STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (3)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt (1)
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
SUITU SIEVAS Francijā Komentēt drukāt
Anita Kļaviņš

Kad latviešu Dainas skan Francijas vidienes katedrālēs. 

Zinām, kas ir brīnums. Vai Dainas pašas jau nav ilgstošs brīnums? Brīnums ir atrodams jautājumā, kāpēc Dainām astoņas dienas no vietas jātricina Francijas vidienes katedrāļu spēcīgās kolonnas, vitrāžas un tajās vēl atlikušos Dieva pielūdzējus, turklāt brīdī, kad tām tikai nesen atļauts skanēt Latvijas mazajās baznīcās. Vai Eiropā ir noticis kaut kas tik nozīmīgs, ka tām nu jāatskan Francijas varenākajos dievnamos? Par ko te ir runa? Visus šos jautājumus cilāju pie sevis klusībā, sekojot kā tulks Alsungas Suitu sievām no vienas pilsētas uz otru, no viena rātsnama uz otru, no vienas katedrāles uz otru. Pieskandināta Orleāna (Orléans), Bloā (Blois), Tūra (Tours), Šartra (Chartres) un Burža (Bourges).

Te runa ir par ūdeni, par nākotni, par dabas saudzēšanu – pasaulē samilzušiem akūtiem tematiem. Kad izcila franču sieviete Kristīne Bernabē (Christine Bernabeu), ceļodama no Francijas uz Ķīnu ar šiem tematiem kā pavedienu, pa ceļam grib iepazīties ar UNESCO uzmanību nopelnījušajām Suitu sievām, nav brīnums, ka viņai rodas atklāsme, ka ar šīm Dainām un sievietēm var droši iet jaunu ceļu uz priekšu, risinot samilzušo ūdens jautājumu. Kopš Kristīne Sorbonnā dzirdējusi sakām, ka ūdens ir nogalinājis vairāk cilvēku nekā visi pasaules kari kopā, šis jautājums viņu vairs nav atstājis. 

Un Alsungā ir neatrisināts dzeramā ūdens piegādes un attīrīšanas jautājums. Kristīne rīkojas. Organizē pirmo Folkloriādi, ielūdz Suitu sievas braukt šurp un dziedāt Dainas Francijā, reizē tiekoties ar augstiem kungiem, pasaules mēroga uzņēmumiem, jo Suitu sievu korī ir arī pāris bijušo Alsungas novada domes atbildīgo cilvēku, ar kuriem var uzsākt nopietnas tehniskas un finansiālas sarunas. Kristīne ir atradusi nopietnus partnerus, kuri, pateicoties savai kultūrai, ir izturējuši gadsimtiem ilgas svešas okupācijas. Neatlaidīgi kā viņa, ticīgi – kā viņa. 

Kristīnes draugi Francijā ir tādi paši kā viņa – neatlaidīgi, uzņēmīgi, ar atbildības izjūtu. Viņa zina, ka tie pratīs sadzirdēt Suitu sievu autentiskumu, jo galvenā īpašība, kas vieno visus Folkloriādes dalībniekus, ir nekaunēties runāt ar sirdi un dvēseli, to rādīt, to dziedāt. Dainu tulkojumos ir atrodami visi risinājumi, tur dievbijība tik vienkārši saistīta ar dabu un cilvēku! Viņa drosmīgi organizē tikšanās augstākajās sabiedrības pakāpēs – gan ar amatpersonām pilsētu rātsnamos, gan ar cilvēkiem, kuri strādā ar ūdeni saistītajās lielajās franču firmās, lai ar viņu palīdzību panāktu Alsungas dzeramā ūdens tīklā modernizāciju. Sirds valoda ir starptautiska. 

Un Dainas atskan gan katedrālēs, gan rātsnamos, gan viesu namos, Kristīne tulko katru nodziedāto dziesmu. To saprotamais saturs, vienkāršās melodijas un dziedātāju balsu bagātība aizrauj sirdis, klausītājiem kūst sirdis, birst asaras... 

Tiek uzsvērta 200 gadu senā draudzība starp Franciju un Kurzemi, pirmie solījumi tiek dokumentēti, un nākamās darba sēdes jau paredzētas. Ir arī kaut kas lielāks iekustējies pāri visam tam. Caur ūdeni, kas ir pamats un vieno visu cilvēci, un senajām Dainu skaņām tiek atdzīvinātas gan emocijas, gan dziļas kopienas izjūtas dievnamos. Un kas cits gan mums šodien ir visvajadzīgākais, ja ne vienotības sajūta, lai ar dievpalīgu mūsu bērniem atstātu gan garīgo, gan tīras dabas mantojumu, lai izdzīvotu III tūkstošgadi.

www.pienacels.com

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
VEĻU LAIKS

Balta sēd Veļu māte
Baltābola kalniņā;
Visapkārt baltas puķes,
Klēpī baltas villainītes.



>>><><<<