STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (3)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt (1)
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Otrais Zemgales Stāstnieku festivāls „Gāž podus Rundālē!” Komentēt drukāt
 Aelita Ramane, Pilsrundāles [Stāstu] bibliotēkas vadītāja, Festivāla rīkotāja 
 
Šogad festivāls notika Rundāles novada Svitenes pagastā no 27. līdz 29.oktobrim, lai pildītu pērnā gada apsolījumu - atkal stāstīt stāstus Lielajā Miķeļdienas andelē. Andeles skatītāji teica, ka mūs gaidīs, jo viņiem patika, tad tā arī darījām!
 
Šogad festivāls bija vērsts uz jaunas sadarbības partneru piesaisti no Latvijas un Lietuvas, pieaicinot novada pārrobežu partnera Pakrojas pilsētas kolēģi no J.Paukšteļa bibliotēkas.

Laika apstākļi mūs nelutināja, jo beidzot rudens parādīja savu patieso būtību ar lietu, aukstu vēju un drēgnumu, bet tas neizbiedēja Stāstu bibliotēku dalībnieces un ļoti gaidītos ciemiņus, kas ieradās Svitenē jau pirmajā vakarā. Pēc iekārtošanās Svitenes Tautas nama renovētajās telpās sekoja uzņēmējas un Svitenes neformālās gides Vitas Reinfeldes stāstījums par Sviteni, iesaistot katru no mums.

Izstāstot tikai vienu nostāstu par Svitenes raganiņu, viņa katram izdalīja lapiņas ar cita nostāsta vai teikas sākumu, bet nobeigums bija jāizdomā katram savs.

Stāsti raisījās telpu omulībā ar skatu uz Svitenes muižu, kas caur lietus norasināto rūti, vēlīgi mūs vēroja un, klusējot pieņēma jebkuru izdomāto nobeigumu, jo kas zina, kā tur īsti bijis, tajā tālajā Elmptu dzīvošanas laikā...

Svitenes tautas nama virtuvē jau gaidīja karsta zupa, kuru vārot, domāju tikai labas domas par tiem, kuri šovakar ieradās, jo šis festivāls balstījās uz sirsnību un draudzību, un ar to bieži vien pietiek, lai izdarītu lielas lietas.

Festivāla atklāšanas diena, 28.septembris, priecēja ar spožu sauli, skaidrām debesīm un atbraukušajiem ekspertiem Māru Mellēnu, Gunti Pakalnu un Kuldīgas stāstnieci Liesmu Lagzdiņu, kas, ieraugot mani Zemgales tautas tērpā, teica, ka jūtoties tā, it kā nekur nebūtu aizbraukusi un viss turpinās no pirmā festivāla.

Festivālu atklāja Rundāles novada domes Kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica ar uzrunu klātesošajiem, sakot, ka priecājas par aktīviem kultūras darbiniekiem novadā un viņai ir patiess prieks par stāstnieku ierašanos uz viņas dzimto pagastu, lai kuplinātu Lielo Miķeļdienas andeli.

UNESCO LNK iniciatīvas Stāstu bibliotēkas projekta koordinatore Evija Maļkeviča stāstīja par projekta ideju, mērķiem un atskatījās uz paveikto no 2009.gada līdz šim brīdim. Jāteic, ka padarīts ir daudz un skaitļi to pierāda: vairāk kā 400 pasākumi, 3 vasaras skolas un 10 semināri un jau divi Zemgales stāstnieku festivāli!

Kolēģe no Pakrojas - Geņa Juodīte ir bibliogrāfe - novadpētniece, kura nodarbojas ar bibliogrāfisku izdevumu sastādīšanu un klātesošajiem stāstīja par Lietuvā dzimušiem latviešu kultūras darbiniekiem, bet vairāk izcēla Borisu Melngaili.

Festivāla pirmo daļu noslēdza Dobeles folkloras kopa „Puduris”, kas izdziedāja stāstus jeb parādīja, ka latviešu dziesmas jau ir kā stāsti, jo katrā ir sākums, intriga un nobeigumā viss beidzas labi.

Tā, pašiem nemanot, pietuvojāmies festivāla otrajai daļai, kad 4 stāstniekiem bija jādodas pie skatītājiem ritināt stāstus. Tie bija - Aelita Ramane, Guntis Pakalns, Liesma Lagzdiņa un Andris Tomašūns. Vispirms rādījām Liesmu Lagzdiņu, kas klātesošos priecēja ar savu kurzemnieces tautas tērpu, bet stāstīja viņa pasaku „Pankūkas ar medu”. Pasaka gara, zāle pilna, bet tautas tērpa skariņas un saktas vizulīši mirgot mirgoja zāles krēslā.

Tālāk sekoja melnā parūkā maskējies vislabākais spoku un anekdošu stāstītājs Guntis Pakalns, kurš ikdienā ir folklorists, pasniedzējs un mūsu eksperts, kurš mums mācīja kā stāstīt tā, lai būtu labi, bet Svitenē viņš lika sarkt pat lietuviešu meitām un atmiņā noteikti paliks ar „brrrrriesmīgo” pasakas nobeigumu.

Andris Tomašūns daudziem zināms pēc viņa sastādītajām Latvijas vēstures grāmatām, bet Stāstu bibliotēkām pazīstams no Vasaras skolas laika Pilsrundālē, kad V.Plūdoņa muzeja Zaķīšu pirtiņā viņš stāstīja dažādus amizantus notikumus un dziedāja jautras dziesmiņas. Sviteniešus viņš iekustināja ar jautru dziesmiņu, kur visiem bija jāpievienojas piedziedājumā – ūa, ūa, ūa...

Visbeidzot to visu noslēdzu es – Aelita Ramane, viena no 18 Stāstu bibliotēkām, kura nes šo UNESCO LNK ideju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un nodošanu tālāk un, kurai arī dažreiz ir ko izstāstīt. Šoreiz tā bija pasaka par Laimi, kas iekritusi bedrē, bet trīs brāļiem jāiet izcelt laukā.

Visus mūsu priekšnesumus vēroja ne tikai viesi no Lietuvas, Bauskas un Rundāles novada, bet arī mūsu kolēģes – Stāstu bibliotēku pārstāves un viešņas, kuras vēlas piedalīties jaunajā uzņemšanā. UNESCO LNK jau saņēmusi 33 jaunus pieteikumus un tagad mums jādomā, kā organizēsim savu turpmāko darbību. Tāpēc piedalījāmies diskusijā „Dzīvot, lai izstāstītu”, kurā domājām par jauniem piedāvājumiem, uzdevumiem un projekta attīstību. Tāpat izvērtējām festivāla norisi, uzklausījām ieteikumus, dalījāmies pieredzē.

Festivālā iekļāvām arī praktisko daļu, kur mums pašām vajadzēja pildīt Sēmes pasaku raganas Ivitas Kalnozolas – Kalseres uzdoto uzdevumu – no sagatavotajiem pīlādžu zariem un dzijas, izveidot krustiņus, kas sargās vismaz gadu. Viņa pati diemžēl nevarēja atbraukt, kaut ļoti, ļoti vēlējās dalīties pieredzē, jo viņas nupat dzimušais puisītis bija smagi saslimis. Taču patstāvīgi veidotie aizsargājošie darinājumi izdevās viens par otru radošāks un noteikti sniegs mums ne tikai aizsardzību, bet arī priecēs, atceroties veidošanas procesu. Un tā nebija parasta veidošana, bet ar dziesmām, kuras uzsāka „Pudura” dziedātājas ar Andra Tomašūna atbalstu.

Laiks pagāja vēja spārniem un Svitenes mājīgajā virtuvē mūs jau gaidīja Zemgales ēdienu pārzinātāja Daira Jātniece, kura mums izstāstīja par ēšanas tradīcijām Latvijā no sendienām līdz mūsdienām. Dairai ir divi tautā ļoti iecienīti ēdieni, kurus vēlas baudīt gandrīz visi un visos svētkos – putras un rudzu miltu klimpu zupa. Mums kārojās otro un to arī dabūjām! Dairas saimniecībā audzēti rudzi, turpat slaukts piens un manas zaptes visiem sniedza zemgaliskās bagātības un viesmīlības paraugu.

Festivāls beidzies, lai dzīvo festivāls! Kāds tas būs? Kur tas būs? To redzēsim nākamgad, bet pa to laiku uzklausiet savus vecākus un vecākus, lai nepazūd tas, ko nevar nopirkt par naudu – dzimtas ļaužu pieredzētais, izsapņotais – nemateriālais mantojums.

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
VEĻU LAIKS

Balta sēd Veļu māte
Baltābola kalniņā;
Visapkārt baltas puķes,
Klēpī baltas villainītes.



>>><><<<