Aktuāli RSS
LIELĀ DIENA Komentēt drukāt

Andris Kapusts

Lielā diena
- ne kalna virsotnē, bet pusceļā līdz tai. Tad, kad gaisma ir panākusi tumsu, diena noķērusi nakti un saule Pasaules kalnā uzkāpusi tieši līdz pusei. No straujā kāpuma tā ir noreibusi un aiz piekusuma, bet varbūt vienkārši nespēdama saturēt visu savu kāpjošo enerģiju, šūpojas. Un mēs šūpojamies tai līdzi. It kā gribēdami to uzšūpot vēl augstāk.

Visapkārt viss ir uzbriedis tik apaļš un pārpilns, ka sprāgst vaļā. Plīst olu čaumalas, veras pumpuri un raisās lapas, spraucās ārā zaļā zāle. Pat ūdens ir tīri kā no sudraba un apžilbina acis. To visu gribās sajust, tam pieskarties, ar to mazgāties un pērties. Saukt putnus un gavilēt tiem līdzi. Smelt enerģiju saujām, aizgūtnēm.

Tā ir garīgā aristokrātija, jeb izredzētība ne tikai zināt, jo zina jau visi, bet patiesi saprast un sajust Saules mentālo un garīgo ķermeni. Aiz vienkārši fiziskas saules, debesu spīdekļa, ieraudzīt astrālo Sauli. Tā arī ir mūsu Māte.

Mēs godinām to!

 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS