Jēkabi – jaunās rudzu un miežu maizes diena jeb, visbiežāk – jaunrudzu maizes diena latviešu sētās tika svinēta par godu jaunajai maizei, kas šajā dienā tika celta galdā un baudīta klusumā. Pirmo riecienu, spēka riku, saņēma mājas saimnieks, arājs. Ar vēlējumu – Dievs, dod sātu un gausu! Vai – gausini, Dieviņ! saime baudīja jauno maizi, iegūtu smagā kopīgā darbā. Citviet pašu pirmo jaunās ražas klaipu glabāja klētī, apcirknī līdz jaunai ražai. Ugunsgrēka gadījumā ar to vajadzēja skriet apkārt ugunij – tāpat kā Latgalē ar Svētās Agatas maizi. Ja rudzi maizei vēl nebija nokulti, tad vārīja jaunrudzu biezputru.
Pirms grieza maizes klaipiņu, apakšā ar nazi pārvilka krustu. Kā teica Anna Dīmane, 1904.gadā Doles salā dzimusi teicēja – tēvs pie galda noņēma cepuri un ne reizi vien noskūpstīja pirmo maizes riecienu. Jēkabi Āraišu vējdzirnavās pirmo reizi tika sarīkoti 2003.gadā, Gaujas nacionālā parka 30 gadu jubilejai par godu rīkotajā akcijā “Iepazīsti Gaujas nacionālā parka kultūrvēsturisko mantojumu!” un tiem tradicionāli ir trīs daļas. Pirmā, vissvarīgākā, ir maizes un cepēju godināšana pie Jēkabu galda līdzās vējdzirnavām. Katru gadu ir cepēji, kas rudzu maizi cep tikai savai ģimenei un ir arī cepēji, kas cep pārdošanai. Laba cepēja senatnē tika godināta, jo rudzu maize bija visa ēdiena pamats un spēka devēja. Teica – man maizīte kā šūniņi, kā bitīte cepējiņa. Vai – kā cielava cepējiņa. Maizīte – kā saulīte! Cepēji paši svinīgi griež savu Jēkabu galdā likto maizīti un pacienā klātesošos. Pēc tam var doties Kukulīša takā, kur var malt rokas dzirnavās, apskatīt vējdzirnavas, zīmēt, cept karašiņu, izzināt maizes un tējas zālīšu gudrības, un paklausīties pasakas zem Pasaku koka. Ir arī mālu kliņģeru darbnīca un ganu pļaviņa…slietenis ar gardajām Annas pankūkām. Katru gadu kāda jauna nodarbe. Šogad neparasta būs rudzu kūku sacensība! Kad darbi Kukulīša takā pabeigti, var saņemt Jēkabu uzlīmīti, ko katru gadu darina māksliniece Daiga Segliņa. Viņas zīmētais Kukulītis allaž ir darbīgs un priecīgs.
Blakus vējdzirnavām pļavā vienmēr iekārtojies Kukuļtirdziņš ar amatnieku darinājumiem, maizi un kārumiem. No Āraišu vējdzirnavu kalna paveras plašs, gleznains skats uz Āraišiem – ezeru, baznīcu, seno letgaļu apbūvi, pilsdrupām, zemnieku sētām, Zviedru priedi un Drabešu muižu, ar kuru senās muižas vējdzirnavas savieno skaista aleja.
Tiksimies Āraišu vējdzirnavās, godinot maizi un senču mantojumu! Svētki 2019.gada 28.jūlijā sāksies 12.00 un beigsies 16.00.
Etnogrāfe Indra Čekstere, ikgadējā svētku dalībniece un ierosinātāja - kopā ar “Vējdzirnavu” māju saimi.