STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (3)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt (1)
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Nemateriālā kultūras mantojuma pienesums nacionālajai attīstībai un izaugsmei – kultūra attīstības izrāvienam Komentēt drukāt

Starptautiskā folkloras festivāla Baltica-2012 pirmā diena bija veltīta nopietnām sarunām, diskusijām par tradicionālās kultūras lomu un nozīmību tautsaimniecībā, tautas labklājībā. Diskusijas temats „Nemateriālā kultūras mantojuma pienesums nacionālajai attīstībai un izaugsmei – kultūra attīstības izrāvienam”.

 

Diskusija, ko kopīgi bija sarīkojušas UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Folkloras biedrība un Kultūrizglītības un nematerialā mantojuma centrs, norisinājās Eiropas mājas konferenču zālē un, neskatoties uz tveicīgo darbdienas pēcpusdienu, bija visnotaļ plaši apmeklēta.

Konferencē ar priekšlasījumiem un vēstījumiem uzstājās UNESCO Nematerialā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sesile Duvelle (Cecile Duvelle),Latvijas Pārresorukoordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Iecerēta bija arī jau Latvijā tradicionalās kultūras jomās darbojošos ļaužu vidū labi pazīstamā antropoloģijas profesora Trento un Lugāno universitātēs Čezares Popi (Cesare Poppi) klātbūtne, diemžēl lidmašīnu reisa aizkavēšanās dēļ, šai reizē viņa vēstījums tika nolasīts bez viņa paša.

Visu referentu priekšlasījumos tika uzsvērta tradicionālās kultūras nozīmība cilvēku ikdienas un saimnieciskajā dzīvē. Un, ja arī kādā sabiedrības daļā valda uzskats, ka kultūrai ir maza nozīme ekonomikā, tomēr kultūras saglabāšanas un uzturēšanas kopsakarā svarīgs ir to ļaužu atzinums, kas pauž, ka kultūras nozīmība ir tā ilgstamībā. Tradicionālais mantojums kā vērtīgs un lietderīgs varbūt nav ieraugāms uzreiz un visiem, tomēr laika dimensijās mērot, tas ir ļoti nozīmīgs. Jā, un, protams, tas ir izaicinājums cilvēcei, - uzsvēra S.Duvelle. Tradicionālā kultūras mantojuma zināšana un pielietošana palīdz izvairīties no konfliktiem gan ar dabu, gan cilvēkiem. Tā ir zināšana, kuŗa rada drošības un sapratnes atmosfēru, izpratni par to, kā cilvēkam vieglāk dzīvot.
 
Latvijas Pārresorukoordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš pauda uzskatu, ka kultūra viennozīmīgi ir svarīga cilvēku dzīves sastāvdaļa, skatoties nākotnē. Runājot par patlaban topošo „Nacionālās attīstības plānu”, M.Krieviņš uzsvēra, ka tajā kultūra ir viens no stūrakmeņiem. Poltiskajā plānošanas sistēmā laika posmam līdz 2030.gadam kultūrai ir ierādīta viena no nozīmīgākajām lomām. Īpaši nozīmīgs ir tieši mantojums kultūrā, jo apzinot mantojumu, šīs zināšanas un sapratne cilvēkā rosina radošumu, kas citādi pats no sevis nevarētu rasties tukšā vietā, bet mūsdienu sabiedriskā un ekonomiskā dzīvē radošumam ir milzīga nozīme. Turklāt tradicionālās kultūras apzināšanās cilvēkā attīsta ne tikai radošumu, bet arīdzan sadarbības spējas, pašatbildību par savu valsti un zemi Latviju, kā arī veicina viņa pašattīstību. Tas ietekmē arī latviešu valodas lietošanas apjomu. Atbildot uz mūžseno jautājumu – ko tad kultūra var dot ekonomikai? – atbilde ir – to pašu, jau pieminēto radošumu, kuŗš ietekmē cilvēka dzīves kvalitātes un viņa radošas darba spējas visās radošo industriju jomās. Līdzsvarota tradicionālās kultūras saglabāšana un attīstība iedvesmo cilvēku. M.Krieviņš  aicināja iesaistīties NAP veidošanā arī tradicionālās kultūras pārstāvjus, jo mūsu kopējais mērķis ir iespējamība izcelt un daudzināt kultūras nozīmi ilgstspējīgas sabiedrības dzīvē.
 
Par cilvalstu pieredzi tradicionalās kultūras jomā runāja Lietuvas Kultūras viceministrs Gedimins Rutkauskas (Gediminas Rutkauskas), Igaunijas KM ģenerālsekretāra vietnieks kultūras mantojuma jautājumos Antons Parns (Anton Pärn) un stāstniecības eksperts no Skotijas Kolins Makalisters (Colin McAllister). G.Rutkauskas pauda viedokli, ka laikmetīgā vidē attieksme pret kultūru bieži ir sarežģīta un pretrunīga. Varas jomas ir nepietiekami atvērtas kultūrai. Bet – ko tad šādā situācijā darīt? Kā tās atvērt? Tradīcija pati par sevi ir neracionālais racionālajā – lietuviešu tautasdziesmās var ieraudzīt ļoti daud ko to pašu, kas atrodams, piemēram, Ajūrvēdā. Un līgošana Sibīrijā atstāj neizdzēšamus un ilgstošus iespaidus uz cilvēka psihi un emocionālo pasauli.
 
Igaunijas pārstāvis atgādināja par UNESCO saistību ar Igaunijas tradicionālo kultūru, - to, ka UNESCO  Tradicionālās kultūras īpaši sargājamo vērtību sarakstos ir gan Igaunijas Dziesmu svētki, gan Kihnu salas kultūras mantojums, gan arī Setu tradicionālā dziedāšana (oleilo). Igauņi turpina būt aktīvi šai jomā un iesniedz arvien jaunus priekšlikumus un veido paši savus tradicionālās kultūras vērtību sarakstus. Šai darbā aktīvi iesaistās arī Valsts un pašvaldības, kā arī sabiedriskās organizācijas. K.Makkalisters dalījās savā pieredzē par to, ka viņa redzējumu uz tradicionālās kultūras nozīmību atklājusi piedalīšanās stāstnieku festivalā Norvēģijā, kur viņš viesojies ar saviem dzimtas stāstiem un tieši norvēģi viņa vēstījumu nodēvējuši par tiešo mantojumu un atvēruši Kolina sapratni par tradīciju kopumā un paša veikumu.
 
Par Latvijas labajiem piemēriem runāja Aīda Rancāne atgādinot Gadskārtu svētku un ģimeņu godu nozīmību cilvēka dzīves un pasaues uzskata un attieksmes veidošanā. Par svētku nozīmību sakrālā un profānā laika sadalīšanā. Tradīcija ir īpaša ar to, ka tā pieļauj, un dabiski pieļauj, daudzlīmeņu sapratni. Tā rosina līdzdarbošanos un radošuma klātbūtni, nevis tikai svētku kā priekšnesuma vērošanu.
 
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzsvēra tradicionālās kultūras nozīmību vietējo kopienu stiprināšanā un uzturēšanā, kā arī to, ka nepieciešams veidot saikni starp tradicionālo mākslu un ekonomiku, kam jāizpaužas gan valsts, gan vietējā kultūras politikā. Kristīne Ivanova no Latgales plānošanas reģiona vēšsīja par jau īstenotu un darbībā esošu kultūras projektu – Latgales Tematiskajiem ciemiem. Turaidas Muzejrezervāta vadītāja Anna Jurkāne stāstīja par Turaidas muzeja pieredzi kultūras mantojuma uzturēšanā – gan par Dainu kalnu, gan Tradicionālo Vasaras Saulgriežu svētīšanu Turaidā, kas cilvēkus iedvesmo un dara laimīgus, kas, viennozīmīgi arī tālāk ietekme viņu darbdienas. Diskusijas noslēguma vēšti nesa Māra Mellēna un gluži simboliski, jo viņas tēma – bērnu folkloras kustība „Pulkā eimu, pulkā teku” un tās nozīmība bērnu, mūsu nākotnes izglītošanā tradicionalās kultūras jomās.
 
Diskusijas kopsavilkums izksanēja gluži likumsakarīgi – kultūras, tātad arī tradicionālās kultūras nozīmība un svars tautsaimniecībā nav nekādi izmērāms. Tai pat laikā radošums un intelekts, kas ir cieši saistīts ar zināšanām kultūrā, mūsdienās, 21.gadsimtā kļūst arvien svarīgāks.
 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
VEĻU LAIKS

Balta sēd Veļu māte
Baltābola kalniņā;
Visapkārt baltas puķes,
Klēpī baltas villainītes.



>>><><<<