Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Raksti, pārdomas, analītika RSS
Donāts Vucins – ne tikai kokļu meistars ( 4. janvāris 2015. 20:36 ) Komentēt drukāt

Māra Vucina-Bērziņa, etnomuzikoloģijas studente

Donāts Vucins (1934–1999) pazīstams kā viens no labākajiem kokļu meistariem Latvijā. Lai arī meistara vairāk nekā desmit gadu nav šajā saulē, tomēr vēl aizvien interese par viņa koklēm ir dzīva. 

Donāta Vucina dzimtā puse bija Rāznas pagasta Dukstagals, kur aizritēja nemaz ne tik laimīgā bērnība. Padomju varai iestājoties, Donāta tēvs, kas bija pagasta priekšnieks, tika nošauts, bet mātei ar bērniem pieteikts izsūtījums uz Sibīriju. Mātei ar pieciem bērniem regulāri nācās slēpties, līdz draudi norima. Pamata izglītību tēvs ieguva tuvākajā skolā 9 km no mājām un vēlāk viņš iestājās Rēzeknes elektriķu skolā. Kādu laiku arī strādāja par elektriķi, līdz tika iesaukts Padomju Armijā. 

Interesanti, ka dienesta laikā tēvs īpaši aizrāvās ar glezniecību un viņam pat tika uzticēts gleznot ievērojamas padomju laika personības, - ir zināms, kuras? Tēvs apzinājās savu talantu un vēlējās iestāties PSRS Mākslas akadēmijā Maskavā, kur pēc veiksmīgi nokārtotiem iestājeksāmeniem tomēr nedrīkstēja studēt. Padomju vara viņu uzskatīja par tautas noziedznieku, jo brālis bija dienējis vācu armijā, bet tēvs nošauts. Tas arī liedza vairākas studiju un darba iespējas, tomēr ar miliciju saistītās nozarēs pieņēma ikvienu.

Donāts mācījās Rīgas speciālajā milicijas vidusskolā, to absolvēja 1961. gadā un vēlāk turpināja izglītoties PSRS iekšlietu ministrijas Kaļiningradas vidējā speciālajā milicijas skolā. Pēc skolas absolvēšanas viņš devās uz Ogri, kur strādāja kā krimināleksperts – detektīvs. Darbā tēvam nācies pielietot savas mākslinieciskās dotības, jo bieži vien vajadzēja attēlot aizdomās turamās personas. Brīvajos brīžos Donāts aizrāvās ar glezniecību, grafiku, juvelierizstrādājumu veidošanu un piedalījās starptautiskās izstādēs, kur tika augstu novērtēts. Reizēm pie tēva vērsās cilvēki ar lūgumu, lai viņš pamāca zīmēt un apmācības esot notikušas milicijas sarkanajā stūrītī.

Kā tēvs kļuva par kokļu un citu instrumentu meistaru – tas ir pavisam cits stāsts un iezīmē jaunu viņa dzīves posmu. Manuprāt, tas, ka tēvs sāka interesēties par kokļu izgatavošanu, bija nejaušība. Pirmā kokle tapa Māras Zālītes lugas "Pilna Māras istabiņa" uzvedumam (pirmizrāde notika 1983. gadā). Valdis Muktupāvels bija izteicis ierosinājumu pamēģināt uztaisīt kokli, jo nebija meistaru, kas to varētu izdarīt. Šo iespēju tēvs izmantoja, bet, lai kokli varētu izgatavot, vispirms viņš apmeklēja muzeju arhīvus. Informācija muzeju arhīvos nebija pieejama vienkāršiem cilvēkiem, tādēļ tika pielietotas darba privilēģijas. Izrādei kokle tika izgatavota un tas bija pavērsiens jaunas darbības uzsākšanai – instrumentu izgatavošanai.

Ogrē kokles tika gatavotas vakaros dzīvokļa pagrabstāvā un darbs nebija nekāds klusais, kas īpaši saniknojis citus dzīvokļa iemītniekus. Tādēļ pie Donāta kā pie krimināleksperta saniknotie kaimiņi vērsās ar lūgumu trokšņotāju atrast. Lūgums tika uzklausīts, tomēr neviens nenojauta, ka trokšņotājs un krimināleksperts ir viena un tā pati persona. Meistars nerimās trokšņot, bet krimināleksperts turpināja meklēt vainīgo. Interesanti, ka Birutas Ozoliņas kokle tikusi izgatavota no milicijas nama sliekšņa, jo bijis lūgums uztaisīt platu kokli un šis slieksnis izskatījies īpaši piemērots.

Pēc dažiem gadiem tēvs pārcēlās uz Rēzeknes rajona Dekšāru pagasta Madžuļu sādžu, kur kokļu izgatavošana turpinājās. Ļoti bieži pie viņa ieradās cilvēki ar vēlmi pasūtīt vai nopirkt kokles. Bieži viņam tika sūtītas vēstules par kokļu pasūtījumiem, pateicības par izgatavotajām koklēm un vēstules ar cilvēku stāstiem par to, kas ar kokli atgadījies:

"Varu pastāstīt, ka esmu pārdevusi 1 kokli par $300 Kan, kas ASV $ sanāk 260. Pēc laikrakstiem spriežot kurss ASV dolāros ir labāks par Kanādas. To arī novēroju pagājušo gadu. Neesmu bijusi spējīga šķirties no savas pirmās kokles – tā man ļoti mīļa. Bet spēlēju arī jauno – melnalksni. Tai tik dzidra, zvanoša skaņa, kas kliedē melnas domas un drūmu sajūtu. Spēlēju gandrīz vai katru dienu..." (Dace Veinberga, Toronto, 1992. gads)

Kokles tika izgatavotas ļoti daudz un tās tika pasūtītas arī ārpus Latvijas robežām. Tomēr ne visi varēja atļauties iegādāties kokli, tādēļ tika maksāts nevis naudā, bet gan darbā. Daži interesenti vēlējās arī no Donāta mācīties kokļu gatavošanu, bet tikai vienam cilvēkam viņš uzticēja savus meistara noslēpumus.

Donāts Vucins vairāk pazīstams kā kokļu meistars, bet viņš izgatavoja arī ģīgas, rata liras un stabules. Rata liru bija grūti darināt tās sarežģītās formas dēļ. Stabuļu un stabuļu sagatavju ir saglabājies ļoti daudz – iespējams, tas saistās ar viņa vēlmi izgatavot stabuli ar precīzu skaņurindu. Tēvs turpināja arī veidot juvelierizstrādājumus, izgatavoja piemiņas plāksnes un sadzīves priekšmetus. Tā kā dzīve ritēja lauku mājā, bez kārtīgas saimniecības nevarēja iztikt.

Pēc pēkšņās tēva nāves viss kļuva citādi – rosība un cilvēku interese norima, palika viņa tuvie cilvēki un darinātie instrumenti. Līdz šai dienai ir saglabājusies arī viena iesākta kokle, kas gaida, kad kāds to pabeigs būvēt. Priecājos, ka vismaz četras kokles no visa lielā skaita, ko tēvs bija darinājis, nav pārdotas. No pāri palikušajām koklēm izvēlējos sev vistuvāko, kuru arī biežāk spēlēju.

Tēvam par godu rīkotās Kokļu dienas (notiek kopš 2001. gada) mani rosināja pievērsties kokles spēlei. Tās pamudināja cilvēkus braukt uz meistara mājām un dalīties atmiņās, saspēlēties. Klausoties atmiņu stāstus, iepazinu tēvu kā kokļu meistaru, jo manas atmiņas kā viņa jaunākajai meitai ir sadzīviskas. Neatceros to, kā tēvs izgatavoja kokles, bet atceros, ka ar māsu skatījāmies pa visām viņa istabas durvju spraugām un atslēgas caurumu ar vēlmi kaut ko interesantu ieraudzīt. Atceros, ka viņa kabinets vienmēr bija vēss, atceros viņa darba galdu. Priecājos par katru jaunu ziņu un atmiņu stāstu par savu tēvu. Nesen, piemēram, uzzināju, ka, iespējams, tēvs savu pirmo kokli tomēr ir izgatavojis jau 13 gadu vecumā, skatoties no kāda sena parauga...


Foto no ģimenes arhīva un no viena no pēdējo gadu Kokļu saietiem.

 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
LAPU MĒNESIS

Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vara pakariņus?
Kas, māsiņa tev' apkala
Sīkajâi sudrabâ?


[Dainu skapis, 17000-2, Lieklvārde]


>>><><<<