Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Rudens Vienādību un Baltu Vienības svētki Juodkrantē, Dzintara līcī Komentēt drukāt

Ik pavasari Kuršu Nērijā, Jodkrantē pulcējas un čakli strādā skulptoru pulciņš, lai ikviens no viņiem Dzintara (Gintaro) līcī atstātu pa niedru skulptūrai, dažs pat divas... Visu vasaru šīs skulptūras priecē garāmgājēju acis, bet rudenī, 22. septembrī, tās tiek svinīgi atdotas ugunij, šādi pavadot Rudens vienādību Sauli un atzīmējot Baltu Vienības dienu, kā arī godinot senčus un viņu atstāto mantojumu. 

Ugunsskulptūras Dzintara līcī liesmoja jau 10. gadu

Pirmoreiz niedru skulptūra Dzintara līcī tika ugunij atdota 2003. gada vasaras vidū – Rasas svētkos. Tā bija Alberta Daniļeviča “Zīme” (“Ženklas”). Jau nākamajā, 2004. gadā, šī mākslinieka darbs “Gārnis” (“Garnys”) tika sadedzināts 22. septembrī. Tātad šogad jau 10. reizi Dzintara līča ūdeņi Rudens vienādībās un Baltu Vienības dienā atspulgoja iespaidīgo ugunsskulptūru gaismu un aprises, vienlaikus godinot arī idejas aizsācēju Albertu Daniļeviču.

RUDENS VIENĀDĪBU svētkos ar uguns rituāliem pavada rudens ceļā iegājušo Sauli

Par Rudens vienādībām 22. septembri un tam tuvās dienas dēvē tāpēc, ka šai laikā visā Zemeslodē diena un nakts ir vienādi garas: pasaule ir līdzsvarā. Kopš šīs dienas Ziemeļu puslodē nakts ir ilgāka par dienu un kļūst vēl aizvien garāka, bet Dienvidu puslodē, gluži pretēji – diena ir ilgāka par nakti un top aizvien garāka.

Senie balti šai dienā priecājās par ražu, pateicās par to, ziedoja un, dedzinādami gunis, atvadījās no ziemas atpūtā aizejošās Saules.

Mūsdienās par savdabīgu Rudens vienādību rituālu un ziedojumu ir kļuvusi ugunsskulptūru darināšana: tiek radīti mākslas darbi, kuros meistari ieliek gan savu gudrību un sirds siltumu, gan itin daudz laika un pacietības. Un tad tas viss pienācīgā brīdī tiek atdots Ugunij, lai uz īsu brīdi uzplaiksnījusī liesma apburtu svētku dalībniekus un radītu viņos pacilātu noskaņojumu.

Šogad Saules pavadīšanai savus darbus ir veltījuši lietuviešu skulptors Stasis Juraška, latvietis Andris Kapusts un spānis Jordi Navars Navarete (Jordi Navarro Navarrete). 

Stasis Juraška “Šūpuļdziesma Saulei” (“Lopšinė saulei”)

Mūsu senči ļoti godāja sildītāju un dzīvības uzturētāju Sauli. Viņi iztēlojās, kā Saulīte, no vasaras darbiem nogurusi, rudenī aizvien ilgāku laiku atpūšas, dusēdama jūras viļņos. Degot šai skulptūrai, dalībnieki dziedāja senu lietuviešu šūpuļdziesmu Saulei “Tu, saulute, vakaran, vakaran”. 

Andra Kapusta un Jordi Navaro Navaretes “Saules ceļojums” (“Saulės kelionė”) 

Latvieši izsenis ir ticējuši, ka Saule ik vakarus laiviņā aizbrauc uz citu tālu pasauli. Par to vēsta senās dainas, no kurām vienu kopīgi dziedāja, sadegot Andra ziedojumam rudens gaitā ieejošajai Saulei. 

BALTU VIENĪBAS DIENAS un sveštautiešu iznīcināto brāļu cilšu pieminēšana 

1236.gadā Saules novadā (netālu no tagadējiem Šauļiem vai pie Vecsaules) 22.septembrī notika Saules kauja, kurā apvienojušās baltu ciltis žemaišu kunigaiša Vīkinta vadībā atvairīja pāvesta Gregora IX sūtīto zobenbrāļu ordeņa krusta gājienu pret baltu ciltīm.

Ordenis pēc šīs sakāves vairs neatguvās un tika iznīcināts, bet lietuvieši un latvieši ieguva iespēju saliedēties un nopietnāk sagatavoties aizsardzībai pret krustnešiem. Tātad uzvara Saules kaujā bija izšķiroša: kas zina, varbūt bez tās tagad nebūtu arī mūsu...

Lai atzīmētu šo nozīmīgo uzvaru, Lietuvas un Latvijas saeimas 2000. gadā pasludināja 22. septembri par abās valstīs atzīmējamu Baltu vienības dienu.

Gatavojoties Saules kaujai, tika iedegta uguns zīme: vienosimies! Tāpēc arī tagad, atzīmējot Baltu Vienības dienu, visi baltu cilšu pēcteči Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē tiek aicināti 22. septembrī laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 iedegt ugunis kalnos, pilskalnos un citās piemērotās vietās. Šis diženais rituāls nozīmē mūsu, šodien dzīvojošo baltu pēcteču, vienotību un cieņu pret senču drosmi. 

Skulptors Vītauts Musteiķis Baltu Vienības dienai un izzudušo baltu cilšu piemiņai ir veltījis pat divus darbus.

Vītauts Musteiķis “Kapuzīme” (“Krikštas”)

Senlaikos, pirms kristietības ieviešanas mūsu senči uz kapiem lika nevis krustus, bet īpašas kapuzīmes, ko lietuvieši sauc “Krikštas”. Tajās attēlots Pasaules koks, kas ir gan tilts no Šīssaules uz Viņsauli, gan vienlaikus arī dzīvības pastāvīgas atjaunošanās zīme. 

No kādreiz tik plašās pirmbaltu cilšu “jūras”, kas pletās no Elbas līdz Urāliem, mūsdienās ir dzīvas vairs tikai divas tautas un divas valodas – latviešu un lietuviešu. Tāpēc skulptors šo savu ziedojumu ir veltījis svešo postītāju iznīcināto baltu cilšu piemiņai. Kā lūgšanu atkārtosim SĒĻU, ZEMGAĻU, NALSENIEŠU, DELTUVIEŠU, GALINDU, KURŠU, PRŪŠU, DAINUVIEŠU, POLEKSĒNU, SŪDUVIEŠU, JĀTVINGU, GUDU un GUDOŅU vārdus, jo tieši viņiem mēs varam būt pateicīgi, ka joprojām esam. Kamēr pretinieki viņus postīja un izkāva, Lietuva paguva nostiprināties un spēja palikt. Tāpēc ar pateicību pieminēsim šīs ciltis ik reizi, kad domājam par savām saknēm, saviem senčiem un mūsu likteni. 

Vītauta Musteiķa un Ļudas Petkevičūtes “Noslēpumainie gudonu ceļi un ceļojumi” (“Mįslingi gudonų keliai ir kelionės”) 

Daudzu cilšu vārdus mēs vairs nezinām: tās ir izzudušas, sajaucoties ar citām tautām, kā, piemēram, Pomerānijas vai Dņepras balti vai nerimšas ceļotāji gudi jeb gudoni. Atmiņas par pēdējiem savos darbos ir atdzīvinājusi baltu senatnes pētniece Jūrate Statkute-Rosales, kura ievērojusi, ka šo vārdu minējis sengrieķu vēsturnieks Hērodots (IX gs. p.m.ē). Gudoni ir mūsu senču radinieki, kas savulaik dzīvojuši uz austrumiem no Vīstules (tagadējās Vislas) un ar kuģiem, kas bijuši piemēroti ne tikai kuģošanai pa ūdeni, bet arī braukšanai pa cietzemi, no savas pirmdzimtenes aizklīduši līdz pat Pireneju pussalai, kur arī apmetušies. Tas minēts Kastīlijas (Spānija) karaļa Alfonsa X Gudrā hronikās.

Tāpēc ir jo īpaši nozīmīgi, ka darināt Baltu Vienības dienai veltītās skulptūras Jodkrantē šogad bija ieradies arī autors no Spānijas Jordi Navars Navarete.

Attēlu straume Foto Jordi NN
N
o lietuviešu valodas tulkoja Linda Lemena

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
LIELDIENAS

Liela nāca liela diena,
Mazas manas villainites;
Ko apsegšu lielu dienu
Ar mazàm villainèm?

[Rīgas apr. Lielvārde, Dainu skapis, 17035-3] 


>>><><<<