LFB / Sākums

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (1)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Saules-Mēness kalendārs 2017 DIEVAM, DABAI, ATELPAI Komentēt drukāt

Jau otro gadu pēc kārtas klajā nācis unikāls izdevums – Saules–Mēness kalendārs „Dievam, dabai, atelpai”. Tas ir laikrādis, pēc kura mūsu senči dzīvoja pirms Gregora kalendāra ieviešanas Latvijā. Tautas kalendāra priekšrocība ir tāda, ka nav vajadzīgs drukāts izdevums, bet katrs var noteikt laiku, vērojot Saules un Mēness gaitu debesīs. Ir ziņas, ka līdz pat 18. gadsimtam Latvijā lietots šāds tautas kalendārs.

"Kalendāra vērtība saistīta ar izpratni par divu nozīmīgu debess spīdekļu – Saules un Mēness – gaitu pa debess jumu, kā arī šīs gaitas salāgošanu vienotā sistēmā. Taču tas vēl nav galamērķis – izveidot sistēmu pašu par sevi. Tikpat būtiski ir atrast svarīgākos šīs sistēmas punktus, kas atzīmējami kā svētki, un kuros, savukārt, veicami attiecīgajam laikam piemēroti rituāli. Tādā veidā mēs savienojamies ar Kosmosa ritmiem, savu apziņu un pasauli salāgojam ar dabas norisēm. Es un lielais Visums kļūstam vienoti veselumā," stāsta koncepcijas un tekstu autore, Latvijas Universitātes FSI vadošā pētniece, Dr. Biol., Mag. Phil. Aīda Rancāne.

1996. gadā pirmo reizi minēto laika skaitīšanas sistēmu atjaunoja ģeologs, dabas un kultūras pētnieks Viktors Grāvītis (1925–2002).

Izdevums veidots kā galda kalendārs. Katrs atvērums veltīts vienai savaitei (deviņu dienu nedēļai). Tajā ir atzīmēti svētki, kas svinami attiecīgajā laika intervālā. Koncentrēts svētku apraksts sniedz padomus, kā tie svinami, kas ir tas būtiskais, akcentējamais katrā no tiem.

Svarīgi atzīmēt, ka tautā senāk lietotos mēnešu nosaukumus (Sala, Sveču, Sērsnu u.c.) nevar attiecināt uz Gregora kalendāra (Janvāris, Februāris, Marts u.c.) mēnešiem, kā to dažkārt novērojam mūsdienās. Tautā lietotie mēnešu apzīmējumi ir saistāmi ar Mēness cikliem.

Šogad kalendārais gads ir īpašs – tajā ir 13 mēneši. Pēdējais ir Svētku mēnesis, kas palīdz Mēness gadu salāgot ar Saules gadu. Katru mēnesi veido trīs savaites un dažas tukšās dienas.

Varētu domāt, ka deviņu dienu savaite ir gara un nogurdinoša. Taču tā ir strukturēta tā, ka daļa dienu tiek pavadītas darbā, bet otra daļa – svētku svinēšanai un atpūtai. Nestrādā un svēta katras savaites pēdējo dienu – devītu un vidējo dienu – piektu, sevišķi tās priekšvakaru – piektvakaru (ceturtas vakaru). Svētku dienas svinēšana parasti sākas ar iepriekšējās dienas vakaru, un tas ir tāpēc, ka diennakti sāk skaitīt no iepriekšējā vakara saulrieta. No tā saglabājies arī mūsdienās lietotais paņēmiens svinēt, piemēram, Mārtiņvakaru, Jāņu vakaru, Bluķa vakaru utt. Visvairāk svin otrās jeb vidējās savaites piektvakaru, kad Mēness ir pilns. Nestrādā arī tukšajās dienās.

Lielos gadskārtu svētkus – pavasara un rudens saulstāvjus, ziemas un vasaras saulgriežus nosaka pēc Saules gaitas. Gadalaiku sākumu – Meteņu, Ūsiņu, Māras un Mārtiņu – noteikšanai ņem vērā arī Mēness ciklus. Vairāku citu svētku dienu noteikšana saistīta ar jaunā Mēness sirpīša parādīšanos pie debessjuma, nevis ar brīdi, kas Gregora kalendārā atzīmēts kā jaunā Mēness brīdis. Tieši brīdis, kad pie debesīm parādījies jaunais Mēness sirpītis, ir jaunā Mēness sākums.

Saules–Mēness kalendāru „Dievam, dabai, atelpai”- 2017.gadam, tāpat, kā 2016.gada Saules-Mēness kalendāru izdevusi Latvijas Folkloras biedrība, un tā dizaina autore ir Aurēlija Rancāne.

Kalendāru var iegādāties tirdzniecības vietās – grāmatnīcās „Globuss”, veikalos „Zemenītes sniegā” un „Rozes bode” vai arī sazinoties ar izdevējiem e-pastā -

Kalendāra izdošanu atbalstījuši – Autentiskās mūzikas un mākslas centrs, Alus darītava “Labietis”, brīvdienu māja “Laimavoti”, „Amrita”, „ Antalis”.

Foto Aldis Jonikāns

Par kalendāru sejgrāmatā

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani