Aīda Rancāne
 
No bērnības Vasarassvētki atmiņā man palikuši vairāk saistībā ar vecāsmātes mudinājumu sakopt māju un sanest istabā maigi zaļos bērzu zarus. Pa kādam jaunam bērziņam toreiz tika  iesprausts pie katras gultas gala vai istabas kaktā. Pēcāk izkaltētos bērzus lika siena šķūnī apakš siena blāķa, lai siens labi stāv un nepelē. Nekādas citas izdarības atmiņā nav palikušas, vien senču kapu apmeklējums, jaukā noskaņa cilvēku sirdīs un prieks par zaļojošo dabu.

Aīda Rancāne

Par marta iestāšanos man parasti pavēsta apsveikums no bulgāru draugiem. Viņi 1.martā atzīmē Babas Martas dienu. Tā ir viena no trīs Zemes mātei veltītām svinamām dienām Bulgārijā marta mēnesī (vēl ir 9. un 25.marts). Šajā dienā ap roku tiek apsieti vai pie apģērba piesprausti martineci, ko gatavo kopā savijot baltus un sarkanus dzīparus vai no tiem pagatavojot divas kopā sasietas lellītes – puisīti un meitenīti. Šādus amuletus gatavo arī moldāvi, rumāņi, dienvidu ukraiņi, austrumu serbi, ziemeļu grieķi. Martinecus saviem tuvajiem dāvina, piesprauž, apsien kopā ar laba vēlējumiem. Baltā un sarkanā krāsa simbolizē nāvi/dzīvību, vīrišķo/sievišķo, gudrību, spēku/veselību, bet abas kopā - atdzimšanu, jaunu sākumu. Bulgāri tic, ka martineci viņus pasargā no ļaunajiem zemes gariem, kas līdz ar Zemes atmodu mostas augšā un var kaitēt cilvēka veselībai. Šādi apsēji tiek valkāti līdz pirmajiem stārķiem vai koku salapošanai, bet pēc tam kopā ar visu slikto palikti zem akmeņa, gluži kā latviešu tautas dziesmā.

Andrejs Dorožkins
Maskavas vēstures-novadpētniecības biedrība „Metsanen kundem” (Meža kopiena).

Tulkoja Gunta Saule
Svarīgakais elements, kas apvieno somu tautas, bija senču kults, totēmdzīvnieka lāča kults. Senais mednieks tērpās svētā dzīvnieka ādā, lai līdzinātos viņam un tuvinātos viņa dvēselei, un tādējādi piesaistītu veiksmi medībās. Tieši šis pats princips ir sastopams somugru šamaņu tradicionālajās darbībās – iemiesodamies kādos tēlos viņi var tikt pieņemti citā pasaulē (viņpasaulē) un tajā ieiet.
 
19.-20.gadsimta mijā svētajās mistērijās apģērba izvēršanai uz kreiso pusi bija tieši tāds pat aizsargājošs raksturs, kā senču kultā. Tas ir sava veida apmāns, veids, kā cilvēks noslēpj savu cilvēcisko dabu, kļūdams pats par sevi kādā citā pasaulē, viņsaulē.

Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās - un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus - un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība izdevusi viņa grāmatu „The Latgalian Treasures" (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.

2011.gada 15.decembrī Latvijas Universitātē folkloras kopas "Grodi” dalībniece un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas lektore Gunta Siliņa-Jasjukeviča (attelā: no kreisās promocijas darba recenzente profesore Dr.art. Rūta Muktupāvela, promocijas darba zinātniskā vadītāja profesore Dr.paed. Zenta Anspoka, doktora grāda ieguvēja Gunta Siliņa-Jasjukeviča, recenzente Dr.paed. profesore Anita Petere) aizstāvējusi promocijas darbu "Novada tradicionālā kultūra lokālās kultūrpiederības veicināšanai sākumskolā" un ieguvusi pedagoģijas doktora grādu skolas pedagoģijas apakšnozarē.

Aīda Rancāne
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

2011.gada 10.-13.novembrī Ļubļanā, Slovēnijā notika Slovēnijas Etnoloģijas institūta, Zinātnisko pētījumu centra, Slovēnijas Zinātņu un mākslas akadēmijas un SIEF (Starptautiskā etnoloģijas un folkloras biedrība)  sekcijas „Rituālais gads” darba grupas organizētā konference Pētnieki un izpildītāji - mantojuma kopprojektētāji.

Lana Strode, foto: Anda Krauze
pārpublicēts no: Kultūras forums. - 2010. g. 19. - 26. februāris Nr.7 (386)

Februārī daudzviet pasaulē – gan lielās pilsētās, gan nomalēs – norisinās ziemas maskarādes, kas pēc senākām paražām iezīmē pavasara tuvošanos un jauna saimnieciskā gada sākumu, bet kristīgajā plāksnē – laiku pirms Lielā gavēņa sākuma. Latvijā šīs tradīcijas iemieso Meteņa diena, kad pavasara atnākšanas gaidās valda liela jautrība un tiek veikti īpaši rituāli. No 13. līdz 14. februārim Latvijā norisinājās XI Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kuru no malas pavērot bija ieradies itāļu antropologs, Lugano universitātes profesors Ph. D. Čezare Popi.

Intervija ar Tautas mūzikas centra arhīva izveidotāju Māri Jansonu

Liene Brence, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studente

Mārim Jansonam, šķiet, pieder lielākais privātais tradicionālās mūzikas arhīvs, viņa paša ierakstīts 1990. gados. Šis tas no ierakstītā ir publicēts izdevniecības Upe tuviem un tāliem ierakstu sērijas Mantojums albumos (Margarita Šakina Caur sirdi debesīs (2006), Liepnas folklora Veretīsi, raugetīsi (2008)). Kāds būs ar arhīvu iepazinies neformālā ceļā. Taču lielākā arhīva daļa vēl joprojām ir plašākai sabiedrībai maz pieejama un zināma.