Aktuāli RSS
Izskanējušas Kokļu dienas Latgalē Komentēt drukāt
Ikgadu vasarā vai tuvāk rudens pusei, šogad oficiāli jau septīto reizi, Varakļānu Dekšārēs Latgaļu sātā, bet reiz arī Valmieras Bērzainē, noris Kokļu dienas.

Tā ir latviešu folkloras ļaužu un it īpaši koklētāju vidū zināma un tuva īpaša vieta un īpašs laiks, kuŗā kopā nāk kokļu meistari un kokļu spēlētāji.

Latgaļu sātu - Latgales Tradicionālās Kultūras centru dibinājusi un vada Marika Zeimule. Savulaik, pirms nebija Latgalu sāta, še mita kokļu meistara Donata Vucina dzimta. Pie viņa brauca ļaudis, kuŗi vēlējās sev kokles. Ne vienmēr viņi bija tik naudīgi, lai kokles uzreiz iegādātos un tad nu, lai instrumentu nopelnītu, nācās pasvīst siena pļavās vai iet citos darbos.

Tieši atmiņas par šo laiku, cieņa pret tēvu un mīlestība pret viņa veikumu deva Marikai Zeimulei, Vucinu dzimtas atvasei, vēlmi, spēku un nepieciešamību izveidot šo sētu par īstenu kokļu svētvietu.

Lai arī mūsdienu sarežģītajos laikos ne vienmēr ir viegli uzturēt kultūras telpu un ne vienmēr tiek rasts pietiekams finansiālais atbalsts, tomēr tautas dvēseles un gara spēks ir varenāks par visu un senā etnogrāfisko kokļu spēles tradīcija turpinās arī šai sētā. Daudz dod arī citu Vucinu dzimtas locekļu, draugu un domubiedru atbalsts un stiprinājums. Šai gadā Kokļu dienas finansiāli atbalstījis Latviešu fonds (ASV) un vietējā pašvaldība.

Vai ikgadu viesos uz saspēlēšanos un koncertēšanu ierodas tādi kokļu spēles dižmeistari kā Latvīte Podiņa, Aivars Zariņš un Andris Mičulis, vecmeistars Tomariņu Kārlis, kokļu meistars Ilmārs Lucijānovs un citi. Arī gluži jauni (gan gados, gan spēlēšanas apguves ilguma ziņā) kokļu spēles mācēni. Un iedvesmoti spēlēšanai arī tie, kuŗi vēl tikko kokles stīgām pieskārušies un par īstu spēles prasmi vēl tik sapņo.

Kā ikgadu Kokļu dienās skanēja Kūkleites skanēja, Pici beri kumeleni... un citas labi pazīstamas un tuvas kokļu melodijas.

Gunta Saule

>>>|||<<<

Par šīgada Kokļu dienām vairāk raksta Dainis Mjartāns.

Viļānu novada Dekšāres pagasta Madžuļos, kur tagad mājvietu radusi biedrība „Latgaļu sāta”, savulaik dzīvoja pazīstamais kokļu meistars Donats Vucins. Pēc viņa grieztajām koklēm 200 km attālo ceļu no Rīgas deviņdesmitajos gados mēroja arī latvieši no ASV un Kanādas. Ar Donata koklēm spēlē Mineapolē, Ņojorkā, Toronto, arī Baltkrievijā, Lietuvā un Nīderlandē. Pēc meistara aiziešanas mūžībā tika sarīkots piemiņas pasākums, uz kuru aicināja Donata kokļu spēlmaņus. Desmit gadu laikā Kokļu dienas kļuvušas par tradicionālu sarīkojumu, kas dod iespēju jauniešiem satikt līdzīgi domājošus folkloristus, apgūt kokles spēli, saspēlēties, klausīties referātus par tautas mūzikas instrumentiem un piedalīties kopīgā koncertā. Šogad Kokļu dienas atbalstīja Latviešu fonds (ASV) un Viļānu novada pašvaldība, jo jāšaubās, vai organizatoriem vieniem pašiem būtu pa spēkam pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sapulcināt tik plašu interesentu skaitu, it īpaši jauniešus un studentus.

Pasākuma organizatore Marika Zeimule uzsver: „Lai gan kokli uzskatām par nacionālo instrumentu, etnogrāfisko kokļu spēle Latvijā nav plaši izplatīta. Var teikt, ka koklēšana ir kļuvusi par retu māku, tāpēc kokļu dienas dod vienreizēju iespēju - kopā sabraukt ne vien folkloras entuziastiem, bet visiem, kas brīvā atmosfērā vēlas ieklausīties kokles skaņās un pamēģināt spēlēt paši.” Lai uzņemtu plašo viesu pulku,vairākas dienas Madžuļos strādāja biedrības „Latgaļu sāta” entuziasti – Astrīda Vucina, Mareks Gabrišs, Tenis Bikovskis, Eva Freidenfelde, Dainis Mjartāns un Agate Vucina.

Viļānu novada Dekšāres pagasta „Latgaļu sātā” 28.augustā pulcējās koklētāji un viesi no Rīgas, Dobeles, Jēkabpils, Rēzeknes, Madonas, Dagdas un Kaunatas. Liela daļa jauniešu bija ieradušies lai apgūtu kokles spēli. Šogad spēlētprasmi mācīja Andris Mičulis, Aivars Zariņš, Latvīte Podiņa, Agate Vucina u.c. Vecākais koklētājs, Tomariņu Kārlis ieradās ar kokli, kuru viņš pirmo reizi spēlējis 1940.gadā. Patīkami redzēt sirmo kungu, saspēlējoties ar jauniešiem, kas koklēšanu apguva tikai šovasar, bet jau pierunājuši vecākus iegādāties instrumentu. Zīmīgi, ka viena no kaislīgākajām koklētājām ir 14 gadus vecā Lauma Berga, kas sava vecuma grupā Itālijā ieguvusi pirmo vietu Starptautiskajā baleta (!) konkursā „CITTA' DI SPOLETO” un jau tagad redzama, dejojot uz Nacionālās operas skatuves Rīgā. Katram jaunietim iepazīšanās ar kokli notikusi savādāk, taču lielākā daļa koklēšanu iemīlējuši „Latgaļu sātas” rīkotajās etnogrāfiskajās vasaras nometnēs. Ilmārs Strods no Madonas nu jau divdesmit gadus spēlē ermoņiku, taču tagad nolēmis apgūt arī kokles spēli.

Kristīne Liede, mācās Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā: „Man koklētāju saiets ļoti patika, jo notika skaistā vietā un kokli spēlē ļoti pozitīvi cilvēki. Šogad koklētāju saietā piedalījos otro gadu, bet nākamgad arī noteikti piedalīšos un mēģināšu piesaistīt vēl citus cilvēkus.” Kāda cita jauniete, kas koklētāju saietā piedalās katru gadu, teic: „Tas ir jauki, ja izdodas ieinteresēt jauniešus pievērsties etnogrāfiskās kokles spēlēšanai, un kokļu dienās arī šogad bija lieliska iespēja iepazīties un saspēlēties ar jauniem draugiem un domubiedriem, kam folklora, tāpat kā man, ir sirdslieta."

Rīkotāji bija pacentušies izveidot izstādi par kokļu un citu etnogrāfisko instrumentu tapšanu. Bet ar Latviešu fonda finansiālo atbalstu iegādāti instrumenti un pārējās nepieciešamās lietas kokļu darbnīcas izveidei. Vēl joprojām tiek lolota ideja izveidot pārskatu par kokļu izgatavošanas tradīcijām Anglijā, Austrālijā un Ziemeļamerikā, tāpēc „Latgaļu sāta” būtu priecīga saņemt ziedojumā trimdā izgatavotas kokles.

Kokļu dienu rīkotāja M. Zeimule ir visnotaļ apmierināta: „ Kopā spēlējot, veidojot muzikālas ainas, sadziedoties, folkloras mīļotāji padara ciešākas saites savā starpā, iegūstot jaunus draugus, apmainās ar pieredzi un iespaidiem, tādejādi nostiprinot motivāciju turpināt šo nodarbošanos. Arī tie, kas vēl neprot spēlēt šo tautas mūzikas instrumentu, pasākuma iespaidā varētu pārdomāt iespēju kļūt par koklētāju." Pasākuma organizatori nolēmuši nākamgad kokļu dienas rīkot Vidzemē.

Raksta avots : Tīmekļa laikraksts Laiks
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS