Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt (1)

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt (6)
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Grupa “DABA SAN” aicina uz muzikālo “PUZURPASAKU” Komentēt (2)

Ieskandinot vienus no lielākajiem Saules godiem, postfolkloras grupa “Daba San” aicina apmeklēt ikgadējo muzikālo Ziemassvētku stāstu “Puzurpasaka”. Koncerts notiks ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1.

15. decembris, 19:00
RTU Mazajā zālē
Gunta Saule
, 15.12.2016
lasīt vairāk
“Skaņumāja” aicina uz koncertu Madlienas tautas namā Komentēt

Sestdien, 10. decembrī plkst. 18.00 Madlienas Tautas namā notiks biedrības “Skaņumāja” rīkoto tradicionālās mūzikas instrumentu spēles kursu noslēguma koncerts. Ieeja bez maksas!

10. decembris, 18:00
Gunta Saule
, 10.12.2016
lasīt vairāk
Decembra sākumā īpaši tiks godināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana Komentēt



Sestdien, 3. decembrī 18.00, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Rekovā notiks vairākiem tradicionālajā kultūrā svarīgiem notikumiem bagāts pasākums – Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētki “Dzīdat, meitas, kū gaidat!”,
kuros tiks izzināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana, prezentēts jauns izdevums “Škilbanu sīvas”, svinēta Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa 35 gadu jubileja un arī pirmo reizi publiski atrādīts īpaši etnogrāfiskajam ansamblim veidots videoklips.

3. decembris
Rekova
Gunta Saule
, 03.12.2016
lasīt vairāk
Tradīciju pasākumu cikls “Līvu diena” veļu laika noskaņās Komentēt
Šo svētdien, 6. novembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29a, turpināsies tradīciju pasākumu cikla “Līvu diena” otrā sezona.
6. novembris, 12:00
Kultūras un tautas mākslas centrs Ritums
Gunta Saule
, 06.11.2016
lasīt vairāk
„ĢITĀRISTU SESIJAs – 2016” Komentēt
norisināsies no 23. līdz 28.oktobrim Praulienas skolā


Dienas kārtība: 8.00 mošanās; 8.30 brokastis; 9.30 vingrošana, rīta info aplis; 10.00-13.00 nodarbības grupās; 14.00 pusdienas; 15.00 meistarklases; 19.00 vakariņas; 20.00 - 23.00 dziedāšana, koncerti, jamsession; 24.00 miers
No 23. līdz 28. oktobrim
Prauliena
Gunta Saule
, 23.10.2016
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Saules-Mēness kalendārs 2017 DIEVAM, DABAI, ATELPAI Komentēt drukāt

Jau otro gadu pēc kārtas klajā nācis unikāls izdevums – Saules–Mēness kalendārs „Dievam, dabai, atelpai”. Tas ir laikrādis, pēc kura mūsu senči dzīvoja pirms Gregora kalendāra ieviešanas Latvijā. Tautas kalendāra priekšrocība ir tāda, ka nav vajadzīgs drukāts izdevums, bet katrs var noteikt laiku, vērojot Saules un Mēness gaitu debesīs. Ir ziņas, ka līdz pat 18. gadsimtam Latvijā lietots šāds tautas kalendārs.

"Kalendāra vērtība saistīta ar izpratni par divu nozīmīgu debess spīdekļu – Saules un Mēness – gaitu pa debess jumu, kā arī šīs gaitas salāgošanu vienotā sistēmā. Taču tas vēl nav galamērķis – izveidot sistēmu pašu par sevi. Tikpat būtiski ir atrast svarīgākos šīs sistēmas punktus, kas atzīmējami kā svētki, un kuros, savukārt, veicami attiecīgajam laikam piemēroti rituāli. Tādā veidā mēs savienojamies ar Kosmosa ritmiem, savu apziņu un pasauli salāgojam ar dabas norisēm. Es un lielais Visums kļūstam vienoti veselumā," stāsta koncepcijas un tekstu autore, Latvijas Universitātes FSI vadošā pētniece, Dr. Biol., Mag. Phil. Aīda Rancāne.

1996. gadā pirmo reizi minēto laika skaitīšanas sistēmu atjaunoja ģeologs, dabas un kultūras pētnieks Viktors Grāvītis (1925–2002).

Izdevums veidots kā galda kalendārs. Katrs atvērums veltīts vienai savaitei (deviņu dienu nedēļai). Tajā ir atzīmēti svētki, kas svinami attiecīgajā laika intervālā. Koncentrēts svētku apraksts sniedz padomus, kā tie svinami, kas ir tas būtiskais, akcentējamais katrā no tiem.

Svarīgi atzīmēt, ka tautā senāk lietotos mēnešu nosaukumus (Sala, Sveču, Sērsnu u.c.) nevar attiecināt uz Gregora kalendāra (Janvāris, Februāris, Marts u.c.) mēnešiem, kā to dažkārt novērojam mūsdienās. Tautā lietotie mēnešu apzīmējumi ir saistāmi ar Mēness cikliem.

Šogad kalendārais gads ir īpašs – tajā ir 13 mēneši. Pēdējais ir Svētku mēnesis, kas palīdz Mēness gadu salāgot ar Saules gadu. Katru mēnesi veido trīs savaites un dažas tukšās dienas.

Varētu domāt, ka deviņu dienu savaite ir gara un nogurdinoša. Taču tā ir strukturēta tā, ka daļa dienu tiek pavadītas darbā, bet otra daļa – svētku svinēšanai un atpūtai. Nestrādā un svēta katras savaites pēdējo dienu – devītu un vidējo dienu – piektu, sevišķi tās priekšvakaru – piektvakaru (ceturtas vakaru). Svētku dienas svinēšana parasti sākas ar iepriekšējās dienas vakaru, un tas ir tāpēc, ka diennakti sāk skaitīt no iepriekšējā vakara saulrieta. No tā saglabājies arī mūsdienās lietotais paņēmiens svinēt, piemēram, Mārtiņvakaru, Jāņu vakaru, Bluķa vakaru utt. Visvairāk svin otrās jeb vidējās savaites piektvakaru, kad Mēness ir pilns. Nestrādā arī tukšajās dienās.

Lielos gadskārtu svētkus – pavasara un rudens saulstāvjus, ziemas un vasaras saulgriežus nosaka pēc Saules gaitas. Gadalaiku sākumu – Meteņu, Ūsiņu, Māras un Mārtiņu – noteikšanai ņem vērā arī Mēness ciklus. Vairāku citu svētku dienu noteikšana saistīta ar jaunā Mēness sirpīša parādīšanos pie debessjuma, nevis ar brīdi, kas Gregora kalendārā atzīmēts kā jaunā Mēness brīdis. Tieši brīdis, kad pie debesīm parādījies jaunais Mēness sirpītis, ir jaunā Mēness sākums.

Saules–Mēness kalendāru „Dievam, dabai, atelpai”- 2017.gadam, tāpat, kā 2016.gada Saules-Mēness kalendāru izdevusi Latvijas Folkloras biedrība, un tā dizaina autore ir Aurēlija Rancāne.

Kalendāru var iegādāties tirdzniecības vietās – grāmatnīcās „Globuss”, veikalos „Zemenītes sniegā” un „Rozes bode” vai arī sazinoties ar izdevējiem e-pastā -

Kalendāra izdošanu atbalstījuši – Autentiskās mūzikas un mākslas centrs, Alus darītava “Labietis”, brīvdienu māja “Laimavoti”, „Amrita”, „ Antalis”.

Foto Aldis Jonikāns

Par kalendāru sejgrāmatā

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
ZIEDU MĒNESIS

Visas puķes izziedeja,
Papardite neziedeja;
Papardite izziedeja
Pašâ Jāņa vakarâ.

/Vecpiebalga, 32413-2/

.
>>><><<<
Latvijas Folkloras biedrība sociālajos tīklos - www.draugiem.lv  un www.facebook.com

The Latvian Folklore Society

On the 11th of January, 2009, the leaders and activists of folklore groups, ethnographic ensembles and ethnic cultural centres from all over Latvia were gathered by the Latvian Folklore Society’s founding initiative group (Helmī Stalte, Andris Kapusts, Liāna Ose, Jeļena Jekimova) in Riga, the Cultural Palace of VEF to agree on the revival of the society and its’ official registration. Historically the organization was formed as The Latvian Folklore Society of Fricis Brīvzemnieks in 1989.

The main aim of the organization is to foster and support the activities of ethnographic ensembles, folklore groups, story tellers, musicians and other successors of immaterial cultural heritage. The task of the society is to successfully act in the field of folklore preservation by encouraging a competent dialogue between the nation’s tradition keepers and governmental organizations, thus, representing and defending the interests of the field.

This web-site publishes research in the area as well as interviews and descriptions of experiences. In the section “Folkloras kopas” (Folklore groups) one can find information and useful links to explore active groups in Latvia. Likewise, this site also distributes news on the most important happenings and events on the Latvian folklore’s stage. 

Jaunākās galerijas

Jauno danču muzikantu nometne Koknesē

I.Gaiša Kokneses vidusskolā februārī norisinājās jauno danču muzikantu nometne. Trīs dienas skolā skanēja, rībēja un strinkšķēja dažnedažādi mūzikas instrumenti - kokles, blokflautas, vijoles, bungas, cītaras, kontrabass... Prasmīgu skolotāju vadībā 40 jaunie muzikanti no Rīgas, Zaķumuižas, Allažiem un Kokneses gan muzicēja, gan dziedāja, gan stāstīja paši pasakas un atgadījumus no dzīves, gan klausījās spoku stāstus, anekdotes. Gatavojāmies arī vasarā gaidāmajiem Skolēnu Dziesmu un Deju svētkiem, jo visiem kopā izdejot ROTAĻU PROGRAMMU ir daudz jautrāk! Vakaros bija danči. Noslēgumā katrs muzikants parādīja savu prasmi gan instrumentu spēlē, gan arī stāstīšanā vai dziedāšanā.

Latgales bērnu un jauniešu folkloras nometne „Garā pupa”

No 18.līdz 21.jūnijam Līvānu 1.vidusskolas Laimiņas sākumskolā notika Latgales bērnu un jauniešu folkloras nometne "Garā pupa", kurā piedalījās bērni un jaunieši no Līvāniem, Jaunsilavām, Rudzātiem, Preiļiem, Vārkavas, Sīļukalna, Krāslavas, Izvaltas, Vaboles un Jēkabpils. 

Vairāk

Lielās dienas gaidīšana un svētīšana Rīgā
Stāstu vakars Veļu laikā Koknesē

31.oktobra pievakarē, kad tumsa jau ietinusi pasauli, koknesieši nāca pulkā stāstus stāstīt.

Koklētāju gada saiets 2012.gada 8.septembrī norisinājās devīto reizi. Latgaļu sātā Dekšārēs pulcējās krietns skaits airzrautīgu un kokles spēlē iedvesmotu ļaužu.

2012.gada 14.aprīlī Lutriņos norisinājās trešais Kurzemes tautas muzikantu saiets - ar labdarības koncertiem, ar muzikantu saspēli, ar īsteni aizrautīgu un degsmīgu kurzemniecisko sparu bagāts.

Kokneses ziņģe piedzimusi!!!
2012.gada 14.aprīlī Koknesē norisinājās pirmā Kokneses ziņģe - ar cerībām uz otro, trešo, septīto... un vēl. Ar Ingunas Žogotas rosmīgo gādību, rūpēm un aizrautību.
Muzikantu nometne Zaķumuižā

No 2. līdz 4.decembrim Zaķumuižā sabrauca ap 80 jauno muzikantu! Uz muzikantu nometni!!! Tā nu jau ir ierasta un ļoti gaidīta tikšanās visiem, kas draugos ar folkloru, dziedāšanu, dejošanu, stāstīšanu un galvenokārt, muzicēšanu.

Latvijas Valsts dibināšanas 93.gadskārtas vakarā Rīgas Mazajā Ģildē bija pulcējušās folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem - Latgales CEIRULEITS, ŪZULIŅŠ un UPĪTES Etnogrāfiskais ansamblis, Vidzemes SENLEJA un VĒRTUMNIEKI, Zemgales DIMZĒNS, Kurzemes Alsungas un Jūrkalnes Suiti, TREJTEKA un TALSI, Rīgas GRODI, SKANDINIEKI un MASKAČKAS SPĒLMAŅI, lai kopā svētītu svētkus,  Latvijas dzimšanas dienu un daudzinātu latviešu tradicionālo dziesmu spēku, kuŗā, lai cik grūti laiki, mēs varam pasmelties.

Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji’ 2011”

2011. gada 24. un 25. septembrī Līvānu novads aicināja visus folkloras draugus uz Sarptautiskajiem folkloras svētkiem Rudynōji’ 2011, lai latvisko tradīciju garā iezīmētu rudens sākumu. Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji" Līvānos norisinājās jau trīspadsmito gadu.

Modraki
Modraki
Piemini Saules kauju Rudens Saustāvjos
Ikgadējā pulcēšanās Saules kaujas pieminēšanas vakarā pamazām kļūst par tradīciju. Šai gadā Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Saules kaujas 775 gadu atcerei Dižkoncertā piedalījās ABRA, BUDĒĻI, DANDARI, GRODI un SKANDINIEKI.
Zaļās Dzīves skola Esplanādē

Divas nedēļas Rīgas Esplanādē kopā ar Rīgas un Latvijas novadu folkloras kopām paiet jaukā dziedāšanā un sadziedāšanā, danocošanā un sadancošanā, muzicēšanā, ieklausīšanās un līdzidarbošanās priekā.

GRODI - Rudzu lauka svētība
GRODI - Rudzu lauka svētība
Kurzemnieku diena Ikšiķlē
Sestdiena. Daugavas krasts. Zaļa zāle. Saulaina debess ar dažiem pāri ritošiem lietus mākoņiem. Līksmi un dziedoši ļaudis. Kurzemnieku diena Ikšķilē.
Ielīgošana Bastejkalnā 2011.gada 18.jūnijā
Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā
Dienvidlatgales un Sēlijas novada bērnu un jauniešu folkloras svētki Līvānos
Lielā diena Rīgā - Arkādijā un Bastejkalnā
Lielās dienas Saullēkta gaidīšana un svētīšana Arkādijā, foto: Andrejs Broks, pilnu galeriju skatīt šeit, un dienas svinēšana Bastejkalnā, foto: Andris Kapusts, pilna attēlu galerija skatāma šeit
XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls Viesītē
2011.gada 12.-13.februārī viesītē norisinājās XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls
Ceiruleits - 20
2010.gada 27. novembrī Līvānu 1. vidusskolas folkloras kopa “Ceiruleits” ar jubilejas koncertu “Mana tautasdziesma” atskatījās uz 20 darbības gadiem.