Aktuāli RSS
Latviešu tautas pasakas – Latviešu literatūras pulciņš Annabergā, 2012. gada 17. – 19. februārī Komentēt drukāt

Guntis Pakalns, Latviešu folkloras krātuve, http://www.lfmi.lu.lv/?type=folk
 
Kādas ir latviešu pasakas un teikas? Cik tās īpatnējas? Kā esam tās piedzīvojuši pagātnē, kā lasām un stāstām mūsdienās? Un vai tās palīdz jeb traucē mums veidot savu nākotni?

Jau labu laiku reizi gadā baltiešu studentu mītnē Annabergā (Vācijā, Bonnā) notiek Latviešu literatūras pulciņa sanāksmes. Pirms gada temats bija „Latviešu tautasdziesmas”, tad tika nolemts, ka šī gada temats būs „Latviešu tautas pasakas”. Pulciņa sanāksmes vadīja Annabergas baltiešu mītnes vadītājs Andrejs Urdze, bet galvenais programmas veidotājs bija Austris Grasis, kas kā Vācijas Daugavas Vanagu kultūras daļas vadītājs arī gādāja par finansiālu atbalstu jauniešu līdzdalībai seminārā.
 

 Pirmās dienas novakarē sākām ar iepazīšanos – katrs pastāstīja par savām attiecībām ar latviešu tautas pasakām. Izrādījās, ka vairumam atmiņas saistītas ar bērnību, ar tuviniekiem, kas pasakas stāstījuši vai lasījuši priekšā. Skanēja stāsti – par vecmāmiņu, kas stāstījusi pasakas bēgļu nometnē, par pasaku grāmatu lasīšanu (tēvs vienu lappusi, dēls – otru, līdz iemācījies lasīt), par bērnības ilgām, ka vējš reiz atnesīs pasaku sprungulīti vai brīnuma gredzentiņu… Bet visvairāk bija atmiņu par pasaku grāmatām, kuras klātesošie atpazina pēc vāku krāsas un ilustrācijām – un šeit netika šķirotas tautas un literārās pasakas. Pēc tam sekoja spoku stāstu vakars – lielāku interesi izraisīja nevis gadījumi, kad kāds spokus „patiešām redzējis”, bet joku stāsti un mūsdienu teikas – dažkārt vēl „briesmīgākas” par spoku stāstiem.

Semināra otrā diena iesākās ar šo rindiņu autora stāstījumu: noskatījāmies teicējas Almas Makovskas pasaku par suni un vilku, tad īsi iepazināmies ar vēstītājas folkloras iedalījumu žanros un nozīmīgākajām pasaku izpētes un interpretācijas teorijām, kā arī ar lielākajiem latviešu pasaku publicējumiem un dažiem stāstu stāstīšanas projektiem mūsdienās.

Austris Grasis dalījās pārdomās par latviešu pasaku galvenajiem tēliem. Kas šajās Eiropā izplatītajās pasakās varētu būt īpatnēji latvisks? Varbūt valoda, kaut kas no ainavas, tēlu izvēles un atveidojuma, vēsturiskās vides un sociālajām attiecībām? Iespējams, ka priekšstatus par „latviskajām” pasakām spēcīgi iespaidojuši pazīstami literārie darbi (piemēram, A.Brigaderes „Sprīdītis”, J.Jaunsudrabiņa „Jaunsaimnieks un velns”, Raiņa „Zelta zirgs”). Diemžēl šī tēma vēl maz izpētīta, plašākais apraksts ir Ojāra Ambaiņa teksts 1959. gada „Latviešu literatūras vēstures” 1. sējumā…

Līdzās pasakām ir teikas – tika runāts arī par tām. Sandis Laime stāstīja par savādākiem priekšstatiem par raganām, iepazīstinot ar savu nupat aizstāvēto doktora disertāciju: par raganām kā rēgiem, dabas vai mirušo gariem, kuras velējas, nokutina vīriešus, slēpjas ezeros utt. – šādi arhaiski priekšstati saglabājušies jo sevišķi Vidzemes ziemeļu daļā. Laima Urdze runāja par vilkačiem, atraktīvi izstāstot gan agrāk publicētās rakstu liecības, gan fragmentus no Ralfa Kokina grāmatas „Kurzemes vilkaču nostāsti”.

Dzīvesbiedri Aīda Rancāne un Andris Kapusts iepazīstināja ar masku tradīcijām Latvijā, populārākajām maskām un masku gājienu dalībnieku izdarībām, sniedzot ieskatu arī nesen Tukumā notikušajā viņu organizētajā Masku festivālā. Savukārt vakarā Masku ballē, attiecīgi pārģērbušies, viņi vadīja dančus. Šī pasākuma daļa bija pieskaņota karnevālam (latviski: Meteņiem), kas notika tieši šajās dienās. (Pirmdienā bija iespēja vērot stundām ilgu karnevāla masku gājienu Bonnā.)

Literārā pulciņa tikšanos noslēdza Zuzes Krēsliņas-Silas provokatīvās pārdomas par jautājumu – kādu „Latvijas pasaku” mēs varētu izdomāt mūsdienu vajadzībām? Kur paslēpies tas pozitīvais stāsts, mīts, vēstījums vai tēls, no kura mēs varētu tālāk veidot latviešu identitāti un veiksmes stāstu?

Pasākumu greznoja jaunās stāstnieces Initas Šalkovskas stāstītās tautas pasakas – katram brīdim tika atrasta īstā, un, kaut gan pasakas bija garas, tās tika uzklausītas ar neatslābstošu uzmanību. Pēcpusdienas pārtraukumā bija iespējams skatīties Latvijas stāstnieku video ierakstus no G. Pakalna arhīva. Kā parasti, likās, ka laika ir par maz, lai izstāstītu un dzirdētu visu, ko sirds un prāts vēlējās. Literatūras pulciņa nākamā gada tēma, iespējams, būs saistīta ar Bībeli un reliģiju.

Visus semināra referātus dokumentēja Ieva Freinberga video ierakstā. Attiecīgie diski būs pieejami pie Andreja Urdzes. (Tāpat dabūjami pagājušā gada referātu ieraksti par tautasdziesmām, 6 diski kopā par EUR 15 – Janīna Kursīte, Mārā Mellēna, Māra Zālīte, Valdis Muktupāvels, Austris Grasis, danči un dziedāšana.)

Semināra dalībnieki no Latvijas pateicas par karalisko uzņemšanu, sirsnību, ekskursijām un iespēju pastāstīt par savām pārdomām un pētījumiem tik ieinteresētai auditorijai!

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS