstniecisko iedarbību un citas gudrības, kā arī pašiem tos rīvēt.
Pasākums izdevās krāšņs un domājams ar prieku par to ilgi vēl runās tā dalībnieki.
Milzīgs paldies jāsaka arī Līvānu novada pašvaldībai un tiem daudzajiem labajiem cilvēkiem, kuri palīdzēja Annai veidot svētkus, lai bērni šeit justos piederīgi, apgūtu tradicionālo mantojumu, pārmantotu to un nodotu nākamajām paaudzēm.”
Signe Pujāte: ”Jāatzīst, ka Dienvidlatgales un Sēlijas bērnu un jauniešu folkloras kopu sniegums bija prognozētajā kvalitātē, kas vērtējama ar atzīmēm „labi” un „teicami”. Kolektīvu kvalitatīvais sastāvs aizvien ir gana kupls (17 grupas, kur t.sk. Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopai „Ceiruleits” darbība organizēta divos - jaunākā un vecākā grupa - līmeņos), šajā gadā piepulcējot jaunu dalībnieku – Andrupenes bērnu folkloras kopu.
Vērtējot pasākumu kopumā, ir jūtams rūpīgs un regulārs pedagogu ikdienas darbs, kā arī bērnu un jauniešu ieinteresētība un, esmu pārliecināta – vecāku un citu līdzcilvēku atbalsts.
Vēlos minēt tos aspektus, kas raksturo Dienvidlagali kā aktīvu un mērķtiecīgu lokālās tradīcijas saglabāšanas reģionu. Pirmais un, manuprāt, nozīmīgākais ir Latgalei raksturīgo izlokšņu lietošana. Ir patīkami apzināties, ka zināmai daļai latgaļu tā ir nozīmīga identitātes sastāvdaļa, un tradicionālās kultūras apguves process, t.sk. pasākumi ir ļoti pateicīga vide tās nostiprināšanai. Otrais nozīmīgais aspekts (kā latgaļu tā sēļu bērnu un jauniešu folkloras kopām) ir formā un saturā daudzveidīgi atspoguļotās tradicionālajai kultūrai raksturīgās vokālās, instrumentālās, horeogrāfiskās un mutvārdu izpausmes, kas priekšnesumos tika iekļautas, ņemot vērā dalībnieku vecumu, spējas un pieredzi.
Īpaši vēlos atzīmēt to, ka gandrīz visās bērnu un jauniešu folkloras kopās ir un tiek attīstīta tautas mūzikas instrumentu spēle, kas ir rezultāts regulāri organizētajām tradicionālās kultūras apguves aktivitātēm (nometnes, meistarklases, pasākumi).
Izkopta ir arī bērnu un jauniešu dejotprasme, kuru paspilgtina dabīgs dejotprieks. Pamanāms arī tas, ka ir piedomāts pie katras grupas koptēla, kas balstīts izpratnē par tradicionālo tautas tērpu un tā valkāšanu.
Kā pozitīvs moments noteikti jāmin tas, ka tika ievērots kopīgi norunātais priekšnesumu laika limits, kas tādējādi pasākumu padarīja vienmērīgi ritošu, nenogurdinot dalībniekus un skatītājus.
Ļoti pārdomāta un vērtīga bija arī pasākuma otrā daļa, kurā pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīt un izmēģināt spēkus radošo un tradicionālo prasmju darbnīcās.
Pasākuma sekmīgo norisi nodrošināja saliedēta un teicama komanda.
Nobeigumā vēlos pateikties bērniem un jauniešiem, kuri savas prasmes un talantu izkopj, apgūstot tradicionālo kultūru un iegūtās zināšanas izmanto arī citās dzīves jomās; pedagogiem un vecākiem par mīlestību un darbu; Dienvidlatgales un Sēlijas bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatorei Annai Kārklei, kuras profesionālā meistarība un zināšanas ir pamats reģiona kvalitatīvajai darbībai; pašvaldībām un to vadītājiem, kuri novērtē lokālās kultūras nozīmi un atbalsta sabiedrības centienus tās saglabāšanā un tālāknodošanā.”
Dienvidlatgales un Sēlijas novada folkloras kopas, kuras piedalījās sava Novada sarīkojumā, kopj savas lokālās tradīcijas un ir apguvušas sarīkojuma 2010./2011. mācību gada tēmu – „Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā” aicinātas piedalīties Nacionālajā sarīkojumā, kurš notiks 21.-22.maijā Lēdurgā un Turaidā.