Izgaismo Latviju!
Iedegsim Saulgriežu ugunskurus 2017. un 2018. gada 21. jūnijā!
Vij, Dieviņ’, zelta viju
Visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna
Šai zemē ziedu traukt,
2018. gadā apkārt Latvijas (pie)robežai vīsies iezīmēts tūrisma ceļš 1836 km garumā pa kuru apiet, aplidot un apmīļot mūsu Tēvu zemi. Izveidoto ceļu 21. jūnijā 2017. un 2018. gadā izgaismosim ar Saulgriežu ugunskuriem, nostiprinot Latvijas robežu.
Jāņu ielīgošana Bastejkalnā
Piektdien, 2017.gada 16. jūnijā, no plkst. 18.00 līdz 21.00 Rīgas Bastejkalnā notiks gadskārtējā Jāņu ielīgošana. Bastejkalns atkal pārtaps vienā lielā sētā un visi svētku dalībnieki un apmeklētāji taps par vienu kuplu saimi, kas gatavojas Jāņu ielīgošanai. Sanākušie Jāņabērni – Rīgas un Latvijas novadu folkloras kopu dalībnieki pīs vainagus un ozollapu vītnes, dziedās līgotnes, iekārtos Jāņu kalnu un ugunskura vietu, gatavos lāpas, plostiņus un ugunsratu, sies sieru, ies rotaļās un dancos… Kā katrā īstā lauku sētā Jāņu laikā pienākas!
Neuzticamie Jāņa bērni
15. jūnijā Tautas frontes muzejā sarīkojums “Neuzticamie Jāņa bērni”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu, turpinot aizsākto sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1987. gads. Kā tas sākās?”, 15. jūnijā plkst. 17.00 interesentus aicina uz sarīkojumu “Neuzticamie Jāņa bērni ”. Norises vieta – Vecpilsētās ielā 13/15, Rīgā. Ieeja – bez maksas.
Rīgas ģimeņu folkloras studijas GARATAKA piecgades svinībās
Gunta Saule
Vēl tik divas nedēļas bija pagājušas kopš Rīgas folkloras kopas GRODI 30-gades svētkiem, kuros svētku liecinieki varēja ļauties Vasarassvētku rituālu vērošanai un svinēšanai, kad savos svētkos aicināja Rīgas ģimeņu folkloras studija Garataka, kas lielā mērā no Grodiem izaugusi, arī Grodu piemēra un pieredzes skolota un iedvesmota. Arī Garataka Grodus tura par saviem Skolotājiem. Un ir mazliet kā Grodu turpinājums un atkārtojums, un tai pat laikā kas pilnīgi jauns, svaigs un pilnestīgs. Grodos ir triju ģimeņu dalībnieki, Garatakā darbojas deviņas ģimenes un viņi visi kopā ir teju trejdeviņi.
Latgale. Savējie
Pateicoties sadarbībai ar www.nomad.lv radošo komandu tapis skaists un aizkustinošs videostāsts par vienu no īpašākajiem Latgales novadiem. Tas ir ceļojums pa Dubnas upi un satikšanās ar Andri Kapustu un viņa saimi, stāsts par tautasdziesmu un dainu spēku, par Upursalu un daudz ko citu latviskās dzīvesziņas vērtību kausā. Vai zināji, ka Latgales Madalānu pilskalns slēpj sevī 3500 gadu senas liecības? Noskaties videofilmu šeit:
Lieldienas. Kad diena kļūst lielāka par nakti (1)
Aīda Rancāne, Dr. biol., Mg. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
Latvijas novados ir saglabājušies vairāki pavasara vienādību nosaukumi – Lielā diena, Lieladiena, Liela diena, Lieldiena, Lieldienas, Lildine, Lendīna, Leņdīna, Leldīna, Leldīne, Lyldīna, Lyugdīne, Lela dīna, Lindīna, Leudīna, Šūpoļu diena, Gaviļu diena.
Šo dienu daudzās zemēs un, iespējams, kādreiz arī Latvijā pieņēma par jaunā gada sākumu. Iemesls, kādēļ tieši pavasara saulstāvji ir tikuši izvēlēti par šādu atskaites punktu, sakņojas ne tikai dabas atmodā un jauna zemkopības cikla sākotnē; tas varētu būt meklējams šā notikuma vienreizībā un samērā vienkāršajā praktiskajā noteikšanā dabā. Arī mūsdienās saules gadu, ko citādi sauc par tropisko gadu, mēra kā laika nogriezni no vieniem pavasara saulstāvjiem līdz nākamajiem, jo, izrādās, tieši saulstāvjos astronomiskās ierīces esot sevišķi jutīgas.