LFB / Sākums

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (1)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Muzicēšanas tradīcijām veltītā projekta noslēguma konference Komentēt drukāt

Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība

2012.gada 20.oktobrī Rīgā Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra telpās norisinājās ES sociālo fondu atbalstīta projekta „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā” noslēguma konference. Pirmkārt jau atskaite par projekta ietvaros paveikto, un, protams, arī zināmas nākotnes ievirzes un turpinājuma apliecinājums. Kā jau tika minēts konferences pieteikumā – tā bija projekta vadībā iesaistīto ļaužu dalīšanās pieredzē, - atziņās, kuŗas gūtas projektu īstenojot – gan par ieguvumiem un veiksmēm, gan arī kļūdām.

Tautas Muzikantu biedrības valdes priekšsēdētāja, jau ilgstoši tradicionālās muzicēšanas pētniece Iveta Dukaļska runāja par tēmu Tautas muzikanti Latvijas novados, muzicēšanas tradīciju pārmantošanas iespējas bērnu un jauniešu folkloras kopās. I.Dukaļska bija veikusi aptauju arī kapelu vidū, lai noskaidrotu, kāda ir to attieksme un izpratne par tradicionālo muzicēšanu. Secinājumi ir gana pretrunīgi. Citu problēmu vidū īpaši izceļas nepietiekamais finansējums – neliels ir tautas muzikantu apvienību vadītāju atalgojums, kopas ir nepietiekami apgādātas gan ar tērpiem, gan mūzikas instrumentiem. Daudzviet pietrūkst arī zināšanu par to, kas ir tradicionālā muzicēšana.

Runājot par Tautas muzikantu darbību prezentējošām norisēm I.Dukaļska minēja vairākus ikgadējus tautas muzikantu svētkus - īpaši daudz tādu notiek Latgales novados un Kurzemē, ar šādiem pasākumiem kā muzikantu kopāsanākšanu neizceļas Rīga, Vidzeme un Zemgale, protams, ja neskaita folkloras festivālu Baltica, Dziesmu svētkus vai tamlīdzīgus liela mēroga pasākumus, kur tautas muzicēšana ir tikai salīdzinoši neliela daļa no svēku kopuma.

Ilmārs Pumpurs, Pārdaugavas  Tautas mūzikas biedrība, vēstīja par to, kā projekta ietvaros tika izveidots Krapes tautas mūzikas un amatniecības centrs. I.Pumpurs skāra jautājumu gan par patlabanējām centra iestrādnēm, gan nākotnes iespējām, ko šāda centra izveidošana paver gan amatniekiem, gan muzikantiem: tās ir gan darba vietas labiem sava amata meistariem, mūzikas instrumentu izgatavotājiem, gan arī muzikantu iespējas tikt pie saviem mūzikas instrumentiem. Protams, - tas vairāk attiecas uz nākotni, Šobrīd Veckrapē ir izveidota darbnīcas telpa ar kokapstrādes darbgaldiem. Domāts par stabuļu, pogu cītaru un cimboļu gatavošanas iespējām nākotnē, arī par citiem tradicionāliem tautas mūzikas instrumentiem.

Veidojot centru pie īpašiem ieguvumiem tika minēta brīvprātīgo darba pieredze. Protams, ka paša centra darbībā ir gan plusi, gan mīnusi. Par plusu tika minēta dabas vide – centrs atrodas patālu no pilsētām, kas daļēji ir arī trūkums, jo nav tik viegli sasniedzams - uz to speciāli jābrauc. Tomēr neskatoties uz trūkumiem centram ir milzīgas nākotnes perspektīvas – paplašināšanas iespējas, bet pagaidām ir ierobežotas speciālistu piesaistīšanas iespējas,. Kā patlabanējs trūkums tika minētas arī un uzturēšanās izmaksas.

Par finansējuma piesaistes iespējām nevaldības organizāciju projektiem vēstīja Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vecākais speciālists  Ģirts Kinzulis.

Projekta līdzdalībnieks Pēteris Jansons vairākus savus pieredzes stāstus stāstīja līdzībās un savu veikumu vērtēja visnotaļ kritiski. Visnozīmīgāk Pēteraprāt, ir apzināties un novērtēt kopus varējumu un spēku: kas nav vienam, tas ir otram un saliekot spēkus un zināšanas kopā rezultāts nešaubīgi būs labs..

Ļoti aizrautīgi un degsmīgi, ar milzīgu prieku par paveikto un iegūto pateicoties projektam, runāja Kurzemes puses, Saldus novada pārstāve Sarma Ūpe. S.Ūpe vada biedrību „Kursas vārti” un šai gadījumā tā arī bija tieši Kursas vārtu pieredze pētot, apzinot un popularizējot Saldus novada tradīcijas. Uzzinātā popularizēšana cieši saistīta gan ar Saldus folkloras kopu Medainis, gan arī ar plašāku darbību – ar dažādiem, novatoriskiem un tradicionāliem novada un kaimiņu novadu kopīgi rīkotiem pasākumiem. Īpašais uzsvērums – jauniešu iesaistīšana.

Konferences noslēguma uzrunā Tradicionālās kultūras biedrības "Aprika" pārstāve Māra Mellēna pauda domu, ka mēs, ar to domājot savas paaudzes ļaudis, šeit esam sen, gadus 30 un novecojam kopā. Māras uzskatā mums pietrūkst jaunās paaudzes skolotāju, pietrūkst jaunu vēsmu, kas nāktu no jaunajiem. Protams, tādu, kuŗi zin un pazīst tradīciju, un tur cieņā un godā tās kanonus, tomēr spēj būt radoši un radīt ko pilnīgi jaunu.

Ilmārs Pumpurs savukārt atgādināja par kopus darītā varenību un nozīmību. Un tā ir arī tradīcija – viensētnieki īpašus darbus darīt sanāk talkās. Uz kopus nots, kopīgi „paldies, paldies par devumiņu” nodziedājuši konferences dalībnieki škiras šai reizē, lai sanāktu atkal citureiz un cituviet – citā kopīgā projektā, citā kopīgā darbā un, protams, arī turpinot īstenot to, kas šai projektā iesākts, iedibināts.

Projekta darba grupu – Pārdaugavas  tautas mūzikas biedrību, Tautas muzikantu biedrību un Tradicionālās kultūras biedrību Aprika vēl sagaida galējais projekta izvērtēšanas darbs. Par to, kāds bijis konferences dalībnieku vērtējums par projekta pasākumos padarīto, uzzināsim vēlāk, kad vērtēšanas darbs būs paveikts.

92,07% apjomā projektu līdzfinansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts Kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.



 

Ilmārs Pumpurs
Ilmārs Pumpurs
Ģirts Kindzulis
Ģirts Kindzulis
Pēteris Jansons
Pēteris Jansons
Sarma Ūpe
Sarma Ūpe
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani