Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt (1)

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt (1)
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Grupa “DABA SAN” aicina uz muzikālo “PUZURPASAKU” Komentēt (2)

Ieskandinot vienus no lielākajiem Saules godiem, postfolkloras grupa “Daba San” aicina apmeklēt ikgadējo muzikālo Ziemassvētku stāstu “Puzurpasaka”. Koncerts notiks ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1.

15. decembris, 19:00
RTU Mazajā zālē
Gunta Saule
, 15.12.2016
lasīt vairāk
“Skaņumāja” aicina uz koncertu Madlienas tautas namā Komentēt

Sestdien, 10. decembrī plkst. 18.00 Madlienas Tautas namā notiks biedrības “Skaņumāja” rīkoto tradicionālās mūzikas instrumentu spēles kursu noslēguma koncerts. Ieeja bez maksas!

10. decembris, 18:00
Gunta Saule
, 10.12.2016
lasīt vairāk
Decembra sākumā īpaši tiks godināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana Komentēt



Sestdien, 3. decembrī 18.00, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Rekovā notiks vairākiem tradicionālajā kultūrā svarīgiem notikumiem bagāts pasākums – Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētki “Dzīdat, meitas, kū gaidat!”,
kuros tiks izzināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana, prezentēts jauns izdevums “Škilbanu sīvas”, svinēta Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa 35 gadu jubileja un arī pirmo reizi publiski atrādīts īpaši etnogrāfiskajam ansamblim veidots videoklips.

3. decembris
Rekova
Gunta Saule
, 03.12.2016
lasīt vairāk
Tradīciju pasākumu cikls “Līvu diena” veļu laika noskaņās Komentēt
Šo svētdien, 6. novembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29a, turpināsies tradīciju pasākumu cikla “Līvu diena” otrā sezona.
6. novembris, 12:00
Kultūras un tautas mākslas centrs Ritums
Gunta Saule
, 06.11.2016
lasīt vairāk
„ĢITĀRISTU SESIJAs – 2016” Komentēt
norisināsies no 23. līdz 28.oktobrim Praulienas skolā


Dienas kārtība: 8.00 mošanās; 8.30 brokastis; 9.30 vingrošana, rīta info aplis; 10.00-13.00 nodarbības grupās; 14.00 pusdienas; 15.00 meistarklases; 19.00 vakariņas; 20.00 - 23.00 dziedāšana, koncerti, jamsession; 24.00 miers
No 23. līdz 28. oktobrim
Prauliena
Gunta Saule
, 23.10.2016
lasīt vairāk
Aktuāli RSS

Kurzemnieku diena Ikšķilē Komentēt

Saule Gunta

Kurzemnieku diena IkšķilēSestdiena. Daugavas krasts. Zaļa zāle. Saulaina debess ar dažiem pāri ritošiem lietus mākoņiem. Līksmi un dziedoši ļaudis. Kurzemnieku diena Ikšķilē.

Še sabraukušie bārtenieki, rucavnieki, nīcenieki, otaņķnieki, tārgalieši, tukumnieki, suiti līdzvedamajās lādēs, grozos un saiņos bija likuši gan amatnieku darinājumus – rakstainos un gana siltos cimdus, košās rotas, smaržīgos ziepju gabaliņus, pītos grozus, linaudekla tērpus, koka karotes un citas smalkas un derīgas lietas. Pārdošanai un nogaršošanai bija vesti arī gardie rudzu maizes kukuļi, saldmaizes, neiztrūkstošie sklandu rauši un citi Kurzemes kārumi.

Kurzemnieku lepnums, košums un dižums šai reizē – 2012.gada Balticas Ieskaņu pasākumā izvērtās kā dažādus Kurzemes puses novadus - tālās Lejaskurzemes, Suitu, arī Augškurzemes, Kurzemes līvu un Zemgales pierobežas dziedāšanas tradīcijas izrādīšana un izstāstīšana. Pļaviņā pie Ikšķiles Tautas nama, gluži līdzās Amatnieku tirdziņam un amatu demonstrējumiem notika brīvdabas koncerts, kuŗa piedalījās itin visi sabraukušie dalībnieki – Bārtas, Rucavas, Otaņķu Etnogrāfiskie ansambļi. Jo plaši, lai arī paši pauda, ka nelielā skaitā, bija pārstāvēti dažādie suti – Jūrkalnes Maģie suiti, Kuldīgas novada Gudenieku suiti un, protams, Alsungas Suitu sievas. Tukuma novadu pārstāvēja gan Slampes, gan Pūres folkloras kopas. Savu, no pārējiem atšķirīgo, skanējumu ienesa Tārgales līvu kopa „Kāndla”.

Koncertā „Kurzemes krāšņākās balsis” Bārtas, Otaņķu, Rucavas un Suitu dziesmas dziedāja šo novadu Etnogrāfiskie ansambļi. Koncertu vadīja un par katra novada muzikālajām savdabībām kopu vadītājus stāstīt aicināja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra folkloras eksperte Gita Lancere.

Kurzemes dienas vainagojums – Etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu Dižkoncerts „Māte savas meitas sauca”, Andra Kapusta tapināts un vadīts, ar Diždanci uzsākts, izskanēja Ikšķiles estrādē, - ar pateicības vārdiem Ikšķiles domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam, Ikšķiles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītājai Dzintrai Čudarei, Tautas nama vadītājai Dacei Mistrei, kā arī ikšķilietei, Rīgas Domes Kultūras, izglītības un sporta aģentūras Kultūras pārvaldes priekšniecei Dzidrai Šmitai, no kuŗas savulaik bija nācis ierosinājums šādam sarīkojumam.

Kurzemnieku diena norisinājās sadarbojoties Latvijas Folkloras biedrībai, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram, Ikšķiles novada pašvaldībai, kā arī Latviešu tautas mākslas savienībai un novadu pašvaldībām.


KURZEMNIEKU DIENA IKŠĶILĒ Komentēt

Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2012” ieskaņu koncerts Ikšķilē

2011. gada 16.jūlijā

Kurzemnieku diena Ikšķilē

Senos laikos precinieki no citiem novadiem brauca uz Kurzemi līgavas lūkoties. Par to tiek dziedāts arī mums visiem labi zināmajā un Latvijā vispopulārākajā tautasdziesmā. Acīm redzami kaut kas vilināja ieprecēties rados un tādējādi saistīt savu likteni ar Kurzemi. Varbūt piesaistīja kurzemnieku pašcieņa un dzīvesprieks, drošā un atklātā valoda, dzīves sakārtotības un apkārtējās vides izdaiļošanas tieksme. Varbūt apbūra spilgtie krāsu toņi un akcentētie raksti apģērbos, tradicionālās virtuves daudzveidība un citas prasmes.

Tas viss nekur jau nav zudis arī mūsdienās. Nešaubīgi varam atšķirt kurzemniekam raksturīgo dzīves ziņu no pārējiem. Tikai XXI gadsimtā informācijas laikmetā kurzemnieki paši brauc pie mums ciemos savu pūru izrādīt.

Sarīkojumam „Kurzemnieku diena Ikšķilē” ir paredzēta plaša, daudzveidīga un interesanta programma -

14.00 Ikšķiles pļaviņa pie Kultūras nama Kurzemes novadu ciemi: lietišķās mākslas un amatnieku darinājumi, tradicionālā virtuve, informācijas stendi un muzikāli priekšnesumi

14.00 Kultūras namā filmas par Kurzemi

16.00 Kultūras namā etnogrāfisko ansambļu koncerts „Kurzemes krāšņākās balsis”

Bārtas, Otaņķu, Rucavas un Suitu dziesmas un mūzikas instrumentu priekšnesumi

18.00 Dižkoncerts „Māte savas meitas sauca” Ikšķiles estrādē

Muzikāls stāsts par Kurzemes vēsturi, tradīcijām un dzīvesziņu

20.00 Sadancošana Ikšķiles estrādē

Latviskie danči labāko muzikantu pavadījumā

Piedalās:

Alsungas, Bārtas, Jūrkalnes, Otaņķu, Popes, Rucavas, Slampes, Tārgales, Tukuma, Ventspils un Rīgas folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, lietišķās mākslas studijas, amatnieki, informācijas centri.

Rīko:

Ikšķiles novada pašvaldība, Latvijas Folkloras biedrība, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

Informācija:

Dzintra Čudare 29102541,
Andris Kapusts 26063277,
 


SUDMALIŅAS piedalīsies Folkloras festivālā Igaunijā Komentēt

Skaidra Smeltere, Kopas vadītāja

Valkas pilsētas folkloras deju kopa "Sudmaliņas" piedalīsies Starptautiskajā folkloras festivālā Igaunijā, Viru pilsētā, no 14. - 17. jūlijam. Festivāls Viru notiek jau septiņpadsmito reizi, un šīgada festivāla tēma ir UMA PURE. - tas nozīmē - vietējās tradicionālās kultūras vērtības - tautas dziesmas, dejas, muzicēšana ar senajiem tautas mūzikas instrumentiem, amatnieku darinājumi, jo sevišķi - dažādas rotas, tautas tērpi, valoda un nacionālās virtuves gardumi. Uz festivālu ieradīsies dziedātāji, dejotāji un mūziķi no 12 dažādām valstīm - Armēnijas, Ukrainas, Turcijas, Čehijas, Krievijas, Izraēlas, Polijas, Korejas, Igaunijas. un arī mēs - folkloras deju kopa "Sudmaliņas" - no Latvijas, Valkas pilsētas.

Visi esam ļoti gandarīti un priecīgi par iespēju piedalīties šajā interesantajā un daudzveidīgo kultūru piesātinātajā folkloras festivālā.


Kāndla somu – ingeru XXI dziesmu un deju svētkos Igaunijā Komentēt

Kāndla XXI Somu-ingeru Dziesmu svētkos IgaunijāKāndlas vadītāja Ilga Porniece

Dalība somu – ingeru XXI dziesmu un deju svētkos pēc Igaunijas somu – ingeru kultūras biedrības uzaicinājuma, mums, Tārgales pagasta līvu folkloras kopai KĀNDLA, bija liels izaicinājums, kas vainagojās ar atzinību un plašu interesi par Latvijas otrās pamattautības – līvu etnisko identitāti un tās kultūrvēsturisko mantojumu.


Komentēt
Ielīgošana Bastejkalnā 2011.gada 18.jūnijā
Līdz ar pievakres lietus gaisiem Rīgā ienāca Jāņi - ar Ielīgošanas meistardarbnīcu, ar pirmsjāņiem raksturīgo rosību. Rīgas vidū, Bastejkalna pakājē pulcējās laba tiesa Rīgas un Pierīgas folkloras kopu uzburt Jāņu iesvētīšanas gaisotni.

Jāņu ielīgošana Bastejkalnā 18.jūnijā no 18.00-21.00 Komentēt

Ielīgošana Bastejkalnā, foto: Zaiga Miķelsone„Tā diena priekš Jāņiem aizgāja rīkojoties un sataisoties uz Jāņu vakaru. Apgādāja meijas, pina kroņus, sēja sieru. Ar kroņiem un meijām pušķoja pavakarē visus vārtus un durvis, tāpat arī visas ēkas, istabu un kūtis. Daži pušķoja arī dārzus, tīrumus un pļavas, lai izsargātu tos no visa ļauna. Gani atkal pušķoja lopus vaiņagiem un dzina tad līgodami uz mājām. Lopus ganīja Jāņu vakarā ļoti vēlu un dažās vietās pat cauru nakti.

Beidzot vēl pušķoja saime līgodama mājas tēvu un mājas māti smaržīgiem puķu kroņiem, un šie atkal pamieloja savus saimes bērnus ar sieru, pienu, sviestu un raušiem.

Pēc tam gāja arī līgodami un kroņus nesdami uz nāburgu mājām un beidzot sapulcējās visas apciemes jauni un arī veci ļaudis ap Jāņu uguni”, tā stāstīja Marija Viļuma no Valmieras muižas.

2011.gada 18.jūnijā Bastejkalns pārtaps vienā lielā sētā un visi svētku dalībnieki un apmeklētāji taps par vienu kuplu saimi, kas gatavojas Jāņu ielīgošanai. Tiks pīti vainagi un ozollapu vītnes, dziedātas līgotnes, iekārtota ugunskura vieta, gatavotas lāpas, plostiņi un ugunsrats, siets siers, iets rotaļās un dancots… Kā jau īstā lauku sētā pienākas! Folkloras kopu ļaudis dalīsies savās zināšanās un pieredzē Jāņu svinēšanā un gatavošanās svētkiem.

Piedalās – GRODI, KRULLA, LAIVA, RIJA, SKANDINIEKI, VILCENES, VILKAČI, BERENDEJKA, IĻJINSKAJA PJATŅICA, Mālpils MĀLIS un Katlakalna folkloras kopa.

Jāņu ielīgošanu Bastejkalnā ar Rīgas domes atbalstu rīko Latvijas Folkloras biedrība.

Informācija: www.folklorasbiedriba.lv
e-pasts
Jelena Jekimova 28363035
Andris Kapusts 26063277

 


Kāndla uz somu – ingeru XXI dziesmu un deju svētkiem Komentēt

KANDLAKāndlas vadītāja Ilga Porniece

Tārgales pagasta līvu folkloras kopa Kāndla ir uzaicināta piedalīties somu–ingeru XXI dziesmu un deju svētkos 11.,12.jūnijā Keilā unTallinā.

Pēc pagājušā gada CIOFF Estonia – Igaunijas Nacionālās Folkloras padomes uzaicinājuma piedalīties folkloras festivāla BALTICA 2011 Igaunijā, esam ieguvuši atpazīstamību, saņēmuši daudz laba vēlējumu un atzinību par ieguldīto darbu vietējās kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

Dalība somu –ingeru XXI dziesmu un deju svētkos būs liels gods un būtisks starptautisks apstiprinājums mūsu darbībai, apliecinājums tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmīgumam, kultūras identitātei un reizē kultūras daudzveidības veicināšanai, kas saglabājama nākamajām paaudzēm.

 


CIOFF Ziemeļeiropas sektora sanāksme. Komentēt
Liāna Ose

CIOFF Latvijas nacionālas sekcijas vadītāja
 


Maija nogalē Dublinā (Īrija) notika ikgadējā CIOFF Ziemeļvalstu sektora sanāksme, kurā piedalījās Lielbritānijas, Igaunijas, Īrijas, Somijas un Latvijas CIOFF Nacionālo sekciju pārstāvji. (Nepiedalījās – Dānija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija finansiālu un citu problēmu dēļ.)


Nāc nākdama, Jāņa diena! Komentēt

Vēl jau turpinās gavilēšana un rotāšana, vēl košākie puķu ziedi tik vērsies, vēl Saule kāps augstāk Debesu kalnā un diena par kādu sprīdi pastiepsies garāka, nakti sarucinādama īsāku, tomēr īsākās, Jāņu nakts, burvīgā dvesma arvien vairāk pārņem ļaužu prātus. domas un jūtas.

Arī Latvijas folkloras kopu ļaudis sāk pārskatīt savu Jāņu dziesmu pūru un tajos glabātās dziesmas un rotaļas atgādina ne tikai sev, bet arīdzan citus aicina pievienoties Jāņu tradīcijas Meistarklasēs. Vairākas Latvijas folkloras kopas jau pavēstījušas par savām iecerēm, atklātajiem mēģinājumiem, meisarklasēm un iecerētajiem Ielīgošanas pasākumiem.

Tāpat kā visas folkloras kopas, arī madonieši - Vērtumnieki un Madaviņa aktīvi sāk gatavoties Vasaras Saulgriežiem. jau 27.maijā Madonas pilsētas 1.vidusskolā notiks atklātais mēģinājums - visiem, kuri vēlas mācīties Līgotnes, rotaļas un dančus. Tāds pats mēģinājums notiks arī 14.jūnijā pilsētas parkā pie strūklakas (lietus gadījumā Madonas kultūras namā), bet Zāļu diena tiks pavadīta kopā ar Lazdonas ļaudīm.

>>>|||<<<

Jāņu mācības TURAIDĀ „Trejdeviņas jāņu zāles”
Jāņu mācības
Pirms īsākās nakts daudzināšanas nepieciešams svētkiem gatavoties – mācīties post un izpušķot sētu, siet sieru, lasīt zāles un pīt vainagus, kā arī ar kaimiņiem sadziedāties, Jāņu dziesmas atkārtojot. Puķu un zāļu lasīšana tautas tradīcijās cieši savijusies ar līgošanu - ielīgot drīkst jau divas nedēļas pirms Jāņiem, lai visi Jāņu dziesmu tūkstoši nepaliek vienam pašam saulgriežu vakaram.

Jāņu mācības „Trejdeviņas jāņu zāles” Turaidas muzejrezervātā notiks 19. jūnijā plkst. 14.30, kur kopā ar zāļu sievu Kaiju Brisoni un muzejrezervāta speciālisti Diānu Girgensoni būs iespēja saplūkt tējas zāles Turaidas – Dieva dārza – pļavās un atminēties senās līgotnes un Jāņu nakts tradīcijas, kopā līgojot ar Siguldas folkloras kopu „Senleja”.

www.turaida-muzejs.lv

>>>|||<<<


21.06.2011. plkst. 22.00 Zāģezera krastā Valkas pilsētas teritorijā – ielīgošana„ ŠĪ DIENIŅA, RĪTDIENIŅA, PARĪT PATI JĀŅU DIENA” - Valkas pilsētas folkloras ansamblis Nāburgi Ieskandēs vasaras sākumu un priekšjāņus Valkas pilsētā, kurs ugunskuru ezera krastā, mācīs līgotnes un ies rotaļās!

21. un 22.06. Nāburgi muzicēs un ielīgos Valmieras pilsētas pansionātos. 

Folkloras deju kopa Sudmaliņas kopā ar Lugažmuižas Saietu nama vadītāju Kristīni Daniņu rīkos 22.jūnijā, Lugažmuižā Jānu ielīgošanu Pierobežas triju tautu kultūras tradīcijās - kā svin Jāņus latvieši, kā Ivana Kupalas dienu krievi un kadi ir Jaanilaat tepat igauņu pusē. Tiks kurts ugunskurs, dziedātas dziesmas triju tautu mēlēs, dancotas tautu dejas un rotaļas, un izgaršots cienasts - alus, pīrāgi un siers, vīti vainagi un veiktas dažādas Jānu tradīcijas līdz pat saules lēktam.

Lūk, tādu ielīgošanu, kā stāsta kopas vadītāja Skaidra Smeltere, savā pusē - Ziemeļvidzemē, Valkas novadā, iecerējušas Sudmaliņas ar domubiedriem.


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija – CIOFF National Section of Latvia Komentēt

CIOFF (International Council of Organizations for Folklores Festivals and Folk Art) ir Starptautiskā folkloras festivālu un tautas mākslas organizāciju padome, UNESCO dalīborganizācija.

Tā sastāvā ietilpst 67 Nacionālās sekcijas, 5 asociētie locekļi un 19 korespondētājlocekļi. Ir izveidotas Reģionālās nodaļas.

Kopš 1970.gada CIOFF strādā tradicionālās kultūras aizsardzības, veicināšanas un popularizēšanas labā. CIOFF darbības pamatprincipi ir veicināt un atbalstīt gan biedru, gan citu valstu tradicionālās kultūras daudzveidību – mūzikas, deju, rituālu, tērpu un citu - izpausmju veidu saglabāšanos.
 

SULU MĒNESIS

Dieviņš brauca pār ezeru
Baltus ledus lauzīdams;
Pēc Dieviņa mīļa Māra,
Liepu lapas klāstīdama.

.
>>><><<<
Latvijas Folkloras biedrība sociālajos tīklos - www.draugiem.lv  un www.facebook.com

The Latvian Folklore Society

On the 11th of January, 2009, the leaders and activists of folklore groups, ethnographic ensembles and ethnic cultural centres from all over Latvia were gathered by the Latvian Folklore Society’s founding initiative group (Helmī Stalte, Andris Kapusts, Liāna Ose, Jeļena Jekimova) in Riga, the Cultural Palace of VEF to agree on the revival of the society and its’ official registration. Historically the organization was formed as The Latvian Folklore Society of Fricis Brīvzemnieks in 1989.

The main aim of the organization is to foster and support the activities of ethnographic ensembles, folklore groups, story tellers, musicians and other successors of immaterial cultural heritage. The task of the society is to successfully act in the field of folklore preservation by encouraging a competent dialogue between the nation’s tradition keepers and governmental organizations, thus, representing and defending the interests of the field.

This web-site publishes research in the area as well as interviews and descriptions of experiences. In the section “Folkloras kopas” (Folklore groups) one can find information and useful links to explore active groups in Latvia. Likewise, this site also distributes news on the most important happenings and events on the Latvian folklore’s stage. 

Jaunākās galerijas

Jauno danču muzikantu nometne Koknesē

I.Gaiša Kokneses vidusskolā februārī norisinājās jauno danču muzikantu nometne. Trīs dienas skolā skanēja, rībēja un strinkšķēja dažnedažādi mūzikas instrumenti - kokles, blokflautas, vijoles, bungas, cītaras, kontrabass... Prasmīgu skolotāju vadībā 40 jaunie muzikanti no Rīgas, Zaķumuižas, Allažiem un Kokneses gan muzicēja, gan dziedāja, gan stāstīja paši pasakas un atgadījumus no dzīves, gan klausījās spoku stāstus, anekdotes. Gatavojāmies arī vasarā gaidāmajiem Skolēnu Dziesmu un Deju svētkiem, jo visiem kopā izdejot ROTAĻU PROGRAMMU ir daudz jautrāk! Vakaros bija danči. Noslēgumā katrs muzikants parādīja savu prasmi gan instrumentu spēlē, gan arī stāstīšanā vai dziedāšanā.

Latgales bērnu un jauniešu folkloras nometne „Garā pupa”

No 18.līdz 21.jūnijam Līvānu 1.vidusskolas Laimiņas sākumskolā notika Latgales bērnu un jauniešu folkloras nometne "Garā pupa", kurā piedalījās bērni un jaunieši no Līvāniem, Jaunsilavām, Rudzātiem, Preiļiem, Vārkavas, Sīļukalna, Krāslavas, Izvaltas, Vaboles un Jēkabpils. 

Vairāk

Lielās dienas gaidīšana un svētīšana Rīgā
Stāstu vakars Veļu laikā Koknesē

31.oktobra pievakarē, kad tumsa jau ietinusi pasauli, koknesieši nāca pulkā stāstus stāstīt.

Koklētāju gada saiets 2012.gada 8.septembrī norisinājās devīto reizi. Latgaļu sātā Dekšārēs pulcējās krietns skaits airzrautīgu un kokles spēlē iedvesmotu ļaužu.

2012.gada 14.aprīlī Lutriņos norisinājās trešais Kurzemes tautas muzikantu saiets - ar labdarības koncertiem, ar muzikantu saspēli, ar īsteni aizrautīgu un degsmīgu kurzemniecisko sparu bagāts.

Kokneses ziņģe piedzimusi!!!
2012.gada 14.aprīlī Koknesē norisinājās pirmā Kokneses ziņģe - ar cerībām uz otro, trešo, septīto... un vēl. Ar Ingunas Žogotas rosmīgo gādību, rūpēm un aizrautību.
Muzikantu nometne Zaķumuižā

No 2. līdz 4.decembrim Zaķumuižā sabrauca ap 80 jauno muzikantu! Uz muzikantu nometni!!! Tā nu jau ir ierasta un ļoti gaidīta tikšanās visiem, kas draugos ar folkloru, dziedāšanu, dejošanu, stāstīšanu un galvenokārt, muzicēšanu.

Latvijas Valsts dibināšanas 93.gadskārtas vakarā Rīgas Mazajā Ģildē bija pulcējušās folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem - Latgales CEIRULEITS, ŪZULIŅŠ un UPĪTES Etnogrāfiskais ansamblis, Vidzemes SENLEJA un VĒRTUMNIEKI, Zemgales DIMZĒNS, Kurzemes Alsungas un Jūrkalnes Suiti, TREJTEKA un TALSI, Rīgas GRODI, SKANDINIEKI un MASKAČKAS SPĒLMAŅI, lai kopā svētītu svētkus,  Latvijas dzimšanas dienu un daudzinātu latviešu tradicionālo dziesmu spēku, kuŗā, lai cik grūti laiki, mēs varam pasmelties.

Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji’ 2011”

2011. gada 24. un 25. septembrī Līvānu novads aicināja visus folkloras draugus uz Sarptautiskajiem folkloras svētkiem Rudynōji’ 2011, lai latvisko tradīciju garā iezīmētu rudens sākumu. Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji" Līvānos norisinājās jau trīspadsmito gadu.

Modraki
Modraki
Piemini Saules kauju Rudens Saustāvjos
Ikgadējā pulcēšanās Saules kaujas pieminēšanas vakarā pamazām kļūst par tradīciju. Šai gadā Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Saules kaujas 775 gadu atcerei Dižkoncertā piedalījās ABRA, BUDĒĻI, DANDARI, GRODI un SKANDINIEKI.
Zaļās Dzīves skola Esplanādē

Divas nedēļas Rīgas Esplanādē kopā ar Rīgas un Latvijas novadu folkloras kopām paiet jaukā dziedāšanā un sadziedāšanā, danocošanā un sadancošanā, muzicēšanā, ieklausīšanās un līdzidarbošanās priekā.

GRODI - Rudzu lauka svētība
GRODI - Rudzu lauka svētība
Kurzemnieku diena Ikšiķlē
Sestdiena. Daugavas krasts. Zaļa zāle. Saulaina debess ar dažiem pāri ritošiem lietus mākoņiem. Līksmi un dziedoši ļaudis. Kurzemnieku diena Ikšķilē.
Ielīgošana Bastejkalnā 2011.gada 18.jūnijā
Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā
Dienvidlatgales un Sēlijas novada bērnu un jauniešu folkloras svētki Līvānos
Lielā diena Rīgā - Arkādijā un Bastejkalnā
Lielās dienas Saullēkta gaidīšana un svētīšana Arkādijā, foto: Andrejs Broks, pilnu galeriju skatīt šeit, un dienas svinēšana Bastejkalnā, foto: Andris Kapusts, pilna attēlu galerija skatāma šeit
XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls Viesītē
2011.gada 12.-13.februārī viesītē norisinājās XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls
Ceiruleits - 20
2010.gada 27. novembrī Līvānu 1. vidusskolas folkloras kopa “Ceiruleits” ar jubilejas koncertu “Mana tautasdziesma” atskatījās uz 20 darbības gadiem.