Aktuāli RSS

Sveicam Vari Auziņu! Komentēt

LEPOJAMIES, PRIECĀJAMIES, SVEICAM!!! Rīgas Ģimeņu studijas GARATAKA dalībnieks, mūzikas instrumentu basīšu atjaunotājs, tradīcijas kopējs, izzinātājs, daudzinātājs VARIS AUZIŅŠ - balvas Laiks Ziedonim laureāts nominācijā Kedas !!!
 


Kuldīgā stāstnieki jau devīto reizi vārīs „Ziv zup” Komentēt

Kuldīgā un tās apkārtnē no 24. līdz 26. aprīlim jau devīto reizi notiks stāstnieku festivāls „Ziv zup”. Šogad festivālā piedalīsies ne vien vietējie stāstnieki un interesenti no citiem Latvijas novadiem, bet arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) tīkla „Stāstu bibliotēkas” stāstnieki. Kā parasti, festivāls norisinās vienlaikus ar pilsētas svētkiem „Pavasara palu šovs “Lido zivis Kuldīgā””.


Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu Vidzemes novada sarīkojumā – skatē, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Komentēt

Gunta Saule, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībniece

Inguna Žogota, Piedaugavas novadu kopu koordinatore, Kokneses bērnu folkloras kopas TĪNE vadītāja
Foto - Zanda Bērziņa un Inguna Žogota


Katlakalna Tautas nams, 18.04.2015.


Kā saule mijās ar mākoņiem un vējaini mirkļi ar rāmu laiku, tā Katlakalna Tautas namā dziesmu skandēšana, rotaļu rotaļāšana, muzicēšana, dancošana un biezzupas ēšana mijās viena ar otru. Tā mijās daudzveidīgo, skanīgo un košo Vidzemes Piejūras un Piedaugavas bērnu un jauniešu folkloras kopu izrādīšanās.

Jau labu laiku kā norisinās šīsvasaras, XI Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem gatavošanās, skates. Arī bērnu un jauniešu folkloras kustība “Pulkā eimu, pulkā teku” ir tajā iesaistījusies. Un Katlakalna Tautas namam bija tas gods un prieks savās mājās uzņemt Piedaugavas un Vidzemes Piejūras kopas. Katlakalnā viss notika 2015.gada 18.aprīlī.


Kokneses ziņģe - 2015 Komentēt

LAUKAM PĀRI - 10 Komentēt

Lielā diena Rīgā Komentēt (1)

Lielās dienas svētīšana Latvijā Komentēt (2)

Laucienas ziņģe - 2015 Komentēt

BOŅUKS-2014 nosauktie tradicionālās kultūras jomā Komentēt

Publiskots Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2014" pretendentu saraksts.

Latgaliešu kultūras gada balvas BOŅUKS mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, apkopot labākos iepriekšējā gada veikumus un pasākumus, godināt darbīgākos Latgales kultūras pārstāvjus, popularizētājus, iedvesmot turpmākai jaunradei un kultūras daudzveidības attīstībai.

2014.gada veikumu izvērtējot, balvas pretendentu vidū dažādās nominācijās nosaukti arī vairāki folkloras biedrības biedri un tradicionālās kultūras un folkloras darbinieki, mūsu draugi un domubiedri.

Balvai Gada cilvēks kultūrā nosaukti kopienas "Kroma kolna broliste" vadītājs Aleksandrs Lubāns, nemateriālā kultūras mantojuma centra "Upīte" direktors Andris Slišāns un folkloras kopas "Ceidari" dalībniece, latgaliešu kultūras aktīviste Edīte Husare.

Uz Boņuku-2014 par Labāko sniegumu tautas mūzikā pretendē folkloras kopa "Ceidari", grupa "ElektroFolk", grupa "Lata Donga", jauniešu folkloras kopa "Rūtoj" un postfolkloras grupa "Rikši".

Pamanāms ir arī darbošanās plašums – Edīte Husare nominēta gan individuāli, gan kopā ar Ceidariem, un arī Asnate Rancāne ir Boņuku vērtīga vairākās kategorijās – gan kā grupas "Lata Donga" dalībniece, gan arī ar diviem video darbiem kategorijā Labākais mūzikas video – pašas iedziedāto "Pavasars" un kopā ar "Lata Donga" - "Ūsi, ūsi, kod lopuosi" un kategorijā Gada debija mūzikā kopā ar kopu GARATAKA. 

SVEICAM un lepojamies ar savējiem! Jo būt jau nosauktam Boņukam ir būt tā vērtīgam! 

Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 22.februārī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē. 


Masku Tradīciju festivāls Vecumniekos. Atskaņas Komentēt

Gunta Saule

Kā izstāstīt TĀDU dzīvības pilnu, elpojošu, dziedošu, čīgojošu, lēkājošu, dancojošu, smejošu BŪTNI, kas teju vai trejas diennaktis bija pārņēmis Vecmnieku novadu? Pat ja paši tur esam bijuši, pat ja paši esam bijuši klāt tās Būtnes uzradīšanā un piedzimšanā, ja esam bijuši viņas rokas, kājas, balsis, sirdis, dvēseles, elpas, smaržas... pat, ja paši esam viņas dzīvība? Kā izstāstīt Notikumu, kuŗš reizi noticis, nepāriet. Ikgadu februāra vidū šī Būtne pamostas kā no kāda gadu ilguša miega, kā no gadu ilguša sapņa, lai tad vairāk kā 48 stundas ietu, veltos, ripinātos no kalna kalnā. Kā to izstāstīt tiem, kas te nav bijuši? Tas ir kā izstāstīt Saules atspīdumu Mēness apaļumā, Lielā lāča kustēšanos debesu jumā un rudzu grauda sapņošanu sniega cepures un zemes melnuma paslēpenēs.

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS