Aktuāli RSS
Saules-Mēness kalendārs 2017 DIEVAM, DABAI, ATELPAI Komentēt drukāt

Jau otro gadu pēc kārtas klajā nācis unikāls izdevums – Saules–Mēness kalendārs „Dievam, dabai, atelpai”. Tas ir laikrādis, pēc kura mūsu senči dzīvoja pirms Gregora kalendāra ieviešanas Latvijā. Tautas kalendāra priekšrocība ir tāda, ka nav vajadzīgs drukāts izdevums, bet katrs var noteikt laiku, vērojot Saules un Mēness gaitu debesīs. Ir ziņas, ka līdz pat 18. gadsimtam Latvijā lietots šāds tautas kalendārs.

"Kalendāra vērtība saistīta ar izpratni par divu nozīmīgu debess spīdekļu – Saules un Mēness – gaitu pa debess jumu, kā arī šīs gaitas salāgošanu vienotā sistēmā. Taču tas vēl nav galamērķis – izveidot sistēmu pašu par sevi. Tikpat būtiski ir atrast svarīgākos šīs sistēmas punktus, kas atzīmējami kā svētki, un kuros, savukārt, veicami attiecīgajam laikam piemēroti rituāli. Tādā veidā mēs savienojamies ar Kosmosa ritmiem, savu apziņu un pasauli salāgojam ar dabas norisēm. Es un lielais Visums kļūstam vienoti veselumā," stāsta koncepcijas un tekstu autore, Latvijas Universitātes FSI vadošā pētniece, Dr. Biol., Mag. Phil. Aīda Rancāne.

1996. gadā pirmo reizi minēto laika skaitīšanas sistēmu atjaunoja ģeologs, dabas un kultūras pētnieks Viktors Grāvītis (1925–2002).

Izdevums veidots kā galda kalendārs. Katrs atvērums veltīts vienai savaitei (deviņu dienu nedēļai). Tajā ir atzīmēti svētki, kas svinami attiecīgajā laika intervālā. Koncentrēts svētku apraksts sniedz padomus, kā tie svinami, kas ir tas būtiskais, akcentējamais katrā no tiem.

Svarīgi atzīmēt, ka tautā senāk lietotos mēnešu nosaukumus (Sala, Sveču, Sērsnu u.c.) nevar attiecināt uz Gregora kalendāra (Janvāris, Februāris, Marts u.c.) mēnešiem, kā to dažkārt novērojam mūsdienās. Tautā lietotie mēnešu apzīmējumi ir saistāmi ar Mēness cikliem.

Šogad kalendārais gads ir īpašs – tajā ir 13 mēneši. Pēdējais ir Svētku mēnesis, kas palīdz Mēness gadu salāgot ar Saules gadu. Katru mēnesi veido trīs savaites un dažas tukšās dienas.

Varētu domāt, ka deviņu dienu savaite ir gara un nogurdinoša. Taču tā ir strukturēta tā, ka daļa dienu tiek pavadītas darbā, bet otra daļa – svētku svinēšanai un atpūtai. Nestrādā un svēta katras savaites pēdējo dienu – devītu un vidējo dienu – piektu, sevišķi tās priekšvakaru – piektvakaru (ceturtas vakaru). Svētku dienas svinēšana parasti sākas ar iepriekšējās dienas vakaru, un tas ir tāpēc, ka diennakti sāk skaitīt no iepriekšējā vakara saulrieta. No tā saglabājies arī mūsdienās lietotais paņēmiens svinēt, piemēram, Mārtiņvakaru, Jāņu vakaru, Bluķa vakaru utt. Visvairāk svin otrās jeb vidējās savaites piektvakaru, kad Mēness ir pilns. Nestrādā arī tukšajās dienās.

Lielos gadskārtu svētkus – pavasara un rudens saulstāvjus, ziemas un vasaras saulgriežus nosaka pēc Saules gaitas. Gadalaiku sākumu – Meteņu, Ūsiņu, Māras un Mārtiņu – noteikšanai ņem vērā arī Mēness ciklus. Vairāku citu svētku dienu noteikšana saistīta ar jaunā Mēness sirpīša parādīšanos pie debessjuma, nevis ar brīdi, kas Gregora kalendārā atzīmēts kā jaunā Mēness brīdis. Tieši brīdis, kad pie debesīm parādījies jaunais Mēness sirpītis, ir jaunā Mēness sākums.

Saules–Mēness kalendāru „Dievam, dabai, atelpai”- 2017.gadam, tāpat, kā 2016.gada Saules-Mēness kalendāru izdevusi Latvijas Folkloras biedrība, un tā dizaina autore ir Aurēlija Rancāne.

Kalendāru var iegādāties tirdzniecības vietās – grāmatnīcās „Globuss”, veikalos „Zemenītes sniegā” un „Rozes bode” vai arī sazinoties ar izdevējiem e-pastā -

Kalendāra izdošanu atbalstījuši – Autentiskās mūzikas un mākslas centrs, Alus darītava “Labietis”, brīvdienu māja “Laimavoti”, „Amrita”, „ Antalis”.

Foto Aldis Jonikāns

Par kalendāru sejgrāmatā

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS