STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Raksti, pārdomas, analītika RSS
TRADICIONĀLĀS MŪZIKAS IESKAŅOJUMU SALA ( 1. marts 2011. 11:39 ) Komentēt drukāt
Intervija ar Tautas mūzikas centra arhīva izveidotāju Māri Jansonu

Liene Brence, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studente

Mārim Jansonam, šķiet, pieder lielākais privātais tradicionālās mūzikas arhīvs, viņa paša ierakstīts 1990. gados. Šis tas no ierakstītā ir publicēts izdevniecības Upe tuviem un tāliem ierakstu sērijas Mantojums albumos (Margarita Šakina Caur sirdi debesīs (2006), Liepnas folklora Veretīsi, raugetīsi (2008)). Kāds būs ar arhīvu iepazinies neformālā ceļā. Taču lielākā arhīva daļa vēl joprojām ir plašākai sabiedrībai maz pieejama un zināma.

Liene Brence: Vispirms es gribētu zināt, kur un kurā gadā jūs esat dzimis? 

Māris Jansons: 1962. gadā Latvijā, Rīgā.

LB: Kad sākāt interesēties par tradicionālo mūziku?

MJ: Es mācījos tehnikumā, tad sāku strādāt par fotogrāfu. Tajā laikā sāku aizrauties ar mūziku un mūzikas instrumentu taisīšanu. Pēc tam arī radās ideja un vajadzība braukāt ekspedīcijās, ko sākām 80. gadu beigās, 1989. gadā.

LB: Par ko jūs vairāk interesējāties? Par mūzikas instrumentiem?

MJ: Tas bija saistībā ar mūzikas instrumentiem kā folkloras kustības sastāvdaļu – kokles, dūdas, stabules. Mani fascinēja pati dziedāšana, spēlēšana. Es jutu, ka tur ir kaut kas tāds, kas cilvēkam varētu būt dzīvē noderīgs.

LB: Kad sākāt muzicēt?

MJ: Tas bija foto kustības ietvaros, kurā mēs sadraudzējāmies ar dažiem cilvēkiem un radās folkloras kopa Grodi. Izveidojām pāris programmas, kur savienojām fotografēšanu ar muzicēšanu. Tad arī radās šī ideja, ka vajag saprast, kas ir folklora, ko un kā dziedāt, jo priekšstats par folkloru no rakstītiem avotiem neveidojās.

LB: Kādos folkloras ansambļos jūs turpmāk darbojāties?

MJ: Pēc Grodiem mēs izveidojām folkloras kopu Auri. Tāpat Danču klubā visu laiku tika spēlēts jau kopš 1989. gada.

LB: Ar ko kopā jūs braucāt ekspedīcijās?

MJ: Braucu ar savu sievu Sniedzi Jansoni. Visbiežāk divatā.

LB: Kur jūs ņēmāt aparatūru?

MJ: Labu video aparatūru tajā laikā nevarējām sagādāt – lai būtu kvalitatīvs vai pusprofesionāls ieraksts. Bet priekš audio man izdevās sagādāt labu tehniku – daudzkanālu magnetofonu. Ieraksti ir kvalitatīvi, šobrīd tos var izdot kompaktdiskos, kas ir lielākais pluss šim arhīvam.

LB: Tā bija kā maza ierakstu studija?

MJ: Jā, viņa saucās Portastudija (Portastudio). Braucām cilvēkus rakstīt viņu mājās.

LB: Kā jūs atradāt cilvēkus, kurus ierakstīt?

MJ: Sākām no vienas vietas. Bija kaut kāds viens pieturas punkts kādā reģionā, kur bija zināmi teicēji vai folkloras kopa. Braucām pie viņiem, rakstījām, ko viņi dzied, iztaujājam tos, tad no viņiem nonācām pie nākošajiem, arī no kultūras darbiniekiem daudz uzzinājām.

LB: Cik esmu klausījusies jūsu arhīvu, jums, salīdzinoši ar citiem tradicionālās mūzikas iesakņotājiem, instrumentālā mūzika ir dokumentēta daudz vairāk.

MJ: Tajā laikā, 80. gadu beigās, pastāvēja tāds uzskats, ka instrumentālā mūzika vispār nemaz nav folklora. Es speciāli meklēju instrumentālos ierakstus. Pats dzīvotspējīgākais man likās danči. Instrumentālajai mūzikai pievērsām tik lielu uzmanību, jo, pirmkārt, to neviens nevāc, otrkārt, tā dod lielu funkcionālu nozīmi, un treškārt – to nevar atlikt, steidzīgi jādara, jo 80. gadu beigās tiem cilvēkiem, kam 1927. gadā bija ap divdesmit gadiem, bija jau astoņdesmit. Mūsu acu priekšā 1995.– 96. gados visi tie cilvēki aizgāja mūžībā. Divu gadu laikā pazuda deviņdesmit procenti mūsu teicēju.

LB: Vai jums bija kāds finansiālais atbalsts vai par saviem līdzekļiem braucāt?

MJ: Pilnīgi par savu naudu. Kā uzradās divdesmit lieki lati - benzīnam pietiks, braucam. Kā sapelnījām naudu, tā braucām ekspedīcijā. To vēl atceros, ka kasetes bija jāpērk valūtas veikalā. Nebija sevišķi dārgi, bet divus trīs latus tā kasete maksāja. Tajā laikā bija citas cenas.

LB: Vai jums bija iemīļotas vietas, kur visbiežāk braucāt?

MJ: Uz Malienu, Alūksnes pusi. Tas ir tur, kur mēs sākām - viss tas kolosālākais. No turienes sākām virzīties pa Malienas pusi uz Liepnu, tālāk izgājām uz Atašieni un Līvāniem. Tas ir visvairāk apbraukātais posms.

LB: Kādi bija visbiežāk sastopamie instrumentālie ansambļi?

MJ: Ermoņikas, vijoles, cītaras. Tas ir tas pamatsastāvs. Akordeons bija sastopams diezgan maz. Viss pārējais jau ir eksotika. Mandolīnas ir eksotika, lai arī viņas it kā 1920.-30. gados ir daudz bijušas.

LB: Kur glabājas jūsu arhīvs?

MJ: Es nodibināju sabiedrisko organizāciju Tautas mūzikas centrs. Šobrīd tā ir biedrība Tautas mūzikas centrs.

LB: Cik apmēram liels ir arhīvs?

MJ: Es pat nevaru tā pateikt. Četri gigabaiti mp3 formātā (smejas). Tās ir apmēram 400 stundas audio materiāla. Neesmu mēģinājis saskaitīt, nav bijis vajadzības.

Šim arhīvam ir nenovērtējama nozīme, tas ir vēl daudzu tradicionālās mūzikas pētnieku un mīļotāju neatklāta paradīze. Turklāt plašo audio materiālu dažādību papildina arī video ieraksti. Viņa arhīvā sastopami gan Alūksnes ermoņiku spēlmaņa Vernera Sama ieraksti, gan Domicellas Līpeņas un Annas Kažas iedziedāti piemēri, Dignājas etnogrāfiskais ansamblis, Lubānas kapela, brāļu Mucenieku kapela, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un citu teicēju ieskaņojumi.
 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
SILU MĒNESIS

Jumu jumu vārpas auga,
Jumî jauni cilveciņi;
Dancos mani kumeliņi,
Kad es braukšu precibâs.


/28537-0, Cēsu apr. Liezere/