Aktuāli RSS
Latviešu tradicionālā dziedāšana Parīzē Komentēt drukāt

Pagājušā nedēļā 27.aprīlī Parīzes prestižajā „Pilsētas Teātrī” (Theatre de la Ville) uzstājās dziedātājas no Latvijas - „Saucējas”, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa. Septiņas latviešu dāmas pulcēja ap 200 parīziešu, un aizrāva tos dziedot tradicionālajā manierē (neapdarinot) 30 latviešu senās tautas dziesmas. „Saucējas” šim koncertam nopietni gatavojās jau gadu, izvēloties pēc iespējas krāšņākos latviešu daudzbalsības paraugus, kuri pārstāvētu dažādus Latvijas novadus. Koncertā skanēja gan Latgales daudzbalsība, gan Vidzemes un Zemgales ganu saucieni, gan arī Dienvidkurzemes skanīgie „leiši” un garie saucieni, taču īpaši jāuzsver Sēlijas rotāšana. Šodienas latviešu ausīm Sēlijas rotāšana var izklausīties neierasti, jo dziedāšana nav harmoniska daudzbalsība, tās vietā skan sekundas, radot tādu kā arhaisku skaņu „rīvēšanos”, ko īpaši novērtē mūzikas gardēži. 

Ilmārs Mežs
 
Pēc katras no dziesmām publika veltīja enerģiskus aplausus, bet pēc programmas beigām aplausi nerimās, līdz „Saucējas” sāka dziedāt piedevas, ko nācās darīt divreiz. Pēc koncerta vairāki desmiti interesenti vēl ilgi uzkavējās ar „Saucējām” disku parakstīšanā un uzklausot atbildes uz daudzajiem jautājumiem par latviešu dziedāšanas tradīciju. Francūži jautāja gan par latviešu dziedāšanas tradīciju saglabāšanos, gan piedziedājuma „rotā” nozīmi, gan par vīriešu piedalīšanos daudzbalsīgā dziedāšanā, kā arī par „Saucēju” greznajiem tautas tērpiem, kuri ir daļēji mantoti no vecvecākiem, gan daļēji pašu gatavoti. Kāds francūzis vēlējās pārliecināties, ka dziedātājas tiešām nav profesionāles muziķes, bet cits francūzis atcerējās un nodungoja nez kur dzirdētu retu latviešu melodiju, kas izrādījās Sēlpils bēŗu dziesma.

Vakarā „Saucējām” atzīmējot veiksmīgo koncertu tuvējā krodziņā neizpalika arī bez kādas dziesmas, pēc kuras blakus sēdošs jauns parīziešu pāris vaicāja no kuras valstis dziedātājas ir. Saņemot atbildi, ka no Latvijas, jaunais vīrietis sajūsmināts atzinās, ka vinnējis derības, jo tieši Latviju viņš bija domājis, jo tur „ļaudis vēl dziedot”.  
 
Francūži apliecina savu īpašo interesi par pasaules tuvām un tālām kultūrām, tajā skaitā arī par latviešu – pēdējos pārdesmit gadus ārpus Latvijas vai latviešus ir izdoti tikai pāris latviešu tautas mūzikas diski – abi Francijā un atkal franču izdevējs gatavo trešo – „Saucēju” koncerta ierakstu, ko izdos sērijā „Boreales” un kurā jau ir iznākuši vairāki citi diski ar Ziemeļeiropas mūziku. Minētajā teātrī nesen uzstājušies vai gatavojas uzstāties daudzu tautu tradicionālās mūzikas nesēji – katalāņi, uiguri, indieši, persieši, afrikāņi un daudzi citi. Patiesi apskaužama iespēja satikt un iepazīt tik daudz dažādu kultūru.
 
Pērn „Saucējām” iznāca grupas otrais disks, kurš tika augsti novērtēts, saņemot mūzikas ierakstu gada balvu tautas mūzikas nominācijā. Šajā diskā izvēlētās dziesmas veidoja pamatu arī Parīzes koncerta programmai, un pārstāv jau sen zudušo Sēlijas rotāšanas tradīciju, ko laimīgā kārtā izdevās pierakstīt 1891.gadā Jurjānu Andrejam. Pirmajā iespaidā komponistam likās, ka sievas būdamas gados vairs nespēj pareizi (harmonizēti) nodziedāt, taču drīz pārliecinājās, ka šīs pašas teicējas citas dziesmas dzied harmoniskā daudzbalsībā. Arī pašas teicējas esot atzinušas rotāšanas dziesmās kā īpaši grūtas. Šo unikālo melodiju pierakstu iedvesmots uz Sēlpili 32 gadus vēlāk devās arī Emilis Melgailis, taču rotāšanas dziesmas viņam vairs neizdevās dzirdēt.
 
Izmantojot iespēju, ka „Saucējas” jau atrodas Parīzē, neliels koncerts par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai notika arī Latvijas vēstniecībā. Vēstniecības nelielo zāli piepildīja gan Parīzē strādājošie latvieši, gan bijušie Francijas vēstnieki Latvijā, kā arī citi Latvijas draugi. Pēc svētku koncerta sekoja uzkodas un vīna glāze ar saviesīgām sarunām.

Jācer, ka šīgada Dziesmusvētkos ieplānotā Folkloras diena pulcēs jo daudzus tradicionālās dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas interesentus, jo varēs dzirdēt bez „Saucējām” pāri simtam dažādu kopu un grupu, kas cenšas saglabāt latviešu tradicionālo kultūru dzīvu arī nākamām paaudzēm. Un latviešiem patīk pārliecināties, ka mūsu vērtības novērtē arī ārzemnieki, jo tad arī mēs sākam tām vairāk pievērsties.

(pārpublicēts no laikraksta "Diena" (2013.g., 7.maijs)
 
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
  
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS