STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (4)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt (1)
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Atmini Saules kauju Komentēt drukāt

Rīgas Latviešu biedrības namā 2010.gada 22.septembra vakarā Saules kaujas notikumus atminot un baltu tautu vienībai par godu un stiprināšanu notika Latvijas Folkloras biedrības un Rīgas Latviešu biedrības kopīgi veidots sarīkojums „Atmini Saules kauju. Karavīra daudzinājums”.

Šai vakarā viss sākās ar ekspozīcijas BALTI atklāšanu un ar tās veidotāja biedrības Latviešu-lietuviešu vienība vadītāja Oļģerta Auna un citu, vēsturnieku un kaŗavīru uzrunām. Muzikālo pienesumu še deva Rīgas folkloras kopa LAIVA.

Sarīkojuma otrā daļa - Latviešu folkloras biedrības rīkots, folkloras kopu izskandināts, Dižkoncerts. Koncerta ieskaņā Rīgas LBN Lielajā zālē sanākušos ļaudis kopā sauc GRODU dūdas un bungas. Tālo gadsimtu atmiņas un sajūtas senajās skaņās, dziesmās un balsīs līdz mums atnes Rīgas folkloras kopas GRODI, VILKAČI, vīru kopa VILKI un Mālpils kopa MĀLIS. Sarīkojuma konsultants bija vēsturnieks Muntis Auns.

Īpašais viesis šai reizē -Jonas Trinkunas – leišu senās kultūras, tradīcijas un rituālu kopējs un uzturētājs, rituālu kopas Kulgrinda vadītājs.

Koncerta vadītājs Andris Kapusts vēstī par baltiem, seno indoeiropiešu tautu ļaudīm un viņu ienākšanu tagadējās Latvijas apvidos pirms vairāk kā 4000 gadiem. Atgādina par to, ka savulaik senās baltu ciltis apdzīvoja krietni vien plašākus apgabalus kā mūsdienās latvieši un lietuvieši – no Vislas Rietumos līdz Okai Austrumos, no Dņepras vidusteces Dienvidos līdz Daugavas baseinam Ziemeļos. Līdz krustnešu iebrukumam 12.gadsimtā balti bij’ spējuši attīstīt tirdzniecības un sakaru ceļus ar visām tuvumā dzīvojošām ļaužu kopienām un ciltīm.

Kā vēsta hronikas un dažāda rakstura vēstures grāmatas, laikā, kad Senlatvijas apvidos parādījās krustnešu karapulki, senās baltu ciltis kā gudras, kareivīgas, stipras un nenogurdināmas pazina gan tālu Ziemeļos, Skandināvijā, gan, visdrīzāk arī Rietumu pusē – upes un jūra nodrošināja sakarus un veicināja tirdzniecību – šie ceļi bija viegli izmantojami, lai ļaužu sadzīve bagātinātos un ietekme stiprinātos. Par seno zemgaļu spēku un varenību ne tikai stāstīja leģendas un teikas, bet tā bija tīra patiesība – šo cilšu ļaudis prata ne tikai bagātībā vairoties, bet arī savu zemi un tautu sargāt.

Kad Zobenbrāļu ordeņa karavīri atgriezās mājās no kāda sirojuma pa Lietuvu, viņus negaidīti pārsteidza latviešu, leišu un zemgaļu karavīri un visticamāk, ka žemaišu valdnieks Vīkints bija baltu karapulka priekšgalā. Šie savu cilšu aizstāvji, lai arī šai reizē uzbrucēji, bija tik gudri, ka zināja atrast uzbrukumam piemērotāko vietu un laiku. Tie bija milzīgi zaudējumi visam Zobenbrāļu ordenim - mājās atgriezās labi ja katrs desmitais karavīrs.

Un tagad ik gadu, kopš 2000.gada 22.septembrīmēs svētam Baltu Vienības dienu – Latvijas un Lietuvas kalnos un pakalnos pulksten deviņos vakarā tiek iedegtas Baltu Vienības ugunis un ļaudis tiek aicināti ne tikai atcerēties sen pagājušos notikumus, bet arī apzināties baltu tautu – leišu un latviešu, seno zemgaļu un žemaišu cilšu pēcteču, kopspēku.

Koncerts izskan ar domu par Veļu laiku – no Rudens saulstāvjiem sākam sērst aicināt, gaidīt un mielot mūsu senos – nāk „zemes un sētas saimnieki un saimnieces, arāji un malējas, rotkaļi un vērpējas, vedēji un panāksnieki, nāk cīnītāji, savas zemes un tautas sargātāji, nāk arī Saules kaujas varoņi. Mēs viņus sagaidām un godinām. Mēs viņus dzirdam.” – tā Andris Kapusts – skan Grodu – Es visu viesiņu gaidītāja un visu, Saules kaujas atmiņās mūs ievedušo, kopu dziedātā – Visi ceļi guniem pilni...

Lai stipras Baltu koka saknes, lai mūsos stipra šo sakņu apzināšanās, lai kupli zaļo mūsu tautu, baltu dzīvības koks – ar zariem debesīs, nākotnē.

Gunta Saule

Atmini Saules kauju. Karavīra daudzinājums
Foto: Gunta Saule
Grodi
Grodi
Grodi
Grodi
Grodi
Grodi
Mālis
Mālis
Mālis
Mālis
Mālis
Mālis
Vilkači
Vilkači
Vilki
Vilki
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
SALA MĒNESIS

Kas skaneja, kas žvadzeja
Avotiņa lejiņâ?
Mārtiņš savus kumeliņus
Iemavôs žvadzinaja.

(Dainu skapis, 30214-0, Rīgas apriņķa Annas muiža)

>>><><<<