Visi ziņu raksti un pasākumi RSS
Niedru skulptūras ūdenī ( 27. jūnijs 2013. 15:51 ) Komentēt drukāt

No 27.maija līdz 4.jūnijam Juodkrantē (Lietuvā) norisinājās gadskārtējais Starptautiskais baltu tēlnieku/skulptoru simpozijs. Tā dalībnieki  Kuršu kāpā, Gintaro (Dzintara) līcī uz ūdens radīja jaunas unikālas niedru skulptūras. Šī ir jau 11. tāda veida ekspozīcija, un tā būs skatāma visu vasaru līdz pat Rudens vienādībām – 22. septembrim, kad svētku laikā skulptūras tiks aizdedzinātas un pārtaps liesmojošos mākslas darbos.
 
Radošās nometnes sākums tika atzīmēts ar omulīgu atklāšanas vakaru, skanot L.Rezos Kultūras centra folkloras ansambļa “Aušrinė” izpildītajām melodiskajām dainām. Šis nav pirmais gads, kad Dzintara līci rotās brāļu Vītauta un Ķēstuta Musteiķu kopīgs radošais darbs. Šogad radošajai nometnei pievienojušies arī Latvijas mākslinieki Andris Kapusts un Aīda Rancāne, kā arī jaunais lietuviešu mākslinieks Žilvins Danis kopā ar arhitektu Dominu Puloku.

Par vakara lielāko intrigu kļuva tēlnieku radošās idejas, kuras jau drīz iegūs materiālu izpausmi, kļūdamas par iespaidīgām ūdenī peldošām niedru skulptūrām. Simpozija dalībnieku daudzpusīgums izpaudās arī, demonstrējot savas muzikālās spējas. Vakara gaisotni ar īpašu siltumu apveltīja Vītauta Musteiķa kokļu spēle, kā arī Andra Kapusta dūdu skaņas un pārējo melodiskā piebalsošana.
 
Vairāk nekā desmit gadu laikā šī niedru skulptūru pārtapšana par skulpturāliem ugunskuriem jau ir nostiprinājusies un kļuvusi par tradīciju – vietējās kultūras sastāvdaļu –, kas apliecina mākslinieku un vietējo iedzīvotāju harmoniskās attiecības ar vidi. Ik gadus Jodkrantē, Dzintara līcī “piedzimstošās” jaunās niedru skulptūras un liesmojošās kulminācijas pasākums piesaista aizvien vairāk viesu.
 
Savu artavu baltu vienotības un seno tradīciju turpināšanas uzturēšanā devusi arī jaunā paaudze – Ķēstuta Musteiķa dēli Argauds un Jogils. Viņi Kuršu kāpai uzdāvināja savu skulptūru “Krīva lūgšana”.
 
Katram ekspozīcijā iekļautajam mākslas darbam ir sava nozīme, ko skaidro paši autori.
 
Ķēstuta Musteiķa skulptūra “Vienādības” (augstums ap 6,5 m)
Lietuviešu tautasdziesmā ir teikts: “Atskrien straujais briedis, straujais briedis deviņradzis...” Briedis ir mistiska (iespējams, vēl joprojām pilnībā neizprasta) būtne, tā ragos ir izkārtojusies visa pasaule. Divi brieži viens iepretī otram, un starp viņiem saule – Vienādības (ekvinokcija). Kurš alnis ripinās sauli un uz kuru pusi?
 
Vītauta Musteiķa skulptūra “Zalktis – Saules sargātājs” jeb “Zalkša pasaka” (augstums ap 8 m)
Daudzu pasaules tautu mītos pēc rudens vienādībām pūķis, čūska vai cits briesmonis sauli nozog, aprij vai citādi nobendē. Turpretī baltu folklorā debesu zalktis sauli ziemas salā sargā un lolo, lai, atnākot pavasarim, to atkal atdotu dzīvu un veselu. Tāpēc arī zalktis tiek godāts un uzskatīts par svētu. Šāda uzskata atspulgs atrodams arī visiem labi zināmajā lietuviešu pasakā “Egle zalkšu karaliene”.
Degot šai skulptūrai, Saule, atstājusi Zalkša gādīgo patvērumu, iedegs citu Zalkša sargājamu dārgumu – brīnumaino papardes ziedu, kas atveras tikai īpaši tīrām un skaidrām sirdīm, lai atklātu tām Visuma dziļākos noslēpumus un apveltītu ar neparastām spējām.
 
Andra Kapusta skulptūra “Kaza un Vilks” (augstums ap 5 m)
Kaza un vilks latviešu folklorā ir seni simboli, kas simbolizē divus pretējus principus – sievišķo un vīrišķo sākotni.  Kazas un vilka simboli izvietoti piramīdas – pasaules kalna – virsotnē. Pasaules kalnu veido trīs līmeņi, ko iezīmē ģeometrisko zīmju simboli.
Apakšējā līmenī pirmatnējās jūras viļņu zīme simbolizē pazemi, kurā mīt mūsu senči.
 Vidējā līmeņa trīs dažādās zīmes – kustība, liktenis un auglība – apzīmē zemes virsmu, ko apdzīvojam mēs, cilvēki.
Augšējā līmenī Saules zīme simbolizē augstākās dievības mītni.

 
Žilvina Dana un Domina Poluka skulptūra “Saules rats” (augstums ap 5 m)
Skulptūra vēstī par debesu ķermeņiem – Sauli un Rīta zvaigzni (Ausekli).
Saules rats simbolizē gadalaiku, kā arī dienas un nakts nepārtraukto miju, iezīmē ekvinokciju.
Rīta zvaigzne simbolizē mērķi un ietver vēl papaildu dimensiju. Tādējādi aplis simboliski pārtop par spirāli – par nebeidzamu laika fraktāli. 
 
Argauda un Jogila skulptūra “Krīva lūgšana” (augstums ap 2 m)
Seno baltu virsprieseris – krīvs – uztur svēto uguni un vada rituālus. Saule, mēness, rīta zvaigzne, un pašā vidū – ugunsaltāris (aukuras), ap kuru viss griežas.
 
Tēlnieku radošās nometnes fotomirkļi ir apskatāmi Kuršu nērijos nacionālā parka direkcijas Facebook profilā.

Raksts tapis izmantojot informāciju no www.alkas.lt portāla, tulkojuši Linda Lemhena un Aigars Vaivods 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS