Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviskais gars” Komentēt
No 14. jūlija līdz 27. augustam Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” būs apskatāma izstāde “Latviskais gars”, kurā apvienojušās visas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studijas, piedāvājot apmeklētājiem kvalitatīvu un daudzveidīgu tautas lietišķās mākslas izstādi.
18. jūlijs, 14:49
Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”
Gunta Saule
, 18.07.2017
lasīt vairāk
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt (1)
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Grupa “DABA SAN” aicina uz muzikālo “PUZURPASAKU” Komentēt

Ieskandinot vienus no lielākajiem Saules godiem, postfolkloras grupa “Daba San” aicina apmeklēt ikgadējo muzikālo Ziemassvētku stāstu “Puzurpasaka”. Koncerts notiks ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1.

15. decembris, 19:00
RTU Mazajā zālē
Gunta Saule
, 15.12.2016
lasīt vairāk
“Skaņumāja” aicina uz koncertu Madlienas tautas namā Komentēt

Sestdien, 10. decembrī plkst. 18.00 Madlienas Tautas namā notiks biedrības “Skaņumāja” rīkoto tradicionālās mūzikas instrumentu spēles kursu noslēguma koncerts. Ieeja bez maksas!

10. decembris, 18:00
Gunta Saule
, 10.12.2016
lasīt vairāk
Decembra sākumā īpaši tiks godināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana Komentēt



Sestdien, 3. decembrī 18.00, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Rekovā notiks vairākiem tradicionālajā kultūrā svarīgiem notikumiem bagāts pasākums – Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētki “Dzīdat, meitas, kū gaidat!”,
kuros tiks izzināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana, prezentēts jauns izdevums “Škilbanu sīvas”, svinēta Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa 35 gadu jubileja un arī pirmo reizi publiski atrādīts īpaši etnogrāfiskajam ansamblim veidots videoklips.

3. decembris
Rekova
Gunta Saule
, 03.12.2016
lasīt vairāk
Tradīciju pasākumu cikls “Līvu diena” veļu laika noskaņās Komentēt
Šo svētdien, 6. novembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29a, turpināsies tradīciju pasākumu cikla “Līvu diena” otrā sezona.
6. novembris, 12:00
Kultūras un tautas mākslas centrs Ritums
Gunta Saule
, 06.11.2016
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Lieldienas. Kad diena kļūst lielāka par nakti Komentēt drukāt

Aīda Rancāne, Dr. biol., Mg. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

Latvijas novados ir saglabājušies vairāki pavasara vienādību nosaukumi – Lielā diena, Lieladiena, Liela diena, Lieldiena, Lieldienas, Lildine, Lendīna, Leņdīna, Leldīna, Leldīne, Lyldīna, Lyugdīne, Lela dīna, Lindīna, Leudīna, Šūpoļu diena, Gaviļu diena.

Šo dienu daudzās zemēs un, iespējams, kādreiz arī Latvijā pieņēma par jaunā gada sākumu. Iemesls, kādēļ tieši pavasara saulstāvji ir tikuši izvēlēti par šādu atskaites punktu, sakņojas ne tikai dabas atmodā un jauna zemkopības cikla sākotnē; tas varētu būt meklējams šā notikuma vienreizībā un samērā vienkāršajā praktiskajā noteikšanā dabā. Arī mūsdienās saules gadu, ko citādi sauc par tropisko gadu, mēra kā laika nogriezni no vieniem pavasara saulstāvjiem līdz nākamajiem, jo, izrādās, tieši saulstāvjos astronomiskās ierīces esot sevišķi jutīgas.
 

Ir dažādi minējumi, kā ir radušies nosaukumi šiem pavasara svētkiem. Vispirms ar to tiek akcentēts fakts, ka ar šo brīdi diena kļūst lielāka par nakti. Šis ir gaismas kulminācijas sākums. Lielā diena ir nomainījusi lielo nakti, kura sākās rudenī ar veļu laiku.

Lielā diena ietver nozīmīgu jēdzienu „liels”. Tieši šāds apzīmējums agrīnajās kultūrās ticis lietots Zemes dievietei, saucot to par Lielo Māti, Pirmmāti, Lielo Pirmmāti. Tātad Lielā diena ir saistīta arī ar Zemes māti un svinēta par godu tai. Tautasdziesmās Lielā diena tiek minēta kopā ar sieviešu apģērba svarīgu sastāvdaļu – villaini, kas ne tikai silda, bet arī sargā un simbolizē debesis.

Liela nāca liela diena,
Mazas manas villainītes;
Ko apsegšu lielu dienu
Ar mazām villainēm?
(Lielvārde)

Iespēja atjaunot līdzsvaru dažādos dzīves aspektos

Gadskārtu svētku svinēšanai ir svarīga saskaņošanas funkcija. Tuvojoties svētkiem, pasaule pamazām ir novecojusi, iztērējusi savus resursus. Kādi spēki ir guvuši virsroku un dominē, citi ir izsīkuši vai paguruši, kaut kā ir sakrājies par daudz vai ir iestājies nogurums. Tēlaini runājot, sistēma ir izļodzījusies. Gadskārtu svētkus svinot, ikreiz no haosa tiek radīts kosmoss, atjaunojas robežas starp savējo un svešo. Cilvēka pasaule ar dabas pasauli stājas dialoga attiecībās kā partneri – es un tu. Veidojas individuālas, personīgas attiecības ar ārpasauli, kas ir pilna ar citas, ne cilvēku pasaules būtnēm. Svētku rituālos nodibinās, atjaunojas, līdzsvarojas attiecības ar šo ārējo pasauli, kas vienlaikus ir mūsu dziļākā iekšējā pasaule. Kā zināms, cilvēks un pasaule ir saistīti viens ar otru tā kā mazais lielajā un lielais mazajā. Mēs esam pasaules daļa, un mūsos ir visa pasaule.

Svētku svinēšana dod iespēju atjaunot līdzsvaru dažādos dzīves aspektos: starp došanu un ņemšanu, krāšanu un tērēšanu, vēlmēm un apmierinājumu, atturēšanos un baudīšanu. Taču būtiskākā gadskārtu svētku svinēšanas nozīme ir nodibināt līdzsvaru starp cilvēka pasauli un dabas pasauli, starp Zemi un Debesīm.

***
Kultūra pati par sevi ir vērtību sistēma. Kaut gan vērtības jēdziens ietver arī subjektīvo momentu, vērtības ir kultūrvēsturiski dotas un objektīvas. Tās balstās uz ētiskām, estētiskām, reliģiskām nostādnēm un iekļaujas tradīcijās. Vērtības (piemēram, miers, brīvība, līdzjūtība, saticība, darbīgums, dzīvesziņa, ģimene) ir saprotamas bez definīcijas un pastāv neatkarīgi no mūsu novērtējuma, ikdienā noliedzošās vai nevērīgās attieksmes pret tām. Tradīcija (ieskaitot gadskārtu svētku svinēšanu) jau pati par sevi ir kultūras vērtība. Tās apjēgšana, saprašana, apliecināšana ir gan ģimenes, gan izglītības sistēmas uzdevums.

Atšķirība starp saulgriežiem un citiem gadskārtu svētkiem

Tautas kalendārā visas dienas nav vienādi nozīmīgas. Vienmērīgo, vienmuļā darbā, aizliegumos un piesardzībā pavadīto ikdienas plūdumu nomaina virmojošs svētku laiks. Tas ir intensīvu pārdzīvojumu laiks, kuram ir attiecīgi jāsagatavojas. Viss, kas ir taupīts, krāts un glabāts, svētkos tiek tērēts, lai atkal ir vieta jauniem uzkrājumiem.

Taču arī starp svinamajām dienām pastāv hierarhija. Katrai no tām ir sava jēga un nozīmība. Vislielākie, svarīgākie un plašāk svinētie kalendārā ir ziemas un vasaras saulgrieži, pavasara un rudens saulstāvji jeb vienādības. Jau paši nosaukumi norāda, ka tie ir ar Sauli saistīti svētki.

To atnākšanu nosaka Saules un Zemes savstarpējais stāvoklis. Ievērojot cita debess ķermeņa – Mēness – stāvokli debesīs un fenoloģiskos novērojumus dabā, mēs svinam gadalaiku vai sezonu sākumu un beigas: Ūsiņus, Māras, Mārtiņus, Meteņus. Saistība ar Sauli un Mēnesi, tātad kalendāru, ir atrodama arī citām ar zemkopības vai lopkopības cikliem saistītām dienām: Pēteri, Laidene, Jēkabi, Annas, Bērtuļi, Katrīnas, Andreji, Barbaras, Niklāvi u. c.

Arī svētku svinēšanas ilgums parāda to nozīmību. Ir svētki, kurus svin nedēļu, pat mēnesi, ir svētki, kurus svin 3–4 dienas, ir tādi, ko svin vienu dienu vai tikai vienu vakaru.

Cik ilgi svin Lieldienas?

Ievērojot gaismas laušanu Zemes atmosfērā un vēl dažas ģeometriskas nobīdes, jau divas diennaktis pirms pavasara ekvinokcijas diena kļūst garāka par nakti. Iespējams, šis un varbūt arī citi astronomiski un kosmoloģiski fakti ir iemesls tam, ka Lielās dienas svinēšana neaprobežojas tikai ar vienu dienu. Otrs svarīgs faktors ir saistīts ar tumšā un gaišā gadalaika pakāpenisku maiņu, dabas atmodu un atdzimšanu. Jau pašas Lieldienas, līdzīgi kā Ziemassvētkus, svin trīs dienas un ceturto vēl klāt – klibuma novēršanai un cilvēka dzīves telpas – četru debess pušu – atjaunošanai. Mazais Lieldienu cikls ietver vēl trīs dienas pirms Lieldienām un ilgst no Ģērdām līdz Lieldienu atsvētei. Lielais cikls ilgst pat veselu mēnesi – no Austrām līdz Mārām (šo dienu noteikšana, iespējams, ir saistīta ar pilnmēnesi). Šajā laikā tautas reliģiskajos priekšstatos Saule modina Zemi, lai to apaugļotu un sāktos jauns cikls, bet pēc deviņiem mēnešiem dzimtu jaunā Saule.

Kā nosaka gadskārtu svētku datumus, un kāpēc kalendārā tie mēdz atšķirties?

Lielos gadskārtu svētkus – pavasara un rudens saulstāvjus jeb vienādības, ziemas un vasaras saulgriežus – nosaka Zemes un Saules savstarpējais stāvoklis. Tātad dienas un nakts garuma attiecības, ko nosaka Saules gaita, iezīmē četrus svarīgus punktus gada laikā.

Visgarākajā dienā, 21. jūnijā, Saules loks pie debesīm ir visaugstākais, tātad tās ceļš ir visgarākais. Garākā diena un īsākā nakts iezīmē vasaras saulgriežus.

Visīsākajā dienā, 21. decembrī, saule paceļas pavisam nedaudz virs horizonta, un tās noietais loks pie debesīm ir pavisam neliels. Īsākā diena un garākā nakts iezīmē ziemas saulgriežus.

Divas reizes gadā starp saulgriežiem dienas un nakts garumi ir vienādi, un tie ir pavasara un rudens saulstāvji jeb vienādības. Šajās dienās – 20. martā un 22. septembrī – Saule lec tieši austrumos un riet tieši rietumos.

Mūsdienu kalendārā iepriekšminētie datumi katru gadu var nedaudz mainīties, tāpēc ka astronomiskais Saules gads nedaudz atšķiras no diennakšu kalendāra.

Latvijas teritorijā ir atrastas vairākas Saules lūkotavas, kurās, domājams, zinoši ļaudis vēroja saules lēktus un rietus, lai noteiktu gadskārtu svētku svinamo laiku. Saullēktu virzieni ir iezīmēti ar izvietotiem akmeņiem. Tajos tika iekaltas līnijas vai iedobumi, kuros iestiprināt mietiņus vai sveces (degļus) azimutu vizēšanai naktī.

Cits paņēmiens ir izmantot no koka izgatavotu vizieri. Šim nolūkam to novietoja uz koka stabiem precīzi iezīmētā vietā un vēroja saullēkta punktu pie horizonta. Ja tas sakrita ar atzīmētu svītru uz viziera, bija pienācis attiecīgais svētku laiks.

Katrā lauku sētā ļaudis dzīvodami ievēroja kādas zīmes apkārtējā telpā, kas liecināja, ka Saules gaita vēsta svētkus. Tie varēja būt dabā pie horizonta ievēroti koki, gaismas stara krišana caur logu istabā u. c.

Lielās dienas noteikšanai dabā tika izmantots arī ļoti vienkāršs paņēmiens. Ēna šajā dienā iet gandrīz pa vienu līniju rietumu–austrumu virzienā. Tādējādi, ja saullēktā viena mietiņa ēnas līnijā iesprauž otru mietiņu, tad saulrietā ir novērojams pretējs ēnas virziens.

Gadalaiku sākumu – Meteņu, Ūsiņu, Māras un Mārtiņu – noteikšanai rēķinās arī ar Mēness cikliem. Tos iezīmē otrā (dažkārt trešā) jaunā Mēness sirpīša parādīšanās pēc attiecīgajiem saulgriežiem vai saulstāvjiem. Iespējams, kāda cikla sākuma vai beigu datumus noteica, vienkārši skaitot dienas pēc kāda dabā drošticami nosakāma laika punkta.

Ja runājam par šo seno svētku datumu atšķirībām no mūsdienu kalendārā iezīmētajiem datumiem, tad ir jārespektē fakts, ka tie ir dažādi kalendāri un dažādi svētku noteikšanas principi. Senāk mūsu tauta dzīvoja pēc Saules-Mēness kalendāra. Mūsdienu jeb Gregora kalendārā Ziemassvētku, Jāņu, Lieldienu un citu svētku datumi ir ņemti no baznīcas kalendāra. Tie ir fiksēti, katru gadu nemainīgi vienā un tajā pašā datumā (izņemot Lieldienas un ar tām saistītos svētkus). Kristīgajai tradīcijai veidojoties, dabas reliģijā balstītajiem svētkiem tika uzslāņots kristīgais saturs un svinēšanas datumi nedaudz nobīdīti uz vēlāku laiku. Šāds paņēmiens ļāva veiksmīgāk iedzīvināt jaunās idejas un svētku saturu.

Lieldienas

Kad?

Pavasara vienādības jeb Lieldienas iestājas 20. vai 21. martā, kad saule pāriet no dienvidu puslodes uz ziemeļu puslodi.

Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā pa ekliptiku šķērso debess ekvatoru. To sauc arī par pavasara ekvinokciju. Diena ir vienāda ar nakti.

Kristīgajā tradīcijā Lieldienas svin pirmajā svētdienā, kas seko pēc pavasara saulstāvju un pirmā pilnmēness sagaidīšanas. Katru gadu šis datums ir atšķirīgs.

Kāpēc?

Dzimst (atdzimst) Saule (vasaras Saule, pasaule)

Pamostas, atjaunojas Zeme

Saule apaugļo Zemi, Saules un Zemes kāzas

Tradīcijas

Sagaida un sveicina sauli. Pirms saullēkta mazgājas strautā, kas tek pret rītiem. Ēd dzērvenes skaistumam un veselībai. Ar šautrām dzen ziemas putnus projām, aicina pavasara putniņus. Kar šūpoles un šūpojas. Ziedo liepai sviestu, ozolam – olas. Spēlē Lieldienu spēles un iet rotaļās: puiši sit ripas, meitas dzen Sietiņu. Mainās ar krāsotām olām. Per viens otru ar izplaucētiem bērzu zariņiem vai pūpoliem.

Raksts tapis sadarbībā ar "Izglītība un Kultūra"; pirmavots - šeit

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
LEPU MĒNESIS

Liepa zied, liepa zied
Baltajiem ziediņiem;
Stādīsim liepu mežu
Apkārt mūsu pagalmiņu.

/Taurupe, 2785-0/
.
>>><><<<

Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu jau DIVPADSMITO!!! reizi organizē stendu pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX, kas notiks no 25. līdz 29. oktobrim notiks Polijā – Katovicē. Arī šogad Latvijas folkloras kustības dalībnieki ir aicināti pārstāvēt savu organizāciju vai mūziķu apvienību (vai arī piedalīties individuāli) šajā tradicionālās un pasaules mūzikas forumā, strādājot Latvijas stendā. Pilnu gadatirgus pasākumu programmu un detalizētu informāciju varat aplūkot šeit: https://www.womex.com/

Sīkāka informācija par līdzdalību Latvijas stendā - LMIC