Tradicionālo masku izstāde tiešsaistē!
Izstādē apskatāmas ziemas perioda maskas un maskošanās atribūti.
Skatāmies un mācāmies!
Video filmu sērija
Ar šo publikāciju aizsākam sēriju, kuras ietvaros tiks publicēti video sižeti no dažādiem ar Latvijas folkloras kustības darbību un attīstību saistītiem notikumiem. Katru nedēļu jūsu uzmanībai tiks piedāvāti sižeti no Latvijas folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un individuālo izpildītāju priekšnesumiem festivālu “Baltica” koncertos, dažādās norisēs un skatēs, kā arī citos sarīkojumos.
Šajos vēsturiskajos materiālos būs iespējams izsekot līdzi mūsu aizsākumu centieniem, pārliecībai par darāmā nozīmību un izaugsmei līdz mūsdienām. Te būs vienreizēja iespēja ieraudzīt daudzus no folkloras kustības celmlaužiem, kuri sen jau mīt viņā saulē.
Friča Brīvzemnieka latviešu folkloras biedrības dibināšana bija īpaši nozīmīgs notikums folkloras kustības attīstībai XX gs. 80.gados. Biedrības dibināšana lielā mērā izraisīja pavērsienu tā laika Latvijas kultūrpolitikas nostādnēs un prioritātēs. Par to varēsiet pārliecināties ieklausoties Kultūras ministra Raimonda Paula, dzejnieces Māras Zālītes, muzikologa Arnolda Klotiņa, folklorista Jāņa Rozenberga, Tautas mākslas centra direktora Jāņa Kurpnieka un daudzu citu tā laika ietekmīgu kultūras darbinieku uzrunās. Bet sāksim ar ierašanos, sanākšanu uz kopsapulci un “Dievs, svētī Latviju”…
Nāc nākdamis, Metenīti
- Izveidojiet maskas, par pamatu ņemot latviskās tradīcijas, klāt liekot radošumu un izdomu!
- Nofotografējieties un savu maskas fotogrāfiju, norādot vārdu un uzvārdu līdz 28.01.2021., nosūtiet uz e-pasta adresi .
- Interesantāko masku autori saņems balvas no Kokneses kultūras nama!
- No 5.02.-10.02. par maskām varēs balsot Kokneses kultūrās nama Facebook sociālā tīkla kontā https://www.facebook.com/Kokneseskulturasnams
In Memoriam
2021.gada 8.janvārī aizsaulē devās igauņu etnogrāfs, folklorists un tautas mūzikas pētnieks Igors Tinurists. Igora dzīves darbs bija igauņu tradīciju izpēte, saglabāšana un popularizēšana. Viņš bija arī viens no visaugstāk novērtētajiem Igaunijas Tautas daiļamatniecības asociācijas konsultantiem tautastērpu darināšanas un valkāšanas jomā. Igors bija ne tikai tautas tradīciju un tautas mūzikas pētnieks, bet arī lielisks mūziķis, kurš spēlēja tādus tautas mūzikas instrumentus kā dūdas un kokli. Igora Tinurists sirdsdarbs un aicinājums bija tautas dziesma. 2018.gadā Igors rīkoja Igaunijas tautas mūzikas instrumentu izstādi Briselē.
1969. gadā viņš beidza Maskavas universitāti kā vēsturnieks un etnogrāfs, jo savas izcelsmes dēļ vienlīdz labi runāja gan igauņu, gan krievu valodā. Pēc tam viņš ilgu laiku strādāja Igaunijas Vēstures institūtā kā etnogrāfs un tautas mūzikas pētnieks, pievēršoties tieši tautas mūzikas instrumentu pētniecībai. Kā viens no viņa nozīmīgākajiem sasniegumiem jāmin viņa sarakstītā grāmata par igauņu tautas instrumentiem. Savas dzīves laikā Igors veicis neskaitāmus pētījumus, izdevis rakstus un publikācijas, sniedzis padomus un ieteikumus par tradīciju pasniegšanu mūsdienu kontekstā u.c.
Igors Tinurists bija arī viens no igauņu folkloras kustības pamatlicējiem, dibinājis vairākas folkloras kopas, tostarp "Leegajuse" un pirmo setu folkloras kopu "Sõsarõ" Tallinā. Igors bija arī viens no Igaunijas Folkloras padomes un citu nozīmīgu apvienību dibinātajiem.
Visi, kuri bija pazīstami ar Igoru zina, ka viņš bija ārkārtīgi sirsnīgs cilvēks, kura dzīvesveids, idejas un sirdsapziņa bija tradicionālās kultūras vērtībās balstīta. Nu tā ir mūsu atbildība turpināt viņa iesākto darbu vislabākajā iespējamā veidā.
Igors Tinurists 2003.gadā tika apbalvots ar Baltās zvaigznes 4.šķiras ordeni, kā arī saņēmis citus apbalvojumus, tajā skaitā 2009.gadā viņš saņēma Jakoba Hērda nacionālo kultūras balvu.
Igors Tinurists ir labi pazīstama un cienīta personība Latvijā, it sevišķi ar folkloru saistīto jomu sabiedrībā. Viņš sadarbojās ar folkloras pētniekiem, kopu vadītājiem, festivālu organizētājiem, izglītojošo pasākumu īstenotājiem Latvijā jau sākot ar XX gs. 80. gadu sākumu līdz pat mūsdienām. Īpaši nozīmīgs Igora Tinurista veikums ir saistīts ar Starptautisko folkloras festivālu “Baltica” izveidi un organizēšanu. Kā eksperts, viņš ir piedalījies festivālu “Baltica” skatēs Latvijā.
Līdztekus savām izcilajām pētnieka un mūziķa dotībām, Igors nepārstāja apbrīnot un sajūsmināt ikkatru ar savām cilvēciskajām īpašībām. Satikšanās ar Igoru vienmēr bija iedvesmas un gaiša optimisma piepildīta.
Folkloras kopu sveicieni Ziemassvētkos
Jauniešu folkloras studijas "Banga" sveiciens Ziemassvētkos 2020.
Sveicieni no folkloras kopas "Urgas"!
Folkloras kopa Irlavā dod labus padomus kā izdzīt tumsu no visiem pakšiem, un kā tad sagaidīt un pavadīt tos svētkus!
Sveicieni no Zantes kultīras nama folkloras kopas "Vācelīte" !
Sveicienus no Ugāles sūta folkloras kopa "Urdava"
Videofilma par bluķa vakara tradīcijām Rīgā - "Ziemas saulgrieži - Bluķa vakars"
Filmā piedalās ģimenes no Rīgas un Latvijas novadu folkloras kopām.
Neliels atskats uz Bluķa vakaru arī Panorāmā:
BRĪVDABAS MUZEJĀ TIKS ATKLĀTA TRADICIONĀLO MASKU TAKA
No salnu mēneša 6. dienas līdz vilku mēneša 6. dienai Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz Rudens masku taku un Tradicionālo masku izstādi "Starp divām saulēm". Pavadot laiku brīvā dabā, laikā no 6. novembra līdz 6. decembrim Brīvdabas muzejā varēs izzināt budēļu maskošanās tradīcijas, apskatīt tradicionālās rudens maskas, kā arī noskaidrot to simbolisko nozīmi.
BRĪVDABAS MUZEJĀ GODINĀS SENČUS VEĻU VAKARĀ (1)
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs svētdien, 18. oktobrī no 18.00 līdz 21.00 ielūdz uz veļu godināšanu un aizgājušo senču pieminēšanu “Veļu vakarā”.
Brīvdabas muzejā pie Vidzemes sētas “Veļu vakaru” pavadīs kopīga sadziedāšanās un dzīves stāstu stāstīšana kopā ar KTMC “Ritums” folkloras kopām “Grodi” un “Garataka” un Baldones novada folkloras kopu. Kad dziesmas būs izdziedātas un mīklas izminētas, Rizgu rijā visi tiks aicināti kopīgi pieminēt un pateikties saviem aizgājušajiem tuviniekiem. Par viesu sasildīšanu rūpēsies “Priedes kroga” saimnieki, kuri cienās vakara dalībniekus ar īpašo veļu vakara putru.