Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Latgales bērni dzied un dejo Turcijā Komentēt drukāt

Laika posmā no 18.-25.aprīlim Turcijas pilsētā Izmirā notika 19.Starptautiskais Karsiyaka bērnu festivāls, kurā Latviju pārstāvēja astoņpadsmit Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopas „Ceiruleits” jaunākās grupas dalībnieki un septiņi Kaunatas pagasta folkloras kopas „Rāznaveņa” dalībnieki.

19.Starptautisko Karsiyaka bērnu festivālu rīkoja CIOFF Turcijas nacionālā sekcija, sadarbībā Karsiyaka izglītības pārvaldi un valsts kultūras sektoru .Festivālā piedalījās bērni no 17 valstīm - Albānijas, Baltkrievijas, Bosnijas-Hercogovinas, Bulgārijas, Indonēzijas, Gruzijas, Kipras, Kosovas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Malaizijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas, Slovēnijas un Turcijas. Lai labāk iepazītu citu tautu parašas un kultūru, bērni tika uzņemti turku ģimenēs, bet pieaugušie dzīvoja viesnīcā ”Izmir”.

Nedēļas laikā, dzīvodami Turcijā, ieguvām daudz jaunu draugu, spilgtu iespaidu un patīkamu atmiņu.

Liels piedzīvojums jau daudziem bija pats lidojums. Lielākā daļa bērnu lidoja pirmo reizi. Ar aviosabiedrības Turkish Airlines lidmašīnu lidojām vispirms uz Stambulu, tad uz vienu no lielākajām pilsētām Izmiru (3,5 milj.iedzīvotāju), kura izrādās iedzīvotāju skaita ziņā ir lielāka nekā mūsu Latvija. Lidostā mūs sagaidīja festivāla rīkotāji un aicināja iekārtoties autobusā, jo ceļš vēl nebija galā. Par katras valsts delegāciju šefību uzņēmās kāda no pilsētas skolām. Būdami Latvijā, saņēmām informāciju, ka ģimenēs bērni dzīvos pa vienam. Dažiem bija uztraukums - viens svešā malā, bez valodas zināšanām... Ko darīt? Atpakaļceļa nav, nekas cits neatliek, kā tikai pieņemt viņu piedāvājumu. Daudzi jau bija uzsākuši saraksti ar e-pasta palīdzību un iepazinušies ar savām „jaunajām” ģimenēm.

Nakts melnumā pie vienas no pilsētas vidusskolām (skolā mācās 1500 bērni) mūs sagaidīja turku ģimenes, lai saņemtu savus „audžubērnus” no Latvijas. Ziedi, draudzīgi apskāvieni, dāvanas...Tā laikam sagaidīt prot tikai turki!

Esam pašā ziedonī - zied augļu kociņi, lauvmutītes, kliņģerītes, veseli magoņu lauki, zied visa pasaule! Mūs priecē apelsīnu un citronu koki ar „īstiem” oranžiem apelsīniem un lieliem dzelteniem citroniem. Bērnu acis to redz tā pa īstam pirmo reizi. Milzu palmas, mimozas, gumijkoki, kaktusi…Tas bija daudziem kaut kas neredzēts.

Festivāla norises bija ļoti pārdomātas. Pirmkārt, lieliska reklām a- suvenīri ar festivāla simboliku (cepurītes, krekliņi, somas), dažādi bukleti, informatīvās lapas, reklāma televīzijā un radio, slīdreklāmas ielu malās. Jau reklāma liecināja, ka tas būs vērienīgs pasākums. Tā arī bija! Katru dienu bija pa vienam koncertam. Koncerti notika gan skolās, gan stadionos, gan lielveikalos un arī uz ielas. Ļoti krāšņs bija gājiens, kur satikās dažādas tautas un dažādas kultūras. Gājiena noslēgumā pārstāvji no visām valstīm nolika ziedus pie brīvības cīnītāju pieminekļa.

Festivāla simbols bija pelikāns. Tie, kuri vēlējās redzēt īstus pelikānus, varēja doties uz Izmiras „Putnu paradīzi”, kur mājvietu raduši flamingo un pelikāni.

Caurbraucienos uz festivāla norises vietām, iepazinām Izmiru. Tā ir pilsēta Turcijas rietumos pie Egejas jūras Izmiras līča. Trešā lielākā Turcijas pilsēta un otrā lielākā jūras osta (aiz Stambulas). Izmiras provinces centrs. Vēsturiski pazīstama arī kā grieķu pilsēta Smirna.

Izmiras simbols ir Saat Kulesi jeb pulksteņa tornis. Tas stāv pilsētas sirdī – Konak laukumā kā sultāna Abdulhamida dāvana, kas tika uzbūvēts 1901.gadā Otomaņu stilā.

Izmira tiek uzskatīta par vienu no liberālākajām un uzskatos brīvākajām Turcijas pilsētām. Tas bija jūtams ik uz soļa. Šeit maz varēja manīt turcietes, kuru galvas tradicionāli sedz lakati, arī ģērbšanās stilā var just eiropiešu ietekmi.

Izmira ir bagāta ar parkiem. Pilsēta ir ļoti sakopta, daudz ziedu un zaļumu. Kādu dienu apmeklējām arī Kultūras parku (Kultrpark ). Tas ir pilsētas pirmais parks, kas piedāvā virkni dažādu aktivitāšu. Tajā tiek rīkots Izmiras starptautiskais gadatirgus un tur ir atrodams izklaides parks, zoodārzs, restorāns un klusi dārzi. Savukārt Muammer Aksoy parks ir jauks piekrastes parks ar labu skatu uz Izmiras līci. Plaši tiek piedāvātas dažādas izklaides un sporta aktivitātes. Bērniem par to visu ir daudz, kas sakāms, jo viņi kopā ar ģimenēm piedalījās dažādās aktivitātēs.

Mūs pārsteidza lielais zirgu pajūgu skaits pilsētā. Tos izmanto, lai apskatītu svarīgākos apskates objektus.

Turki ir laipni pret ārzemniekiem, jo tas pieder pie austrumnieciskās viesmīlības.

Viņiem patika, ka vismaz dažas frāzes varējām izrunāt turku valodā. Festivāla rīkotāji bērniem bija sagatavojusi latviešu – turku “mazās” sarunvalodas vārdnīciņas. Pilsētā varēja sazināties arī angļu un dažviet krievu valodā. Tā, kā mūsu grupā pārsvarā bija 9-12 gadus veci bērni, galvenā valoda bija “sirds valoda”, kur sazināšanās notika ar acīm un žestiem. Tie bērni, kuri bija apguvuši angļu valodas pamatus, labi varēja nostiprināt savas zināšanas. Festivāla laikā iepazinām dažādas turku nacionālās īpatnības. Turcijā ir Austrumu savdabība un mošejas, no kurām vairākas reizes dienā skan aicinājumi uz musulmaņu lūgšanām. Katrs rīts viesnīcā mums sākās ar “rīta lūgšanu”, kuru labi varēja sadzirdēt pat viesnīcas telpās. Turki mošejas būvējot tā, lai tās būtu redzamas no katra mājas loga. Pilsētu rīta stundā pieskandina arī baložu dūdošana, kuri uz māju palodzēm raduši sev tīkamu vietu.

Naudas vienība ir Turcijas lira. Pilsētā bankas ir uz katra stūra, tāpēc ar naudas apmaiņu nav nekādu problēmu.

Pietiekami savdabīga un interesanta ir turku nacionālā virtuve, saplūdusi ar Āzijas tautu un Kaukāza tautu tradīcijām. Tradicionālais turku ēdiens ir plovs, ir divu veidu – rīsu un kviešu graudu plovs. Iecienīti ir arī dažādi dārzeņu salāti un aukstās uzkodas. Populāras ir zivis un jūras produkti. No saldumiem populārākie ir halva, sīrupā vārīti mīklas gabaliņi pārklāti ar riekstiem un biezu krēmu. Nacionālais dzēriens ir anīsa degvīns-raki. Populāri ir arī vīni un vietējais alus. Vienreizējas ir tējas un turku kafijas dzeršanas tradīcijas. Pat pārdevēji veikalā piedāvā tējas tasi. Festivāla rīkotāji mūs aizveda uz restorānu, lai mēs varētu izbaudīt slaveno turku virtuvi. Uzturā tiek ļoti daudz lietoti salāti. Katram tiek pasniegts milzīgs šķīvis. Pipari! Nogaršojam arī vietējo rūgušpienu “aeran”. Ēdām kebabu un cāļu cepešus. Galvenā vieta tiek ierādīta jēra gaļai. Acis priecēja saldumu veikaliņi. Plaša izvēle un lieliska apkalpošana. Viens no Izmiras kulinārajiem simboliem ir smalkmaizīte boyoz.

Svētku kulminācija notika 23.aprīlī, kas vienlaikus ir Turcijas Neatkarības diena un Bērnu diena. Visur izkārtie karogi liecināja par svētkiem. Milzu karogi plīvoja augstākajās pilsētas vietās. Svētku pasākums notika milzīgā stadionā, kur bija pulcējušies vairāki tūkstoši skatītāju. Dalībniekus sveikt bija ieradušās augstas Valsts amatpersonas. Spēlēja pūtēju orķestris, Turcijas dejotāji rādīja „īstu mākslu”- ar krāsainiem lakatiņiem „uzbūra” dažādas gleznas, bet pārējiem bija jāsoļo goda aplis ap stadionu un jāparāda savas valsts priekšnesums.

Bijām pārsteigti par turku patriotismu - ar kādu lepnumu viņi runā par savu zemi. Visi lielākie koncerti sākās ar valsts himnas izpildīšanu. Turki savas valsts himnu dzied ar īpašu lepnumu.

Katrai tautai ir atšķirīgas sveicināšanās tradīcijas. Arī turkiem - bučas uz abiem vaigiem, vaidziņu sapurināšana mūsu bērniem.

Viena diena bija paredzēta ekskursijām. Festivāla rīkotāji bija ieplānojuši mums parādīt „Senatnes lieciniekus”- Efesas pilsētas drupas. Tā ir viena no ievērojamākajām kultūrvēsturiskajām vietām Turcijā, Egejas jūras krastā, kas glabā grieķu un romiešu kultūras pēdas. Senās Efesas pilsētas arheoloģiskajā zonā ir iespējams apskatīt romiešu teātri, Celsija bibliotēku, Adriāna templi. Apmeklējām arī vietu, kur kādreiz atradās viens no septiņiem pasaules brīnumiem – diženais Artemīdas templis.

Pa serpentīnveida ceļu uzbraucām kalnā, apmeklējām svētvietu, kur savulaik savas dzīves pēdējos gadus bija vadījusi Dievmāte Jaunava Marija. Svētceļotāji te plūst straumēm. Arī mēs kādu brīdi dabūjam stāvēt rindā, lai apskatītu šo namu. 2006.gada novembra beigās šo svētvietu apmeklēja arī pāvests Benedikts XVI. Iededzam svecītes un klusumā izsakām katrs savu vēlēšanos, ar cerību, ka tās piepildīsies!

Pēcpusdienā devāmies uz pikniku Egejas jūras krastā. Te sajutām Grieķijas tuvumu, jo mobilajos tālruņos pienāca ziņa ”Esiet sveicināti Grieķijā!”. Egejas piekraste Turcijā ir viena no zemākajām vietām valstī. Krāšņā piekraste, ko apskalo Egejas jūras tīrais ūdens, ir pārpilna ar plašām un neskartām pludmalēm, ko iekļauj olīvu audzes, akmeņainas klintis un priežu meži.

Vietējie bija pārsteigti, ka mēs atklājām peldēšanās sezonu, jo viņi uzskata, ka vēl ir vēsi, bet mums laiks šķita kā silta vasaras diena Latvijā.

Braucot uz lidostu, caur autobusa logu pamanām klintī izkaltu Turcijas Republikas dibinātāja Ataturka bisti. Īsts mākslas darbs!

Tiešām lieliski pavadīta nedēļa! Braucot uz lidostu, pieminējām Latviju. Lai kurā pasaules malā mēs būtu, mēs tomēr ilgojamies pēc savas zemes un saviem mīļajiem.

Uz jautājumu ”Kādi ir spilgtākie iespaidi braucienā?”, saņēmu dažādas atbildes:

- Mīļa ģimene, daudz dāvanu, veselība laba .
- Egejas jūra un tīrais ūdens.
- Sakoptā pilsēta ,kalnu ciematiņi un Izmiras līcis;
- Pieņemšana pie pilsētas mēra;
- Senā Efesa;
- Festivāla noslēguma vakariņas;
- Viss lieliski!

Paldies vecākiem, kuri palaida savus ”mazos” bērnus tik tālā braucienā! Paldies atbalstītājiem – vecākiem, Līvānu novada domei, SIA “Adrija”, SIA Biolitec un Līvānu 1.vidusskolai.
Latgales bērni dzied un dejo Turcijā
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
LIELDIENAS

Liela nāca liela diena,
Mazas manas villainites;
Ko apsegšu lielu dienu
Ar mazàm villainèm?

[Rīgas apr. Lielvārde, Dainu skapis, 17035-3] 


>>><><<<