LFB / Sākums

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (1)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā Komentēt drukāt

Māra Mellēna

(1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/170/52) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
 
„Pārdaugavas tautas muzikas biedrība” sadarbībā ar tradicionālās kultūras biedrību „Aprika” un „Tautas muzikantu biedrību” 2012. gada pirmajā pusē realizē Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu projektu „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā.”

Projekta mērķis ir paaugstināt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā darbojošos NVO kapacitāti, veicinot to aktīvu un efektīvu līdzdalību kultūras politikas un izglītības satura plānošanas un ieviešanas procesos, kā arī pilnveidot to spējas piesaistīt finansējumu nozares attīstībai un sabiedriskā labuma publisko pakalpojumu sniegšanā.

Projekta ietvaros 07.03.2012. tika sarīkots informatīvs seminārs Tradicionālās kultūras iespējas valsts kultūrpolitikā un izglītībā (2.aktivitātes 1. seminārs). Semināra mērķauditorija bija tās nevaldības organizācijas, kas darbojas tradicionālās kultūras apgūšanas, pārmantošanas identificēšanas un popularizēšanas jomās Latvijā. Seminārā piedalījās 33 dalībnieki no 12 nevaldības organizācijām.

Semināra darba kārtības ievaddaļa bija īss ieskats projekta partnerībā un galvenajās projekta aktivitātēs. Par projekta ieceri un darbības plānu informēja Ilmārs Pumpurs. Projektā plānotas 5 aktivitātes:
 

  • muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas iespēju apzināšana izglītības, īpaši interešu izglītības un kultūrizglītības jomās, pašreizējos kultūrprocesos un tuvākajās kaimoņvalstīs;
  • semināru cikls projekta dalībniekiem;
  • atbalsts lokālu finansējuma piesaistes projektu  izstrādē un ieviešanā;
  • publiskā pakalpojuma- tautas instrumentu būves darbnīcas izveide;
  • projekta rezultātu prezentēšanas un izvērtēšanas konference.

Semināra galvenā daļa bija veltīta 3 būtiskām problēmām:
 

  • Latvijas kultūrpolitikas aktualitātem;
  • nemateriālā kultūras mantojuma identificēšanas, apgūšanas un pārmantošanas aktualitātēm Latvijas kultūras kontekstā;
  • nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas iespējām Latvijas vispārējā un interešu izglītībā.

Katrai problēmai bija veltīta nozares profesionāļa prezentācija, kurām sekoja jautājumi un diskusijas.

Par Latvijas kultūrpolitikas aktualitātēm informēja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde. Prezentācijas veiksme bija precīzs pamatjēdzienu – kultūrpolitika, sabiedriska politika ieskicējums, ar tiem saistīto stereotipu uzskaitījums un aicinājums katram semināra dalībniekam apzināties un artikulēt savu vietu Latvijas kultūrpolitikas kopainā, izmantojot fokusēšanos uz jēdzienu mana interese un tās realizācijas iespējas dažādos kultūrpolitikas veidošanas līmeņos – lokālajā, reģionālajā, starpvalstu u.c., kā arī orientācija uz 3 nākamajā nedēļā veicamajiem darbiem katrai  organizācijai, kas piedalās seminārā un ir gatava piedalīties Latvijas ilgtermiņa kultūrpolitikas realizēšanā.

Otrs būtisks prezentācijā skartais jautājums bija kultūrpolitikas principi, kas atklāja kultūrpolitikas starpnozaru un starpsektoru sadarbības nepieciešamību un galvenās stratēģijas, uzsverot dažādu ministriju un valsts, privātā sektora un nevaldības organizāciju sadarbību, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas, aktualizēja jautājumu par prioritāšu noteikšanu krīzes situācijas apstākļos un ar to saistīto finasēšanas mehānismu nodrošināšanu no dažādiem avotiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta zinātniskas izpētes nozīmei kultūrpolitikas stratēģijas un taktikas izstrādē un realizācijā.

Trešais jautājumu loks bija saistīts ar kultūrpolitikas instrumentiem un resursiem, to kontekstualizāciju valsts ilgtermiņa stratēģijās, konkrētajā gadījumā programā Latvija  2030.

Visbūtiskākais izskanējušais jautājums, kas nerada tūlītēju atbildi bija: „Vai un kā valsts var atbalstīt nevaldības organizācijas ar finanšu resursu aizdevumu starptautisku projektu realizēšanā, kur nevaldības organizācijām aktuāli jāiegulda ceturtā daļa finansējuma, kuru veiksmīga projekta realizēšanas gadījumā atmaksā projekta finansētājs.”

Ja pieņemam, ka attīstībai svarīgāks par atbildi ir jautājuma formulējums, tad šis bija tas veiksmīgais gadījums.

Par nemateriālā kultūras mantojuma jautājumiem izsmeļošu un aktuālās problēmas precīzi iezīmējošu viedokli pauda Latvijas Kultūras ministrijas vecākā referente Signe Pujāte.

Referente precīzi iezīmēja nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) saglabāšanas juridisko ietvaru starptautiskā un Latvijas mērogā, ilgtermiņa stratēģiskajās Latvijas attīstības koncepcijā Latvija 2030, vidēja termiņa attīstības plānos (Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007-2013; Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015., koncepcijas par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 2008 un dažādos tiesību aktos, kas nosaka kultūrpolitiku nemateriālā mantojuma saglabāšanas jomā.

Īpaša uzmanība tika pievērsta NKM jēdziena definīcijai, NKM saglabāšanā iesaistīto pušu apzināšanai un funkciju definēšanai, kā arī tradicionālās kultūras likuma izstrādes aktuālo problēmu aplūkojumam.

Vislielākās diskusijas izraisījās par nemateriālā kultūras mantojuma meistara noteikšanas kritērijiem un ekspertu lomu tradicionālās kultūras norišu izvērtēšanā un vadībā.

Tā kā iepriekšējie 2 referenti bija krietni pārtērējuši uzstāšanās laiku, tad NKM apgūšanas iespējām vispārējā un interešu izglītībā par ko informāciju bija sagatavojusi Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece, Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta direktore Agra Bērziņa atlika maz laika, tomēr informācijas pārskatāmais strukturējums ļāva arī īsā laikā gūt pārskatu par NKM apgūšanas iespējām gan vispārējā izglītībā, kur dažādas NKM izpausmes paredzēts apgūt kā mācību satura sastāvdaļu : kulturoloģojā tā ir prasme analizēt un vērtēt kultūras tradīcijas un to mainību, izmantot apgūtās zināšanas savas kultūridentitātes veidošanā un apzināt savu kultūridentitāti kā pasaules kultūras sastāvdaļu; mūzikā – tā ir Latvijas un pasaules tradicionālās mūzikas iepazīšana, tradicionālās mūzikas attīstības tendenču apzināšana; latviešu valodā un literatūrā tā ir Latvijas kultūrvides, tradīciju un sociālo pārmaiņu iepazīšana, folkloras kultūrvērtības apzināšana.

Īpaša loma latviešu gadskārtu tradīciju apgūšanai ierādīta klases stundās un skolas sarīkojumos.

Tradicionālās kultūras vērtību sistemātiska apgūšana notiek interešu izglītības kontekstā:

  • no 2002. gada – latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensība „Lakstīgala”;
  • no 1987. gada - bērnu un jauniešu tradicionālās kultūras apgūšanas programma ”Pulkā eimu, pulkā teku”, kas sevī ietver reģionālus un valsts mēroga sarīkojumus. Katru gadu maijā notiek bērnu un jauniešu folkloras kopu festivāls, bet aprīļa beigās tradicionālās dziedāšanas konkursa „Dziesmu dziedu, kāda bija”, tradicionālās muzicēšanas konkursa „Klaberjakte” un tradicionālās dejošanas konkursa „Vedam danci” fināli. Savukārt, stāstniekiem ir gan stāstnieku konkurss „Teci, teci valodiņa”, kura fināls ir novembra beigās, gan anekdošu konkursa „Anekdošu virpulis” fināls 1. aprīlī. Reģionos notiek ar rotaļnieku konkurss „Lielais rotaļnieks” un maskošanās tradīciju apgūšana.

Būtiska nozīme tradicionālās kultūras apgūšanai ierādīta arī pedagogu tālākizglītībā. Katru gadu notiek gan informatīvi semināri, gan profesionālās pilnveides kursi.2012. gadā akreditētas 3 folkloras kopu vadītāju un folkloras skolotāju profesionālās pilnveides programmas:
 

  1. Latviešu tradicionālās dziedāšanas pamatu apguve un dziedātprasmju pilnveide bērnu un jauniešu folkloras kopās (12 stundas);
  2. Latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu spēles prasmju apguves un pilnveides metodika (36 stundas)
  3. Latviešu tradicionālās instrumentālās muzicēšanas un dejošanas prasmju pilnveide bērnu un jauniešu folkloras kopās: kopmuzicēšanas un aranžēšanas proncipi, deju mūzikas specifika un deju folkloras apgūšanas metodika (24 stundas)

Tradicionālās kultūras apgūšanas, pārmantošanas un saglabāšanas procesu analīze katru gadu  notiek arī folkloras kopu vadītāju, folkloras skolotāju un nozares ekspertu kopīgās ikgadējās konferencēs.

Vēl tradicionālās kultūras vērtību apgūšana ļoti cieši saistīta ar Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un realizēšanu, jo katru svētku būtiska sastāvdaļa ir folkloras programma  kā arī tradicionālās kultūras vērtību interpretācijas koru un deju ansambļu repertuārā.

Dskusijām atvēlētajā laikā daudz tika runāts par alternatīvās izglītības iespējām tradicionālās kultūras apgūšanā, tradīcijas nesēja un tradīcijas pārmantotāja dažādiem sadarbības modeļiem, tradīciju lokālo daudzveidību un to apgūšanas un pārmantošanas lokālajām īpatnībām un kopīgajām problēmām un iespējām.

Semināra dalībnieki vienojās par kopīgiem mērķiem – veidot nevaldības organizāciju, atbildīgo valsts un pašvaldību struktūru sadarbības modeļu izpēti tradicionālās kultūras vērtību apgūšanas un pārmantošanas realizēšanai un pozitīvās pieredzes izplatīšanu.

Projektu 92,07% apjomā finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts Kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
 
 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani