Visi ziņu raksti un pasākumi RSS
Viļakas novadā izskanējušas 3. Jauniešu Etno dienas ( 23. septembris 2012. 01:47 ) Komentēt drukāt

Trīs dienas no 14. līdz 16. septembrim Viļakas novads kļuva par 3. Jauniešu Etno dienu mājām, kuras 2012.gadā rīkoja biedrība „Upītes jauniešu folkloras kopa” kopā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru. Šī gada Etno dienās piedalījās jauniešu folkloras kopas no visas Latvijas – vietējie Upītes jaunieši, Briežuciema „Soldanī”, „Kokle”, „Rīgas danču kluba muzikanti”, „Rudzi” un „Dandari” no Rīgas, „Vīteri” un „Rikši” no Rēzeknes.
 

Jauniešu Etno dienas notika kā meistarklases ar mūzikas instrumentu spēles, dziedāšanas, danču un folkloras deju mācīšanos un arī teorētiskajiem lasījumiem, ar mērķi veicināt folkloras kustībā esošo jauniešu zināšanas un folkloras kolektīvu savstarpējo sadraudzēšanos.

Pirmie Etno dienu dalībnieki Viļakas novadā sabrauca piektdienas vakarā un ļāvās Upītes jauniešu sagatavotajai nakts trasei ar dažādiem pārsteigumiem. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte Gita Lancere atzina, ka pašiem jauniešiem esot bijis prieks tādā romantiskā tumsā ieraudzīt šīs Ziemeļlatgales puses vērtības – gan Upītes jauniešus, gan lustīgo „Rekavas dzintaru”. Tomēr pirms nakts piedzīvojumiem un sadancošanas pie ugunskura, Upītes Tautas namā tika veikts mājasdarbs – katram kolektīvam kā Etno dienu ciemkukulis bija jāatved lupatu kamols, lai noaustu Etno dienu segu. Darbs gan būs jāpabeidz pašiem mājiniekiem, lai jau nākamgad lupatu sega kļūtu par vēl vienu Jauniešu Etno dienu ceļojošo relikviju līdzās šī brīža talismanam „Genovefai”.

Sestdiena sākas ar meistarklasēm Balkanu dabas parkā – pirmajā dienas daļā Etno dienu dalībnieki iepazina latviešu tradicionālās dejas no rotaļām līdz daudzpāru kadriļām tradicionālās kultūras pārzinātāja Ilmāra Pumpura vadībā, pierībinot Balkanu istabas, kamēr pagalmu pie Balkanu muzeja pieskandināja tradicionālās dziedāšanas pasniedzēja Zane Šmite, demonstrējot balss iesildīšanas tehnikas, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem skanīgai dziedāšanai. Tāpat Zane jauniešiem deva iespēju noskatīties 1979.gadā veidoto filmu par tradicionālo dziedāšanu Latvijā – „Kur dziesmiņa kājām tek”.

Pēc brangajām pusdienām sekoja teorētiskie priekšlasījumi, un jauniešiem bija iespēja iepazīties ar mazāk zināmiem tautas mūzikas instrumentiem. Etnomuzikoloģijas studente Aiga Sprindža sniedza nelielu teorētisku ieskatu par cimbalas vēsturi pasaulē un Latvijā, bet Ilmārs Pumpurs atgādināja un mēģināja popularizēt piemirsto, bet 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tik plaši izmantoto mūzikas instrumentu īpaši Ziemeļlatgales pusē – pusdūru kokli jeb caurspēlējamo cītaru, kuras spēlēt pratēji dzīvo vēl tepat Viļakas novadā, piemēram, Jānis Uzkliņģis Žīguros.

Dienas turpinājumā jaunieši varēja izvēlēties kādu no tīkamākajām meistarklasēm – turpināt folkloras deju apguvi un mācīties mandolīnas spēlēšanu pie Ilmāra Pumpura, gūt priekšstatu par cimbalas spēli pie Aigas Sprindžas, rībināt latgaliešu ritma instrumentu bubynu Zanes Dukaļskas vadībā vai iemācīties jaunu Ziemeļlatgales dziesmu pie Zanes Šmites.

Zane Dukaļska ir ilggadēja „Vīteru”, nu arī „Rikšu” dalībniece, un šobrīd ir viena no labākajām bubyna spēlētājām Latvijā. Visiem gribētājiem Balkanos Zane parādīja instrumenta iespējas un daudzveidīgās ritma tehnikas, tāpat, piepalīdzot Etno dienu dalībniekiem, gandrīz īstenoja pati savu sapni par bubynu ansambli.

Īpaši saviļņojoša bija dziesmas mācīšanās pie Z.Šmites, kura nodarbībai bija izvēlējusies kādu no Ziemeļlatgales bolsiem – šoreiz vosoras bolsu, kura ierakstu septiņdesmitajos gados kopīgi veikuši Antons Slišāns un priesteris Miķelis Jermacāns, ierakstot Šķilbēnu pagasta sievu dziedājumus slepeni no tolaik pastāvošās valsts iekārtas.

15.septembra vakars Latgales kultūras telpā bija nozīmīgs ar vecākā latgaliešu festivāla „Upītes Uobeļduorzs” norisi, kuru atklāja tieši Jauniešu Etno dienu dalībnieki, tā parādot sanākušajiem pagasta ļaudīm un ciemiņiem jauniešu darbošanos folkloras laukā. Ar pirms tam sagatavotiem priekšnesumiem uzstājās „Rudzi”, „Dandari”, „Kokle”, Rikši” un „Soldanī”. Vakara turpinājumā jauniešiem bija iespēja iepazīt un redzēt latgaliešu mūsdienu mūzikas izpildītājus un grupas un priecāties kopā ar festivāla apmeklētājiem.

Svētdienas rītā dalībnieki pirms atvadīšanās tiek iepazīstināti ar vietu, kurā pavadījuši visu šo Etno dienu laiku. Kā atzīst Etno dienu dalībniece Ieva, līdz šim bijušais Balvu rajons viņai ir bijis terra incognita, bet ekskursija pa pagastu deva īsta ceļojuma sajūtu. Gides Ineses pavadībā tika iepazīta Rekova un Šķilbani. Iedvesmojoša bija ciemošanās z. s. "Kotiņi", kur tās īpašnieks Aldis Ločmelis ne vien iepazīstināja ar savu uzņēmumu, tā vēsturi un pašreizējo darbošanos, bet arī nosvēra visus dalībniekus uz svariem. Pašiem jauniešiem gan šķiet, ka pirms Etno dienām visi būtu daudz vieglāki, jo savu darījušas bija Rekavas vidusskolas pavāru gatavotās garšīgās maltītes.

Pēcpusdienā Jauniešu Etno dienu dalībniekus ciemos gaida Medņevas Tautas nams, kur notika Etno dienu noslēguma koncerts. Kates Slišānes un Edgara Pundura vadībā tika atšķetināts Etno dienu kamols. Svētdienas mierā ietītajā koncertā šķita, ka balsis un instrumenti skan labāk kā visās iepriekšējās dienās kopā. Jauniešu folkloras kopas parādīja savas prasmes – tiek dziedāts, dancots un spēlēts, tāpat noslēguma koncerts bija arī īstā reize, lai atrādītu Etno dienu laikā iemācītās jaunās lietas – Etno dienu dziedātājiem skandēt vosoras bolsu, bubynu spēlētājiem kopā ar „Vīteru” puišiem aizstāt Zanes iztrūkumu. Koncertā uzstājās arī īpašie viesi – no Liepnas ieradās Ilga Reizniece ar savām skolniecēm, kuras aktīvi mācījušās Liepnas pusei raksturīgo dziedāšanu.

Pēc pateicības vārdiem un dāvanām, vēl tik brīdis pēdējiem dančiem uz atvadām un ar Balvu maiznieka kliņģera pūdercukuru uz deguna viens otram jānovēl laimīgu ceļu, dodoties mājup katram uz savu Latvijas pusi.

Kā secina paši Etno dienu dalībnieki – šāda satikšanās reizi gadā ir lielisks pasākums un veids, lai iemācītos ko jaunu, dalītos pieredzē, iepazītos, pilnveidotos un ar vēl lielāku prieku darbotos latviešu folkloras laukā.

Sagatavoja Jauniešu Etno dienu dalībnieces Edīte Husare un Kristīne Pokratniece
Fotogalerija:
attēlu autores Edīte Husare, Vineta Zeltkalne un Ruta Cibule



 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS