Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (1)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Latviešu tradicionālā dziedāšana Parīzē Komentēt drukāt

Pagājušā nedēļā 27.aprīlī Parīzes prestižajā „Pilsētas Teātrī” (Theatre de la Ville) uzstājās dziedātājas no Latvijas - „Saucējas”, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa. Septiņas latviešu dāmas pulcēja ap 200 parīziešu, un aizrāva tos dziedot tradicionālajā manierē (neapdarinot) 30 latviešu senās tautas dziesmas. „Saucējas” šim koncertam nopietni gatavojās jau gadu, izvēloties pēc iespējas krāšņākos latviešu daudzbalsības paraugus, kuri pārstāvētu dažādus Latvijas novadus. Koncertā skanēja gan Latgales daudzbalsība, gan Vidzemes un Zemgales ganu saucieni, gan arī Dienvidkurzemes skanīgie „leiši” un garie saucieni, taču īpaši jāuzsver Sēlijas rotāšana. Šodienas latviešu ausīm Sēlijas rotāšana var izklausīties neierasti, jo dziedāšana nav harmoniska daudzbalsība, tās vietā skan sekundas, radot tādu kā arhaisku skaņu „rīvēšanos”, ko īpaši novērtē mūzikas gardēži. 

Ilmārs Mežs
 
Pēc katras no dziesmām publika veltīja enerģiskus aplausus, bet pēc programmas beigām aplausi nerimās, līdz „Saucējas” sāka dziedāt piedevas, ko nācās darīt divreiz. Pēc koncerta vairāki desmiti interesenti vēl ilgi uzkavējās ar „Saucējām” disku parakstīšanā un uzklausot atbildes uz daudzajiem jautājumiem par latviešu dziedāšanas tradīciju. Francūži jautāja gan par latviešu dziedāšanas tradīciju saglabāšanos, gan piedziedājuma „rotā” nozīmi, gan par vīriešu piedalīšanos daudzbalsīgā dziedāšanā, kā arī par „Saucēju” greznajiem tautas tērpiem, kuri ir daļēji mantoti no vecvecākiem, gan daļēji pašu gatavoti. Kāds francūzis vēlējās pārliecināties, ka dziedātājas tiešām nav profesionāles muziķes, bet cits francūzis atcerējās un nodungoja nez kur dzirdētu retu latviešu melodiju, kas izrādījās Sēlpils bēŗu dziesma.

Vakarā „Saucējām” atzīmējot veiksmīgo koncertu tuvējā krodziņā neizpalika arī bez kādas dziesmas, pēc kuras blakus sēdošs jauns parīziešu pāris vaicāja no kuras valstis dziedātājas ir. Saņemot atbildi, ka no Latvijas, jaunais vīrietis sajūsmināts atzinās, ka vinnējis derības, jo tieši Latviju viņš bija domājis, jo tur „ļaudis vēl dziedot”.  
 
Francūži apliecina savu īpašo interesi par pasaules tuvām un tālām kultūrām, tajā skaitā arī par latviešu – pēdējos pārdesmit gadus ārpus Latvijas vai latviešus ir izdoti tikai pāris latviešu tautas mūzikas diski – abi Francijā un atkal franču izdevējs gatavo trešo – „Saucēju” koncerta ierakstu, ko izdos sērijā „Boreales” un kurā jau ir iznākuši vairāki citi diski ar Ziemeļeiropas mūziku. Minētajā teātrī nesen uzstājušies vai gatavojas uzstāties daudzu tautu tradicionālās mūzikas nesēji – katalāņi, uiguri, indieši, persieši, afrikāņi un daudzi citi. Patiesi apskaužama iespēja satikt un iepazīt tik daudz dažādu kultūru.
 
Pērn „Saucējām” iznāca grupas otrais disks, kurš tika augsti novērtēts, saņemot mūzikas ierakstu gada balvu tautas mūzikas nominācijā. Šajā diskā izvēlētās dziesmas veidoja pamatu arī Parīzes koncerta programmai, un pārstāv jau sen zudušo Sēlijas rotāšanas tradīciju, ko laimīgā kārtā izdevās pierakstīt 1891.gadā Jurjānu Andrejam. Pirmajā iespaidā komponistam likās, ka sievas būdamas gados vairs nespēj pareizi (harmonizēti) nodziedāt, taču drīz pārliecinājās, ka šīs pašas teicējas citas dziesmas dzied harmoniskā daudzbalsībā. Arī pašas teicējas esot atzinušas rotāšanas dziesmās kā īpaši grūtas. Šo unikālo melodiju pierakstu iedvesmots uz Sēlpili 32 gadus vēlāk devās arī Emilis Melgailis, taču rotāšanas dziesmas viņam vairs neizdevās dzirdēt.
 
Izmantojot iespēju, ka „Saucējas” jau atrodas Parīzē, neliels koncerts par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai notika arī Latvijas vēstniecībā. Vēstniecības nelielo zāli piepildīja gan Parīzē strādājošie latvieši, gan bijušie Francijas vēstnieki Latvijā, kā arī citi Latvijas draugi. Pēc svētku koncerta sekoja uzkodas un vīna glāze ar saviesīgām sarunām.

Jācer, ka šīgada Dziesmusvētkos ieplānotā Folkloras diena pulcēs jo daudzus tradicionālās dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas interesentus, jo varēs dzirdēt bez „Saucējām” pāri simtam dažādu kopu un grupu, kas cenšas saglabāt latviešu tradicionālo kultūru dzīvu arī nākamām paaudzēm. Un latviešiem patīk pārliecināties, ka mūsu vērtības novērtē arī ārzemnieki, jo tad arī mēs sākam tām vairāk pievērsties.

(pārpublicēts no laikraksta "Diena" (2013.g., 7.maijs)
 
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
LAPU MĒNESIS

Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vara pakariņus?
Kas, māsiņa tev' apkala
Sīkajâi sudrabâ?


[Dainu skapis, 17000-2, Lieklvārde]


>>><><<<