STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (3)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt (1)
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji Komentēt drukāt

Inese Krūze
Radošās apvienības "Dzīvotprieks" pārstāve


17. un 18. maijā Ādažos risinājās 5. konference ciklā Baltu sakrālais mantojums, kas pulcēja cilvēkus, kam rūp savas personības izaugsme caur nacionālās pašapziņas stabilizēšanu un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā. 5. konferences tēma bija “Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji” ar mērķi apzināties laika pārbaudi izturējušu zināšanu un ieražu pārmantojamības nozīmību ģimenē, iedzīvināt un vairot tikumības izpratni, kas devusi iespēju cilvēku kā dabas daļas pastāvēšanai šodienas Latvijas teritorijā.

Atklājot konferenci, dalībnieki folklorista Dāvja Stalta vadībā, vienojās dziedot:


Tēvu tēvi laipas met,
Bērnu bērni izlaipo
Dievs dod mūsu bērniņiem
Tās laipas izlaipot

Tēvu tēvi laipas met
Bērnu bērni izlaipo
Tā bērniņi laipojas
Lai pietika mūžiņam.

Dziesmas vārdi tika izdziedāti vairākas reizes, ar katru reizi pastiprinot to nozīmīgumu, vēršoties pie katra konferences dalībnieka individuāli. Vārdi kā pārpasaulīgs spēks savienoja pagātni, tagadni un nākotni – iezīmējot konferences vadmotīvu – pētīt latviešu tautas saknes, tradīciju, iepazīt tagadni un saredzēt turpmāko. 

Patriotisms sākas no zināšanām. Jo mēs vairāk zinām par savu tautu, tās patieso vēsturi, jo īstenāka un stiprāka var būt mūsu mīlestība pret mūsu tēvzemi un tēvu tēvu atstāto mantojumu, kas šobrīd atrodas mūsu rokās, lai mēs to koptu, cienītu, daudzinātu un nodotu nākamajām paaudzēm.

Ar priekšlasījumiem konferences pirmajā dienā uzstājās kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne, kas pētījumos ir atklājusi mūsu tautai raksturīgas tradīcijas iezīmes. Viņas tēma bija „Iniciācijas rituālu pēdas latviešu folklorā”. Savukārt mākslinieks, semiotiķis Valdis Celms klausītājiem skaidroja skaitļu un simbolu nozīmi baltu tradicionālajā kultūrā. Folklorists Dāvis Stalts, apskatīja jautājumus, kā nostiprināt Latvisko reliģiju jeb dievatziņu mūsdienu Latvijas sabiedrībā, iesaistot klausītājus diskusijā, rosinot katram apzināties darāmos darbus. Tradīciju pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts iezīmēja Latviskā pasaules tvēruma aspektus, ļaujot saprast, kas veido latvisko tradīciju, latvisku domāšanu, kas ir latviešu tautas tradīcijas pamats, tai skaitā, kas ir Tēvu tēvu atstātais mantojums, kas veido šodienas latvieti (vai kādam būtu jābūt latvietim). Turpretim, Kārina Pētersone, Latvijas institūta direktore, konferences dalībniekiem prezentēja Latviju no mūsdienu skata punkta. Vēlreiz apliecinot mūsu tautai un zemei piemītošo unikalitāti, kas iezīmējas mūsu dzīves ziņā, kultūrā, dabā, tāpat, panākumos sportā, zinātnē. Tika akcentēta kā mūsu tautu raksturojoša iezīme – spēja svarīgos, izšķirošos mirkļos vienoties. Mēs spējam paveikt neticamo, tam pierādījums ir Baltijas ceļš, Barikāžu dienas, arī veiksmīgā ekonomikas stabilizēšana krīzes laikā pārsteidza pasauli un tas nav vienīgais!

Pirmās dienas noslēgumā konferences dalībnieki kopā ar folkloras kopām Grodi un Garataka daudzināja Ūsiņu. Tas bija vēl viens veids, kā iepazīt savas tautas mantojumu, tikai šoreiz jau praktiskā darbībā. Ūsiņa ritu daudzināšanas rituāls tika veidots kopīgi. Visiem sapulcējoties tika izvēlēta rituāla vieta, tad iekārtota. Vīri ierokot zemē olas, kā ziedojumu, iezīmēja ugunskura vietas – vienu centrā un sešus saules lēkta un rieta virzienos saulgriežu laikā. Pēc ugunskuru iedegšanas, kā jau Ūsiņos tas pieņemts, tika izdancināti Zirgi, notika vīru spēkošanās, dziedātas dziesmas un gatavots pieguļas ēdiens – pantāgs (uz ugunskura gatavots olu kultenis, pie kura roku pielika tikai vīri, savukārt cienāti tika visi sanākušie).

Otrā konferences dienā dalībnieki turpināja iedziļināties tradīcijas pārmantošanā. Interesantu skatījumu šim jautājumam piešķīra zintnieks Voldis Prancāns, kas apskatīja Dvēseles un Veļa uzdevumus dzīves pieredzes nodošanā nākamajām paaudzēm. Atgādinot, ka Veļi, kas ir mūsu mirušie senči, latviešu tautā vienmēr ir godāti. Rudens Veļu laiks ir tam lielisks piemērs, kad saime ieaicina Veļus savā vidū, lai pateiktos par aizsardzību un izlūgtos svētību nākamajam dzīves cēlienam, tā savā veidā nodrošinot nepārtrauktu saistību ar savu tēvu dzīves ziņu. Tai pašā laikā, Voldis atklāja dvēseles pārdzimšanas aspektus, norādot, cik svarīgi cilvēkam ir sekot savam dzīves uzdevumam, jo neizdarītie darbi citādi tiek pārnesti uz nākamo dzīvi (pārdzimšanas rezultātā). Šo tēmu, tiesa citā gaismā, tālāk apskatīja psihoterapeite Gunta Andžāne, iezīmējot priekšnosacījumus, kas nepieciešami veselas personības izveidē. Jo veselākas personības mēs esam, jo skaidrāks ir mūsu skatījums uz lietām, spēcīgāk sevi spējam apzināties un pildīt savu dzīves uzdevumu. Tomēr to, cik veseli mēs esam, lielā mērā nosaka mūsu dzīves pirmie mēneši, kur notikumus veido ģimene, kurā esam piedzimuši, tāpat arī sabiedrības attieksme un pastāvošie uzskati. Neapšaubāmi bērna personības attīstība turpinās tālākajos dzīves gados. Mūsdienu sabiedrībā liela ietekme personības veidošanā šajā attīstības posmā ir izglītības sistēmai, jo īpaši pirmskolas izglītības iestādei un skolai. Dr.paed., docente Gunta Siliņa-Jasjukeviča, pievēršot uzmanību tieši šim aspektam, kopā ar konferences dalībniekiem apskatīja tēmu par tradicionālo kultūru izglītībā, iezīmējot problēmas un meklējot risinājumus. Apskatot jautājumus, kā pilnveidot izglītības sistēmu, lai latviešu bērnam būtu iespēja izzināt savai tautai raksturīgu dzīvesziņu, Gunta aicināja apzināties, ka vislielākā loma tradīcijas pārmantošanā ir tieši ģimenei, akcentējot tautai raksturīgo svētku svinēšanu, kā iepriekš pieminēto Ūsiņa daudzināšanu, Vasaras saulgriežus (īsteno Jāņa dienu), Ziemas saulgriežus, Mārtiņus, Meteņus un citus, kas ierindojas gada ritumā. Pastiprinot tradīcijas spēku ar savu priekšlasījumu dalībniekus uzrunāja Dr.hab.phil. Janīna Kursīte, runājot par ģimenes ligzdu – mājvietu, pētot mājvietas dziļāko būtību un tai raksturīgās iezīmes. Konferences noslēgumā dalībniekus uz sarunu aicināja Jānis Vītols ar ģimeni. Vītolu ģimene abas konferences dienas ar pārpasaulīgo valodu, kas ir mūzika, katru konferences priekšlasījumu pastiprināja, izdziedot vēstījuma būtību tautas dziesmās. Savukārt noslēgumā Jānis dziedot Imanta Kalniņa un citu mūsdienu komponistu dziesmas līdzās tautas dziesmām, atgādināja par dzīvo un neizsīkstošo latviešu mīlestību pret savu zemi, rosinot ikkatrā patriotiskas jūtas, aicinot ikvienu iedegties par savas tautas mantojumu un turēt to svētu savā ikdienā.

Nākamā konference tiek plānota 22. un 23. novembrī. Savukārt šīs konferences priekšlasījumi būs pieejami interneta vietnē www.dzivotprieks.lv. 

Konferenci organizēja biedrība Radošā apvienība DZĪVOTPRIEKS sadarbībā ar Latviskās Dzīvesziņas centru ZALTIS. Konferences norisi atbalstīja Agrofirma Tērvete un Ādažu kultūrizglītības centrs.  Informatīvais atbalstītājs - Latvijas Folkloras biedrība.

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
VEĻU LAIKS

Balta sēd Veļu māte
Baltābola kalniņā;
Visapkārt baltas puķes,
Klēpī baltas villainītes.



>>><><<<