STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt (1)

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
10. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference Biznesa kompetences, 12.12.2018. 1. sekcija: Speciālista biznesa kompetences dejas jomā Komentēt drukāt

2018.gada 12.decembrī Latvijas Folkloras biedrības pārstāvji un tradicionālās dejas praktiķi Gunta Saule, Ilmārs Pumpurs, Valdis Putniņš, Jevgenijs Mickevičs, Inga Holsta un citi piedalījās 10. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences "Biznesa kompetences 1. sekcijas Speciālista biznesa kompetences dejas jomSā" darbā. Konferences rīkoja zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs sadarbībā ar Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu un nozaru profesionālajām organizācijām. Šeit publicējam konferences konkrētās sekcijas darba rīkotāju un sekcijas vadītāju, dejas speciālistu un praktiķu Ritas Spalvas un Ernesta  Spīča kopsavilkuma tekstu.

---

Konferences sekcija notika ņemot vērā pēdējo gadu aktualitātes latviešu dejas nozarē – tautas un skatuviskajā dejā. Konferences laiks sakrīt ar tādiem notikumiem kā tautas dejas tradīcijas atjaunošanas 40 gadi, dejas lieluzvedumu veiksmes Latvijas simtgades svētkos, mediju interese par speciālistu vērtējumiem tautas un skatuviskās dejas laukā, kā arī ar danču popularitātes palielināšanos latviešu kopienās Eiropā. Konferences dalībnieku ziņojumi un diskusijas skāra visai latviešu dejas nozarei būtiskas lietas, kuras var sagrupēt, lai iezīmētu diskutējamās un pētāmās problēmas:

1. Dejas folkloras žanru definīciju aktualizēšana (zināmās publicētas pirms 53 gadiem H. Sūnas izdevumā “Latviešu rotaļas un rotaļdejas”) un mūsdienu latviešu dejas atšķirīgo stilu robežu noteikšana;

2. Tautas dejas interpretācijas problēmas skatuves priekšnesumu vajadzībām ņemot vērā, ka deju svētkos ir samazinājies/samazināts ierasto deju formu apjoms par labu jaunām formām; Tas liek aktualizēt un pārskatīt jaunrades un tradīcijas attiecības latviešu dejā;

3. Muzikantu saskarsmes problēmas ar horeogrāfiem, deju un folkloras kopu vadītājiem, tai skaitā autortiesību un blakustiesību administrēšanas grūtības; Jāsecina, ka muzikantu un komponistu sadarbība ar horeogrāfiem un deju kolektīvu vadītājiem vēl var uzrādīt jaunas problēmas, jo nav pietiekami pētīta;

4. Sabiedrībai iesaistoties mediju rosinātās un atbalstītās diskusijās par latviešu dejas aktualitātēm, tiek veicināta latviešu dejas nozares attīstība. Nevalstisko organizāciju, amatierkolektīvu, interešu klubu un individuāļu aktivitāte iespējams saistīta ar pieejamiem fondiem Latvijas simtgades sakarā, bet, vai tā saglabāsies turpmāk Atsevišķi izceļami vairāki problēmu loki: Latviešu skatuviskās dejas problēmu loks.

Skatuviskajā jeb pēc citas versijas skatuviskajā tautas dejā ir saasinājušās problēmas, kas saistītas ar horeogrāfu, deju kolektīvu vadītāju un dejotāju māksliniecisko kapacitāti. Jaunu profesionāļu nepietiekamība šajā nozarē var apdraudēt nozares attīstību līdzšinējā kvalitātē un apjomā. Tagad ir redzami jauni izaicinājumi, kas saistīti ar deju lieluzvedumu formas izplatīšanos un daļas kolektīvu atteikšanos no tā saucamā zelta fonda deju praktizēšanas par labu tā saucamajam folkbaletam. Dejas lieluzvedumi ir izaicinājums ne tikai horeogrāfiem un dejotājiem, bet arī iesaistīto nozaru pārstāvjiem, par ko liecina lielais recenziju skaits un plašās diskusijas medijos un sociālajos tīklos.

Tautas dejas problēmu loks

Pieaugot interesei par tautas deju, jūtams metodisko materiālu trūkums. Aktīvākie un zinošākie tautas dejas draugi ar zināmu valsts un privāti finansētu kultūras fondu atbalstu (projekti 88 Tautas dejas, 100 dejas simtgadei, danču krātuve, Mārtiņa deju grāmata) mēģina palīdzēt dejotājiem, muzikantiem un citiem interesentiem ar metodiskiem materiāliem. Līdzšinējie projekti paredzēti gandrīz tikai divdaļīgo pāru deju materiālu apkopošanai un izplatīšanai. Ņemot vērā danču vakaru popularitātes pieauguma tendences, trūkst materiālu citu tautas dejas žanru apgūšanai.

Danču vakaros dejo pārsvarā latviešu divdaļīgās pāru dejas jeb dančus tikai sava prieka pēc. Danču vakaru repertuāru pēdējā laikā papildina XIX un XX gadsimtu mijas balles dejas, kas izskaidrojams ar to, ka apmeklētājus neapmierina esošais piedāvājums. Iemesli saistīti ar dejotāju vecumposma īpatnībām – balles dejas ir piemērotas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kamēr jaunieši izvēlas straujākas un sparīgākas dejas, nevērtējot to izcelsmes apstākļus. Problēmas rodas tad, kad šādi danču vakari tiek sajaukti ar citiem, kuros dejo latviešu tautas dejas, pie tam dzied tautas dziesmas, iet rotaļas un spēles deju starplaikos.

Ārpus uzmanības līdz šim palicis tas, ka sekmīgam danču vakaram nepieciešams deju vakara vadītājs jeb dančmeistars. Pie tam, ņemot vērā pieaugošo cittautiešu interesi par dančiem, dančmeistaram jāmāk komunicēt arī svešvalodās, tai skaitā jāmāk iemācīt arī dejas. Latviešu tautas dejas speciālists Ernests Spīčs sadarbojas ar latviešu tautas dejas interesentiem ārpus Latvijas, sniedzot metodisku palīdzību vairākiem Vācijas latviešu danču vakaru rīkotājiem Berlīnē, Minhenē, Leipcigā un Hamburgā, kā arī tautas muzikantiem un dančmeistariem Zviedrijā un Lielbritānijā.

Jauna parādība tautas dejas popularizēšana notiek arī starptautiskā mērogā un interesantas iestrādes šai ziņā ir Eiropiādē, kur jūtams arī Latvijas dejotāju pienesums.

Tautas dejas un skatuves dejas, vai tās elementu izmantošana tirgvedības aktivitātēs strauji palielinājās 2018. gadā. Īpaši izceļams uzņēmuma Lido projekts “Skanīgākā tautas dancotava”.

Stilistikas problēmu loks

Stilistikas problēmas eksistē gan tautas dejā, gan skatuves dejā. Abām kopīgas stilistikas problēmas ir saistītas ar deju interpretēšanu jeb pielāgošanu noteiktai vajadzībai atkarībā no pieprasījuma (skatuves priekšnesums, brīvdabas festivāls, lielizrāde, danču vakars u.c.).

Tautas dejas stilistika nereti tiek aizvietota ar skatuves dejas stilistiku – cilvēki, kas dejo skatuves dejas, kad saskaras ar vajadzību dejot tautas dejas, nemaina stilu, bet interpretē tautas dejas skatuviski arī tad, kad tas neatbilst situācijai. Latviešu tautas dejas stilistikas pētījumi ir tikai sākuma stadijā.

Skatuves dejas stilistikas problēmas: 1) arheoloģiskā tērpa atdarinājumu izmantošana nesaskan ar mūzikas un dejas izteiksmes līdzekļu lietojumu, 2) tautas dejas leksikas stereotipa neiederība jaunrades dejās, 3) skatuves dejas stilistikā kompetentu, profesionāli izglītotu deju kolektīvu vadītāju trūkums, 4) deju kolektīvi izvairās no grūtākām dejām, kuras veidojuši iepriekšējo paaudžu baletmeistari, jo Deju svētkos šīs dejas nedejo, 5) labāko skatuvisko deju mantojuma jeb “zelta fonda” izveides kritēriju neskaidrības.

Sekcijas vadītāji: Dr. Rita Spalva, Mg. Ernests Spīčs

Informācijai: Konferenci rīkoja zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs sadarbībā ar Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu.

Konferencē piedalījās:

pētnieki - Rita Spalva, Ernests Spīčs, Elīna Gailīte, Paula Gorobeca, kas pãrstãvēja zinãtniskas institūcijas: Latviešu Folkloras krãtuvi, Biznesa kompetences centru, Liepãjas Universitãti, ierēdņi: Ilmãrs Pumpurs, Zanda Mūrniece, Maruta Alpa, kas pārstāvēja KM LNKC, IZM VISC nevalstisko organizāciju pārstāvji – Indra Filipsone, Gunta Saule, Linards Kalniņš, Valdis Putniņš, Jevgēnijs Mickevičs no Latvijas Folkloras biedrības, Rīgas Latviešu biedrības, Eiropiãdes Nacionãlãs komitejas, Rīgas Danču kluba, latviešu kultūras organizãcijas Minhenē,  augstskolu pārstāvji – Inga Holsta, Sandis Zučiks, Rozīte Katrīna Spīča no LU un LKA masu mediju pārstāvji – Vita Krauja, Dita Jonīte Nepiedalījās, bet savas domas un ierosinãjumus sūtīja Inese Lūsiņa, Lilija Lipora, Dace Circene, Līga Hirta (Leipcigas latviešu organizācija), Dina Šreibere (Hamburgas latviešu organizācija)

Ziņojumu saraksts abstraktu iesniegšanas secībā.

✴Tradīcijas un novatorisms latviešu skatuviskajā tautas dejā, Rita Spalva (Latvija) ✴Mūzikas un dejas korelācija tradicionālajā un skatuves dejā, Ilmārs Pumpurs (Latvija)
✴Tradicionālās dejas stilistika un tās atjaunošanai nepieciešamās kompetences. Ernests Spīčs (Latvija)
✴ Dejas svētki Dziesmu svētkos, Dita Jonīte (Latvija)
✴Tautas dejas tradīcijas saglabāšanas iespējas Eiropiādes kontekstā. Pieredzes apkopojums, Indra Filipsone (Latvija)
✴Dejas projekti ‘’Simts danči simtgadē’’ un ‘’Danču krātuve’’, Sandis Zučiks (Latvija) ✴ 40 gadi – vai pietiekams laiks, lai atjaunotos izzūdoša tradīcija?, Ernests Spīčs (Latvija)
✴ No muzikantes par dančmeistari – jauniegūta pieredze, Rozīte Katrīna Spīča (Latvija-Vācija)
✴Par dančiem ārpus Latvijas – 18. novembrī Minhenē. Pieredzes piemērs, Linards Kalniņš(LatvijaVācija)
✴Profesionālās identitātes attīstība studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, Paula Gorobeca (Latvija)

Abstraktu krājums būs pieejams papīra un digitājā formātā. ISSN 2592 - 8287
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
SILU MĒNESIS

Jumu jumu vārpas auga,
Jumî jauni cilveciņi;
Dancos mani kumeliņi,
Kad es braukšu precibâs.


/28537-0, Cēsu apr. Liezere/