Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (1)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Raksti, pārdomas, analītika RSS
Pārdomas par tradicionālo kultūru ( 18. septembris 2013. 18:18 ) Komentēt drukāt

Foto no portāla StarsMarika Zeimule, Tradicionālās kultūras centra "Latgaļu sāta" vadītāja

Valdība šovasar lēmusi, ka izglītības iestādēm turpmāk būs ļauts organizēt mācību procesu atbilstoši savām attīstības plāna prioritātēm. Skolas ar humanitāro vai sociālā virziena pamatizglītības programmu varēs noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no konkrētās jomas mācību priekšmetiem.

Vietā jautājums – kāda loma iedalīta tradicionālās kultūras apguvei, jo nepietiek ar to, ka publiski uzsveram tradicionālās kultūras izzināšanas nozīmīgumu skolās, ja izglītības dokumentos nav konkretizēti specifiski tradicionālās kultūras satura jautājumi, kas tieši bērniem būtu jāmāca.
 

Bieži vien ar tradicionālo kultūru mēs saprotam vienīgi folkloru, taču tā tas nebūt nav. Mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai neizzustu senās amatu prasmes – aušana, podniecība, kalšana u.c. Pēdējos gados pieaug eksperimentālās arheoloģijas popularitāte, rodas jaunas postfolkloras grupas. Būtiski svarīgi atbalstīt šīs kustības, sniedzot konkrētu valsts atbalstu tiem, kas organizē pasākumus, kuros jaunieši var apgūt izzūdošās amatu prasmes, kā arī tradicionālo mūzikas instrumentu spēli.

Svarīgs aspekts ir skolotāju vēlme nodot nākamajām paaudzēm mūsu tautas mantojumu.

Pedagoga rokās ir ielikta iespēja iedegt bērnos interesi par folkloru, etnogrāfiju – tradicionālo kultūru kopumā. Bet ko darīt, ja pedagogam nav zināšanu šajās jomās? Lai gan izglītību tradicionālajā kultūrā var iegūt vairākās Latvijas augstskolās, topošajiem pedagogiem ir maz iespēju gūt teorētisku un praktisku pieredzi kā plānot, organizēt mācības tā, lai skolēniem izglītības procesā tiktu nodrošināta kvalitatīva kultūras mantojuma iepazīšana veselumā. Pedagoģijas studentiem kurss tradicionālajā kultūrā vai folklorā tiek piedāvāts kā izvēles studiju priekšmets, kuru var izvēlēties vai neizvēlēties no plaša citu izvēles studiju kursa saraksta. Pie šādiem secinājumiem nonāk izdevuma Tradicionālā kultūra bērniem autori.

Folkloras mācība nav iekļauta skolas pedagoģijas procesā kā atsevišķs mācību priekšmets, varam priecāties, ja tā tiek apgūta citos mācību priekšmetos, taču visbiežāk, izrauta no konteksta, tā nerada bērnam pilnīgu priekšstatu. Etnogrāfija, eksperimentālā arheoloģija, rotkalšana – tas, kas patiešām var aizraut jebkura vecuma skolēnus, paliek... tikai interešu izglītības lauciņā un apgūstama reti kurā skolā.

Saskaroties ar folkloru, mēs gribot negribot nonākam pie vietējām izloksnēm un dialektiem, taču to apgūšanu kavē sabiedrības aizspriedumi, pedagogu gribas trūkums un ne reti pašu vecāku vēlme, lai bērni runātu tikai pareizi latviski.

Būtiska ir 3. Pasaules latgaliešu konferences dalībnieku rezolūcija latgaliešu valodas mācības ieviešanai skolās Latgalē. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) lūgts rast iespēju pārskatīt mācību saturu un vienu stundu nedēļā atvēlēt novadu mācībai, lai stiprinātu lokālās un nacionālās identitātes veidošanu. Uzskatu, ka patiešām ir pienācis laiks atteikties no formālām audzināšanas stundām, akcentu liekot uz lokālās identitātes stiprināšanu, kas sevī iekļauj vietējo izlokšņu, folkloras un etnogrāfijas apguvi. Patīkami, ka piemēram šoruden Kuldīgas novada skolu 5. klasēs tiks ieviests jauns izvēles mācību priekšmets – novada mācība. Jau 2009. gadā tika izstrādāts vispārējās izglītības mācību priekšmets Suitu novada mācība un programma, kas pilotprojekta formā tiekot īstenota Alsungas vidusskolā.

Novada mācība – kā man paskaidroja IZM pārstāvis, ir katras skolas brīva izvēle, nepaskaidrojot sīkāk, kāda varētu būt apstiprināta IZM programma šim mācību priekšmetam. Jautājums, cik skolas to darīs? Kāpēc kaimiņnovada bērnam būs radusies padziļināta saikne un izpratne par savu novadu, bet manam nē? Tam tomēr ir jābūt valstiskam uzstādījumam, nevis tikai skolas vadības rokās ieliktai privilēģijai.

Atrodamies situācijā, kad tradicionālās kultūras mantojums izglītībā ir otršķirīgs, kam neretums pietrūkst finansējuma. Izglītības nodaļu vadītāji, pamatojot to, ka konkrētā mācību gadā tiks subsidētas noteikts skaits stundu vienam vai otram pulciņam, pārvelk strīpu vietējo pedagogu iniciatīvai. Patīkams pārsteigums Maltas 2. vidusskola, kur bērniem jau gadiem iespējams apgūt seno latgaļu arheloģisko rotu kalšanu. Taču tā ir tikai saliņa, reti kurā mācību iestādē iespējams apgūt etnogrāfiskās kokles spēli, taču savulaik tāda iespēja bija Varakļānos, Madonā, Ērgļos...

Vērojot šo situāciju, jau piekto gadu biedrība Latgaļu sāta Viļānu novadā rīko bērnu tradicionālās kultūras nometnes. Tās notiek bez valsts atbalsta. Atbilstoša vide ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem. Lauku viensētā tiek koklēts, dziedāts, grebts, mīcīts māls. Apgūstot latvju rakstus, tie tiek interpretēti mūsdienīgos dizaina elementos. Latvju raksti no autentiskajās jostām, tautastērpu sastāvdaļām tiek pārcelti stikla vai zīda vitrāžās, tiek izgatavoti virtuves dēlīši vai dārza flīzes utt. Latgaļu valoda tiek mācīta ne parastas lekcijas veidā, bet caur dziesmām. Bērniem, un tādu šovasar bija trīsdesmit, ir jārāda kā tradicionālās prasmes dzīvē ir pielietojamas, tad tam ir jēga.

Ir nācies saskarties ar situācijām, kad bērni un jaunieši, kas izauguši ārzemēs (Trimdas vasaras skolās) vairāk pārzina latviešu kultūru, nekā tā paša vecuma bērni, kas skolojušies Latvijā un kas nezin vārdus pat latviešu sadzīves dziesmām. Ja divi latvieši vairs nespēj vienoties kopīgā dziesmā – tad tā jau ir ne tikai mana vai tava problēma, bet mūsu kultūrizglītības problēma valstiskā nozīmē. Pozitīvi, ka Saeimas valstiskās audzināšanas apakškomisija uzņēmusies izstrādāt skolām praktiskus ieteikumus valstiskās apziņas un nacionālās identitātes stiprināšanai bērnos un jauniešos.

Mans secinājums ir, ka tradicionālā kultūra ir jāpraktizē caur izglītību skolās, stiprinot un ieviešot novadu mācību. Mūsu pašu rokās ir dota iespēja mainīt izglītības sistēmu, lai tradicionālā kultūra iegultu mūsu bērnu vērtību izpratnes pamatos.

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
LAPU MĒNESIS

Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vara pakariņus?
Kas, māsiņa tev' apkala
Sīkajâi sudrabâ?


[Dainu skapis, 17000-2, Lieklvārde]


>>><><<<