Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Talsos mašīnball – kulšen un ballešan Komentēt

2017. gada 9. septembrī no plkst .13:00 Latvijas Lauksaimniecības muzejā notiks īsteni ražas svētki Kurzemē, Talsos “Mašīnball – kulšen un ballešan!”

9. septembris
Talsi
Gunta Saule
, 09.09.2017
lasīt vairāk
Svētki ģimenēm Turaidas pilī Komentēt

6. augustā plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējie svētki ģimenēm “Šodien Turaidas pils pieder bērniem!”, kam šogad izvēlēta tēma “Senie stāsti”.

30. jūlijs, 12:31
Gunta Saule
, 30.07.2017
lasīt vairāk
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviskais gars” Komentēt
No 14. jūlija līdz 27. augustam Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” būs apskatāma izstāde “Latviskais gars”, kurā apvienojušās visas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studijas, piedāvājot apmeklētājiem kvalitatīvu un daudzveidīgu tautas lietišķās mākslas izstādi.
18. jūlijs, 14:49
Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”
Gunta Saule
, 18.07.2017
lasīt vairāk
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt (6)
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Saules-Mēness kalendārs 2017 DIEVAM, DABAI, ATELPAI Komentēt drukāt

Jau otro gadu pēc kārtas klajā nācis unikāls izdevums – Saules–Mēness kalendārs „Dievam, dabai, atelpai”. Tas ir laikrādis, pēc kura mūsu senči dzīvoja pirms Gregora kalendāra ieviešanas Latvijā. Tautas kalendāra priekšrocība ir tāda, ka nav vajadzīgs drukāts izdevums, bet katrs var noteikt laiku, vērojot Saules un Mēness gaitu debesīs. Ir ziņas, ka līdz pat 18. gadsimtam Latvijā lietots šāds tautas kalendārs.

"Kalendāra vērtība saistīta ar izpratni par divu nozīmīgu debess spīdekļu – Saules un Mēness – gaitu pa debess jumu, kā arī šīs gaitas salāgošanu vienotā sistēmā. Taču tas vēl nav galamērķis – izveidot sistēmu pašu par sevi. Tikpat būtiski ir atrast svarīgākos šīs sistēmas punktus, kas atzīmējami kā svētki, un kuros, savukārt, veicami attiecīgajam laikam piemēroti rituāli. Tādā veidā mēs savienojamies ar Kosmosa ritmiem, savu apziņu un pasauli salāgojam ar dabas norisēm. Es un lielais Visums kļūstam vienoti veselumā," stāsta koncepcijas un tekstu autore, Latvijas Universitātes FSI vadošā pētniece, Dr. Biol., Mag. Phil. Aīda Rancāne.

1996. gadā pirmo reizi minēto laika skaitīšanas sistēmu atjaunoja ģeologs, dabas un kultūras pētnieks Viktors Grāvītis (1925–2002).

Izdevums veidots kā galda kalendārs. Katrs atvērums veltīts vienai savaitei (deviņu dienu nedēļai). Tajā ir atzīmēti svētki, kas svinami attiecīgajā laika intervālā. Koncentrēts svētku apraksts sniedz padomus, kā tie svinami, kas ir tas būtiskais, akcentējamais katrā no tiem.

Svarīgi atzīmēt, ka tautā senāk lietotos mēnešu nosaukumus (Sala, Sveču, Sērsnu u.c.) nevar attiecināt uz Gregora kalendāra (Janvāris, Februāris, Marts u.c.) mēnešiem, kā to dažkārt novērojam mūsdienās. Tautā lietotie mēnešu apzīmējumi ir saistāmi ar Mēness cikliem.

Šogad kalendārais gads ir īpašs – tajā ir 13 mēneši. Pēdējais ir Svētku mēnesis, kas palīdz Mēness gadu salāgot ar Saules gadu. Katru mēnesi veido trīs savaites un dažas tukšās dienas.

Varētu domāt, ka deviņu dienu savaite ir gara un nogurdinoša. Taču tā ir strukturēta tā, ka daļa dienu tiek pavadītas darbā, bet otra daļa – svētku svinēšanai un atpūtai. Nestrādā un svēta katras savaites pēdējo dienu – devītu un vidējo dienu – piektu, sevišķi tās priekšvakaru – piektvakaru (ceturtas vakaru). Svētku dienas svinēšana parasti sākas ar iepriekšējās dienas vakaru, un tas ir tāpēc, ka diennakti sāk skaitīt no iepriekšējā vakara saulrieta. No tā saglabājies arī mūsdienās lietotais paņēmiens svinēt, piemēram, Mārtiņvakaru, Jāņu vakaru, Bluķa vakaru utt. Visvairāk svin otrās jeb vidējās savaites piektvakaru, kad Mēness ir pilns. Nestrādā arī tukšajās dienās.

Lielos gadskārtu svētkus – pavasara un rudens saulstāvjus, ziemas un vasaras saulgriežus nosaka pēc Saules gaitas. Gadalaiku sākumu – Meteņu, Ūsiņu, Māras un Mārtiņu – noteikšanai ņem vērā arī Mēness ciklus. Vairāku citu svētku dienu noteikšana saistīta ar jaunā Mēness sirpīša parādīšanos pie debessjuma, nevis ar brīdi, kas Gregora kalendārā atzīmēts kā jaunā Mēness brīdis. Tieši brīdis, kad pie debesīm parādījies jaunais Mēness sirpītis, ir jaunā Mēness sākums.

Saules–Mēness kalendāru „Dievam, dabai, atelpai”- 2017.gadam, tāpat, kā 2016.gada Saules-Mēness kalendāru izdevusi Latvijas Folkloras biedrība, un tā dizaina autore ir Aurēlija Rancāne.

Kalendāru var iegādāties tirdzniecības vietās – grāmatnīcās „Globuss”, veikalos „Zemenītes sniegā” un „Rozes bode” vai arī sazinoties ar izdevējiem e-pastā -

Kalendāra izdošanu atbalstījuši – Autentiskās mūzikas un mākslas centrs, Alus darītava “Labietis”, brīvdienu māja “Laimavoti”, „Amrita”, „ Antalis”.

Foto Aldis Jonikāns

Par kalendāru sejgrāmatā

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
SALA MĒNESIS

Nogodēju rudzus, miežus,
Nogodēju apinīšus,
Aizasēdu aiz galdiņa
Rudentiņu godināt.


.>>><><<<

Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu jau DIVPADSMITO!!! reizi organizē stendu pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX, kas notiks no 25. līdz 29. oktobrim notiks Polijā – Katovicē. Arī šogad Latvijas folkloras kustības dalībnieki ir aicināti pārstāvēt savu organizāciju vai mūziķu apvienību (vai arī piedalīties individuāli) šajā tradicionālās un pasaules mūzikas forumā, strādājot Latvijas stendā. Pilnu gadatirgus pasākumu programmu un detalizētu informāciju varat aplūkot šeit: https://www.womex.com/

Sīkāka informācija par līdzdalību Latvijas stendā - LMIC