STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (4)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt (1)
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Jonas Trinkūnas (1939.-2014.) Komentēt drukāt

Droši vien daudzi baltu senās dzīvesziņas piekritēji, atbalstītāji un kopēji šovakar, 20. janvārī, veroties sārtajā saulrietā, jau zināja un domāja par to, ka saulainā, bet nežēlīgi saltā ziemas diena ir paņēmusi sev līdzi lielu Cilvēku: Šīssaules ceļš ir noslēdzies Viņsaules ceļš aizsācies Lietuvas krīvam Jonam Jauņum Trinkūnam.


Jonas!
Tu turējies cieši pie savas zemes, 
Pie savas tautas, dziesmas un valodas,
Līdz sāpēm cieši;
Tu biji stiprs un vieds atbalsts un padomdevējs...
... un nu tu esi prom -
Citā zemē, citā Saulē, 
Tur citāda, mums nezināma saule spīd.
Tava sirds vairs nepukst te,
Tava elpa stājusies,
Tava balss skanēs vien atmiņās.
Un tevis dotie padomi atmiņās nāks līdzēt ikdienu un svētkus ritināt ...
... un tomēr - nekur prom no mūsu sirdīm jau tu neesi vis...


Lai gaiši, Tev, Jonas Viņsaulē!

Lietuvas etnokultūras kustības aizsācējs, etnologs, folklorists, reliģijas pētnieks, izcilais baltu ticības kopējs, Lietuvas Romuvas krīvsJons Jauņus Trinkūns (1939.–2014.) šai saulē ir nodzīvojis 75 raženus mūža gadus.

Jaunībā, Viļņas universitātē studējot filoloģiju, ieinteresējies par Indijas kultūru un nodibinājis Indijas draugu biedrību, viņš vēdiskajā tradīcijā radis pamudinājumu meklēt lietuviešu tautas garīgās saknes.

1967.gadā Trinkūns kopā ar domubiedriem Lietuvas senās galvaspilsētas Ķernaves pilskalnā atsāka vasaras saulgriežu - Rasas svētku - svinēšanu. Uz pirmajiem Rasas svētkiem tur sapulcējās aptuveni simts svinētāji. Apjaušot, ka saulgriežu svinībām ir daudz dziļāka jēga, kas neaprobežojas ar alus dzeršanu un ugunskuru kurināšanu, viņi izpētīja vēsturiskos un etnogrāfiskos materiālus, lai izkoptu jēgpilnākas Rasas svētku tradīcijas un pamudinātu saulgriežu svinētājus nepalikt malā kā pasīviem vērotājiem, bet pašiem iesaistīties visās svētku norisēs.

Ar katru gadu svinētāju skaits auga, un, kad trīs gadus vēlāk padomju drošības dienesti aizliedza pulcēšanos Ķernavē, jaunieši jau bija sākuši slepus svinēt vasaras saulgriežus dažādās Lietuvas vietās. Daudzi toreizējie divdesmitgadnieki, tagad jau sirmām galvām, atceras šo svētku īpašo noskaņu, apjausmu, ka Rasas svētki patiesībā aizsākuši lietuviešu garīgās atmodas kustību.

Šo svētku atjaunošana, kā savulaik atzinis pats Trinkūns, pamudinājusi meklēt arī citu gadskārtu svētku saknes un atjaunot daudzas senās tradīcijas. Folkloras ekspedīcijās un pārgājienos uz Lietuvas ciemiem tolaik devās simtiem studentu, pierakstot dzīvās tautas kultūras liecības - tautasdziesmas un ieražas - un modinot lietuviešu sirdis no padomju laiku letarģiskā miega.

Taču padomju varai interese par tautas folkloru šķita nevēlama, un Rasas svētku rīkotāji tika vajāti kā tautas ienaidnieki. 1973.gadā Trinkūns "par politisku darbību" tika atlaists no Viļņas universitātes, kur bija strādājis par Filoloģijas fakultātes filoloģijas katedras pasniedzēju. Līdz pat 1988.gadam viņam bija aizliegts nodarboties ar jebkādu pētniecisko darbību un strādāt savā specialitātē.

Šos gandrīz divus gadu desmitus Trinkūns veltīja lietuviešu tautas dzīvo tradīciju pētīšanai, ceļodams no ciema uz ciemu, palīdzēdams ļaudīm darbos, klausīdamies viņu dziesmās un stāstos. Šie gadi viņam deva unikālu pieredzi, palīdzot izprast baltu dzīvesziņu un pasaules uzskatu.

Sākoties Lietuvas atmodas kustībai - Sajūdim, Trinkūns atgriezās darbā universitātē. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas viņš trīs gadus vadīja Lietuvas Kultūras ministrijas Etniskās kultūras nodaļu, kurai jāpateicas par to, ka etnokultūras izpētei un izglītībai Lietuvā tika pievērsta liela uzmanība.

1992.gadā Trinkūns kopā ar domubiedriem reģistrēja seno baltu ticības kopienu, kas šobrīd pazīstama kā Lietuvas Romuva. 1998.gadā Viļņā sarīkotajā Pasaules etnisko reliģiju kongresā (WCER) viņš tika ievēlēts par šīs organizācijas vadītāju, bet 2002.gadā iesvētīts par Romuvas krīvu. Visus šos gadus viņš kopā ar dzīvesbiedri Iniju aktīvi turpinājis tautas tradīciju un senās baltu ticības kopšanu, pulcinot ap sevi daudzus jo daudzus sekotājus.

Jons Trinkūns godalgots ar Ģedimina ordeņa Bruņinieka krustu un Lietuvas nacionālās atmodas darbinieka, par Tautas patriarhu dēvētā folklorista Jona Basanaviča prēmiju. Tomēr, kā savulaik rakstījis lietuviešu filozofs, 1990.gada 11.marta Neatkarības akta parakstītājs Romualds Ozols, Jona Trinkūna milzīgais devums pielīdzināms kultūras varoņdarbam, kas vēl nav pienācīgi novērtēts.

Laikā no 1939. gada 28. februāra, kad Klaipēdā aizsācies viņa dzīves ceļš, līdz šai skumju dienai ir paveikts bezgala daudz, un par to vēl pastāstīsim tuvākajās dienās. Ar šo tikai pavēstām skumjo ziņu visiem, kas saistīti ar Rasas svētku gaišajām gunīm Kernavē jau tālajā 1967. gadā, pēc tam – ar Ramuvas kustību, rituālās folklora kopu Kūlgrindu, Etniskās kultūras biedrību, Mazās Lietuvas klubu “Prūsa” Lietuvas un baltu reliģijas kopienu Romuva, un vēl... un vēl... ar baltu etnokultūru un baltu reliģiju kopumā... jo visi šie jēdzieni nav iedomājami bez Jona Trinkūna. Daudziem no mums ar viņu saistās jaunības atmiņas, pirmā uzdrīkstēšanās pateikt “mēs esam balti, mums ir sava ticība un kultūra”, neskaitāmas dienas, vakara, nakšu un rītu sarunas pie ugunskura, pie aukura; apbrīns, ko izjutām, neskaitāmās etnokultūras un seno reliģiju konferencēs sastopot sirmo vīru ar stalto stāju, vareno gara spēku un stingro nostāju baltu reliģijas jautājumos...

Tāpēc aicinām visus, kuri tieši vai netieši pazinuši Jonu Trinkūnu un apzinās sevi esam vienā domubiedru pulkā ar viņu, kā arī visus, kuru sevi apzinās baltus esam, šajos saltajos ziemas vakaros vismaz domās pabūt pie kopīga aukura, atcerēties bijušo, padarīto un domāt par to, kā  varam turpināt krīva Jona Trinkūna dižos darbus.

Atvadīties no Jona Trinkūna varēs, sākot no trešdienas (22. janvāra) Vilņā, Lietuviešu tautas kultūras centrā (B. Radvilaitės g. 8).

Aizgājēju guldīt Zemes klēpī paredzēts ceturtdien, 23. janvārī Rokantišķu kapos (Rokantiškių kapinėse) – laiks tiks precizēts.

Tuvinieki lūdz, atvadoties no aizgājēja, nenest ziedus un vainagus: vislabāk paust savu cieņu aizgājējam varēsim ar sveces liesmu un ziedojumu Romuvas svētnīcas būvei.

Jonas ģimenei, tuviniekiem, draugiem, skolniekiem, atbalstītājiem, domubiedriem vissirsnīgākā un dziļākā līdzjūtība no brāļiem latviešiem. Jūsu bēdās esam kopā ar jums sirdīs un domās, siltajās sveču liesmās un stiprajās dziesmās! 
 

Ziņu tulkoja un sagatavoja un Līga Latiševa, Linda Lemhena un Gunta Saule

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
LIELĀ DIENA

Spīdi nu saulīte
Lieldienas rītā
Zaļa ziedi zālīte 
Lielas dienas rītiņā

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos tīklos - www.draugiem.lv  un www.facebook.com

The Latvian Folklore Society

On the 11th of January, 2009, the leaders and activists of folklore groups, ethnographic ensembles and ethnic cultural centres from all over Latvia were gathered by the Latvian Folklore Society’s founding initiative group (Helmī Stalte, Andris Kapusts, Liāna Ose, Jeļena Jekimova) in Riga, the Cultural Palace of VEF to agree on the revival of the society and its’ official registration. Historically the organization was formed as The Latvian Folklore Society of Fricis Brīvzemnieks in 1989.

The main aim of the organization is to foster and support the activities of ethnographic ensembles, folklore groups, story tellers, musicians and other successors of immaterial cultural heritage. The task of the society is to successfully act in the field of folklore preservation by encouraging a competent dialogue between the nation’s tradition keepers and governmental organizations, thus, representing and defending the interests of the field.

This web-site publishes research in the area as well as interviews and descriptions of experiences. In the section “Folkloras kopas” (Folklore groups) one can find information and useful links to explore active groups in Latvia. Likewise, this site also distributes news on the most important happenings and events on the Latvian folklore’s stage. 

Jauno danču muzikantu nometne Koknesē

I.Gaiša Kokneses vidusskolā februārī norisinājās jauno danču muzikantu nometne. Trīs dienas skolā skanēja, rībēja un strinkšķēja dažnedažādi mūzikas instrumenti - kokles, blokflautas, vijoles, bungas, cītaras, kontrabass... Prasmīgu skolotāju vadībā 40 jaunie muzikanti no Rīgas, Zaķumuižas, Allažiem un Kokneses gan muzicēja, gan dziedāja, gan stāstīja paši pasakas un atgadījumus no dzīves, gan klausījās spoku stāstus, anekdotes. Gatavojāmies arī vasarā gaidāmajiem Skolēnu Dziesmu un Deju svētkiem, jo visiem kopā izdejot ROTAĻU PROGRAMMU ir daudz jautrāk! Vakaros bija danči. Noslēgumā katrs muzikants parādīja savu prasmi gan instrumentu spēlē, gan arī stāstīšanā vai dziedāšanā.

Lielās dienas gaidīšana un svētīšana Rīgā
Stāstu vakars Veļu laikā Koknesē

31.oktobra pievakarē, kad tumsa jau ietinusi pasauli, koknesieši nāca pulkā stāstus stāstīt.

Koklētāju gada saiets 2012.gada 8.septembrī norisinājās devīto reizi. Latgaļu sātā Dekšārēs pulcējās krietns skaits airzrautīgu un kokles spēlē iedvesmotu ļaužu.

2012.gada 14.aprīlī Lutriņos norisinājās trešais Kurzemes tautas muzikantu saiets - ar labdarības koncertiem, ar muzikantu saspēli, ar īsteni aizrautīgu un degsmīgu kurzemniecisko sparu bagāts.

Kokneses ziņģe piedzimusi!!!
2012.gada 14.aprīlī Koknesē norisinājās pirmā Kokneses ziņģe - ar cerībām uz otro, trešo, septīto... un vēl. Ar Ingunas Žogotas rosmīgo gādību, rūpēm un aizrautību.
Muzikantu nometne Zaķumuižā

No 2. līdz 4.decembrim Zaķumuižā sabrauca ap 80 jauno muzikantu! Uz muzikantu nometni!!! Tā nu jau ir ierasta un ļoti gaidīta tikšanās visiem, kas draugos ar folkloru, dziedāšanu, dejošanu, stāstīšanu un galvenokārt, muzicēšanu.

Latvijas Valsts dibināšanas 93.gadskārtas vakarā Rīgas Mazajā Ģildē bija pulcējušās folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem - Latgales CEIRULEITS, ŪZULIŅŠ un UPĪTES Etnogrāfiskais ansamblis, Vidzemes SENLEJA un VĒRTUMNIEKI, Zemgales DIMZĒNS, Kurzemes Alsungas un Jūrkalnes Suiti, TREJTEKA un TALSI, Rīgas GRODI, SKANDINIEKI un MASKAČKAS SPĒLMAŅI, lai kopā svētītu svētkus,  Latvijas dzimšanas dienu un daudzinātu latviešu tradicionālo dziesmu spēku, kuŗā, lai cik grūti laiki, mēs varam pasmelties.

Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji’ 2011”

2011. gada 24. un 25. septembrī Līvānu novads aicināja visus folkloras draugus uz Sarptautiskajiem folkloras svētkiem Rudynōji’ 2011, lai latvisko tradīciju garā iezīmētu rudens sākumu. Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji" Līvānos norisinājās jau trīspadsmito gadu.

Modraki
Modraki
Piemini Saules kauju Rudens Saustāvjos
Ikgadējā pulcēšanās Saules kaujas pieminēšanas vakarā pamazām kļūst par tradīciju. Šai gadā Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Saules kaujas 775 gadu atcerei Dižkoncertā piedalījās ABRA, BUDĒĻI, DANDARI, GRODI un SKANDINIEKI.
Zaļās Dzīves skola Esplanādē

Divas nedēļas Rīgas Esplanādē kopā ar Rīgas un Latvijas novadu folkloras kopām paiet jaukā dziedāšanā un sadziedāšanā, danocošanā un sadancošanā, muzicēšanā, ieklausīšanās un līdzidarbošanās priekā.

GRODI - Rudzu lauka svētība
GRODI - Rudzu lauka svētība
Kurzemnieku diena Ikšiķlē
Sestdiena. Daugavas krasts. Zaļa zāle. Saulaina debess ar dažiem pāri ritošiem lietus mākoņiem. Līksmi un dziedoši ļaudis. Kurzemnieku diena Ikšķilē.
Ielīgošana Bastejkalnā 2011.gada 18.jūnijā
Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā
Dienvidlatgales un Sēlijas novada bērnu un jauniešu folkloras svētki Līvānos
Lielā diena Rīgā - Arkādijā un Bastejkalnā
Lielās dienas Saullēkta gaidīšana un svētīšana Arkādijā, foto: Andrejs Broks, pilnu galeriju skatīt šeit, un dienas svinēšana Bastejkalnā, foto: Andris Kapusts, pilna attēlu galerija skatāma šeit
Ceiruleits - 20
2010.gada 27. novembrī Līvānu 1. vidusskolas folkloras kopa “Ceiruleits” ar jubilejas koncertu “Mana tautasdziesma” atskatījās uz 20 darbības gadiem.
XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls Viesītē
2011.gada 12.-13.februārī viesītē norisinājās XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls