Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Talsos mašīnball – kulšen un ballešan Komentēt

2017. gada 9. septembrī no plkst .13:00 Latvijas Lauksaimniecības muzejā notiks īsteni ražas svētki Kurzemē, Talsos “Mašīnball – kulšen un ballešan!”

9. septembris
Talsi
Gunta Saule
, 09.09.2017
lasīt vairāk
Svētki ģimenēm Turaidas pilī Komentēt

6. augustā plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējie svētki ģimenēm “Šodien Turaidas pils pieder bērniem!”, kam šogad izvēlēta tēma “Senie stāsti”.

30. jūlijs, 12:31
Gunta Saule
, 30.07.2017
lasīt vairāk
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviskais gars” Komentēt (1)
No 14. jūlija līdz 27. augustam Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” būs apskatāma izstāde “Latviskais gars”, kurā apvienojušās visas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studijas, piedāvājot apmeklētājiem kvalitatīvu un daudzveidīgu tautas lietišķās mākslas izstādi.
18. jūlijs, 14:49
Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”
Gunta Saule
, 18.07.2017
lasīt vairāk
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt (1)

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt (3)

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt (1)
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Grupa “DABA SAN” aicina uz muzikālo “PUZURPASAKU” Komentēt

Ieskandinot vienus no lielākajiem Saules godiem, postfolkloras grupa “Daba San” aicina apmeklēt ikgadējo muzikālo Ziemassvētku stāstu “Puzurpasaka”. Koncerts notiks ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1.

15. decembris, 19:00
RTU Mazajā zālē
Gunta Saule
, 15.12.2016
lasīt vairāk
“Skaņumāja” aicina uz koncertu Madlienas tautas namā Komentēt (1)

Sestdien, 10. decembrī plkst. 18.00 Madlienas Tautas namā notiks biedrības “Skaņumāja” rīkoto tradicionālās mūzikas instrumentu spēles kursu noslēguma koncerts. Ieeja bez maksas!

10. decembris, 18:00
Gunta Saule
, 10.12.2016
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
METEŅI. Par garīguma meklējumiem latviešu tautas tradīcijās Komentēt drukāt
Aīda Rancāne,
Dr.biol., Mg.phil., LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

[Raksts tapis sadarbībā ar laikraksta Izglītība un Kultūra elektronisko žurnālu Vecākiem. Tā pirmpublicējuma avots: Elektroniskais žurnāls Vecākiem nr.4 (85)  http://www.izglitiba-kultura.lv/avize/nr4-85]


Mūsdienu reliģiju studijās garīgums tiek raksturots kā unikāla cilvēka iekšējo pārdzīvojumu pieredze, kurā klātesoši ir tradicionālie kultūras simboli, kā arī citi cilvēkam nozīmīgi tēli. Pie kam, garīgums no reliģiozitātes atšķiras ar to, ka pēdējam avoti vairāk meklējami ārējā pasaulē priekšrakstu un tradīciju veidolā, savukārt garīguma avots ir cilvēka iekšējā pieredze. Citiem vārdiem mēdz teikt, ka reliģija ir ticība kāda cita pieredzei, bet garīgums ir tevis paša pieredze, bieži saistīta ar personisko izaugsmi, pašatklāsmi, svētuma izjūtas meklējumiem vai savas „iekšējās dimensijas“ sastapšanu.

Ar to vēlos teikt, ka garīguma (arī latviskuma) meklējumu ceļš pieprasa aktīvu paša cilvēka līdzdalību. Tas ir individuāls un katram var būt atšķirīgs. Vienam meklējumi sākas ar literatūras studēšanu, citam impulsu dod kopīga svētku svinēšana, kāda sena melodija, rota, auduma raksts. Pirmajā gadījumā akcents tiek likts uz prātu un izziņu, otrajā – uz zemapziņu un emocionālo pasauli. Veiksmīgi, ja abas pieejas izdodas apvienot.

Sākt ar darīšanu, nevis prātošanu

Kāpēc izplatīts ceļš pasaules tautu kultūru praksēs ir sākt ar darīšanu, nevis prātošanu? Ar rituālu var izteikt to, ko nevar izteikt vārdos. Rituālam ir sava valoda ar dziļu simbolisku jēgu. Tajā ir gan mīklainība, gan noslēpums. Rituālu pamato mīts, bet mītisko pasauli nevaram tvert ar racionālo prātu. Mītiskajā apziņā, piemēram, ķermeņa kustība ir arī dvēseles kustība. Bieži vien pēc gadskārtu svētku svinēšanas, ja cilvēks ir bijis atvērts jaunajam, līdz šim neiepazītajam, un līdzdarbojies gan svētku sagatavošanās posmā, gan rituālo darbību veikšanā, tiek iegūta neaprakstāma vienotības sajūta ar dabu, senčiem, līdzcilvēkiem, kas ar katru nākamo reizi padziļinās.

Praktiskā nozīmība tiek savienota ar simbolisko

Sabiedrībā vērā ņemamu vietu ieņem viedoklis, ka grūti saskatīt baltu garīgās vērtības tāpēc, ka tradicionālo svētku rituālu jēga tiek saistīta ar zemkopja un lopkopja ikdienu, kas mūsdienu pilsētniekam vairs nav aktuāla. Taču es vēlos uzsvērt, ka rituāli, kas veltīti auglības, ražas nodrošināšanai, atgādina un izceļ plašākas kosmiskas kopsakarības. Piezīmēšu, ka laukos ļaudis joprojām audzē labību un lopus. „Senajam latvietim” govs, vista vai krupis nav tikai piena, gaļas vai kāda cita materiāla labuma ieguves avots. Praktiskā nozīmība tiek savienota ar simbolisko. Minētie dzīvnieki var būt arī sakrāli objekti – Zemes mātes jeb Māras reprezentanti. Cits piemērs. Jebkurš koks var kalpot kā kurināmā vai celtniecības resurss, taču tas spēj pārvērsties arī Pasaules kokā. Respektīvi, garīgums ir mūsos pašos, mums tikai jāzina šo simbolu valoda. Simboli spēj izteikt ne tikai apzināto, bet arī neapzinātu nozīmju un jēgu tīklu. Ne vienmēr folklorā, tautas dziesmās mantotās formulas jāsaprot racionāli un lietišķi ar prātu, to ietekme ir daudz plašāka.

Latviskais gars

Kā ģimenēs vecāki var vispirms jau paši būt latviski savā garā? Jebkuras ģimenes (dzimtas, tautas) spēks slēpjas savu sakņu apzināšanā. Vispirms katram ir jāsāk ar savas dzimtas vēstures, sava novada kultūras tradīciju izzināšanu. Ja ir apņemšanās darināt savu tautas tērpu, tad tam būtu jābūt no tā novada vai pagasta, no kura tu vai kāds no taviem vecākiem, vecvecākiem ir nācis. Ja ir vēlēšanās svinēt Jāņus, tad vērtīgi būtu iemācīties sava novada līgotnes. Savējā, tuvā apzināšana un apguve veido personiskas kultūras vērtības, kas ļauj sevi konkretizēt un vēlāk sastapties ar citādo.

Laiku pa laikam mēs salāgojam dažādus procesus mītiskajā, fiziskajā un sociālajā plānā

Skaidrojums par pasaules izcelšanos, tās funkcionēšanas likumsakarībām attieksies uz mītisko plānu. Mītiskā realitāte ir iepludinājusi sevī zemapziņas informāciju, kuru apziņa arhetipisku tēlu veidā apvieno ar tiem tēliem, kas iegūti no ārpasaules. Šie arhetipiskie tēli ir līdztiesīgi, bieži vien pat svarīgāki par ārpasaules jutekliski tvertajiem tēliem. Tādā veidā senā cilvēka apziņa sapludina vienā veselumā saturu un formu, laiku un mūžību. Fiziskais plāns atspoguļos ar mūsu maņām tveramās pārmaiņas fiziskajā pasaulē. Par sociālo plānu runājam, parādot pārmaiņas indivīda un sabiedrības dzīvē. Katra kultūra funkcionē un atražo sevi caur konkrētiem cilvēku uzvedības veidiem. Rituālā dabas (bioloģiskais) fakts (piemēram, dzimšana, nāve) pārvēršas īpašā – sakrālā sociālā notikumā.

Metenis kā tēls, kurš nāk pie mums pār kalniņu, kuram ir piecas meitas un pieci dēli, būs tverams mītiskajā plānā. Kā īpašais laiks kalendārā, noteikts saules stāvoklis gada ritējumā, tas iniciēs fiziskas pārmaiņas dabā, iezīmēs pavasara sākumu. Sociālajā plānā tradicionālajā sabiedrībā Meteņi iezīmēs robežšķirtni starp darāmajiem darbiem - beigsies vērpjamais laiks, sāksies aušana. Domāju, ka arī mūsdienās, neskatoties uz vienveidīgo darbu birojā vai kur citur gada garumā, personīgajā dzīvē tas iezīmēs kādas izmaiņas. Varbūt tā būs vasaras ceļojumu plānošana, apģērba iegāde un nomaiņa uz plānāku, vai biežāki izbraucieni dabā, izmaiņas ēdienkartē u.c.

Meteņi iezīmē pavasara sākumu

Tradicionālajā kultūrā tikai rituāls apliecina notikumu. Meteņus svin ne tāpēc, ka dabā iestājies silts laiks, bet otrādi – pavasaris nomaina ziemu tāpēc, ka noticis pavasara sagaidīšanas rituāls. Citiem vārdiem, pasaule nemainās pati par sevi, kā tas šķiet mūsdienu cilvēkam. Pasaule mainās un izmaiņas tiek akceptētas tikai rituālos. Laiks pulsē svētku rituālos. Pavasara sagaidīšana var notikt arī tad, ja dabā vēl ir auksta ziema. Savukārt, lai cik auksts laiks vēl būtu dabā, pēc svētku nosvinēšanas tas tiek uzskatīts par pavasarīgu.

Lai kāda darbība kļūtu par rituālu, tā jāpārvērš zīmju un simbolu valodā. Tas, vai, piemēram, laišanās ar ragaviņām no kalna būs ikdienišķa izklaide, vai ritualizēta darbība, ir atkarīgs, cik jēgpilni cilvēks to darīs. Pacelties virs ikdienišķās apziņas palīdz gan svētku apģērbs, gan kopīgais svinētāju nolūks šādai izdarībai, gan pārdzīvojums par sacensības rezultātu, gan rituālās vārdformulas, kas pavada nobraucienu u.tml.

Ar maskas palīdzību cilvēks komunicē ar neredzamo pasauli

Varam to saukt par viņpasauli, citpasauli, vienkārši – ar citādo. Vai tā būtu kosmogonijas atkārtošana, dzimšanas-nomiršanas-atdzimšanas izspēlēšana, mītisko tēlu klātbūtne, - saskarsme ar maskām atjaunos laiku un telpu, nodrošinās auglību, atnesīs svētību. Kādas maskas lietot, kā uzvesties, ko teikt vai dziedāt – šādas prasmes parasti manto tradīcijās.

Masku tēlu izvēle tradīcijas ietvaros mēdz būt spontāna. Cilvēka raksturs un citi dotumi noteiks, vai viņš gribēs būt masku grupas barvedis – galvenā maska, kas vada citu masku darbošanos, vai maska, kura var klusēt un vienkārši būt klāt barā. Ja runā par dzīvnieku maskām, tad tie ir mītiskie dzīvnieki ar īpašām spējām šķērsot pasauļu robežas un atnest cilvēkiem auglību un svētību. Tradicionālajā sabiedrībā un, ceru, arī mūsdienās, būtiski domāt: „Ko es varu dot citiem?” Tad atbilde uz jautājumu: „Ko man tas dos?” - nāks likumsakarīgi.

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
RUDZU MĒNESIS

Kam tie lieli rudzu lauki
Kā ūdeņi līgojās?
Tie manam bāliņam,
Kas miedziņa negulēja

.
>>><><<<

Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu jau DIVPADSMITO!!! reizi organizē stendu pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX, kas notiks no 25. līdz 29. oktobrim notiks Polijā – Katovicē. Arī šogad Latvijas folkloras kustības dalībnieki ir aicināti pārstāvēt savu organizāciju vai mūziķu apvienību (vai arī piedalīties individuāli) šajā tradicionālās un pasaules mūzikas forumā, strādājot Latvijas stendā. Pilnu gadatirgus pasākumu programmu un detalizētu informāciju varat aplūkot šeit: https://www.womex.com/

Sīkāka informācija par līdzdalību Latvijas stendā - LMIC