Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Talsos mašīnball – kulšen un ballešan Komentēt

2017. gada 9. septembrī no plkst .13:00 Latvijas Lauksaimniecības muzejā notiks īsteni ražas svētki Kurzemē, Talsos “Mašīnball – kulšen un ballešan!”

9. septembris
Talsi
Gunta Saule
, 09.09.2017
lasīt vairāk
Svētki ģimenēm Turaidas pilī Komentēt

6. augustā plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējie svētki ģimenēm “Šodien Turaidas pils pieder bērniem!”, kam šogad izvēlēta tēma “Senie stāsti”.

30. jūlijs, 12:31
Gunta Saule
, 30.07.2017
lasīt vairāk
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviskais gars” Komentēt
No 14. jūlija līdz 27. augustam Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” būs apskatāma izstāde “Latviskais gars”, kurā apvienojušās visas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studijas, piedāvājot apmeklētājiem kvalitatīvu un daudzveidīgu tautas lietišķās mākslas izstādi.
18. jūlijs, 14:49
Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”
Gunta Saule
, 18.07.2017
lasīt vairāk
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji Komentēt drukāt

Inese Krūze
Radošās apvienības "Dzīvotprieks" pārstāve


17. un 18. maijā Ādažos risinājās 5. konference ciklā Baltu sakrālais mantojums, kas pulcēja cilvēkus, kam rūp savas personības izaugsme caur nacionālās pašapziņas stabilizēšanu un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā. 5. konferences tēma bija “Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji” ar mērķi apzināties laika pārbaudi izturējušu zināšanu un ieražu pārmantojamības nozīmību ģimenē, iedzīvināt un vairot tikumības izpratni, kas devusi iespēju cilvēku kā dabas daļas pastāvēšanai šodienas Latvijas teritorijā.

Atklājot konferenci, dalībnieki folklorista Dāvja Stalta vadībā, vienojās dziedot:


Tēvu tēvi laipas met,
Bērnu bērni izlaipo
Dievs dod mūsu bērniņiem
Tās laipas izlaipot

Tēvu tēvi laipas met
Bērnu bērni izlaipo
Tā bērniņi laipojas
Lai pietika mūžiņam.

Dziesmas vārdi tika izdziedāti vairākas reizes, ar katru reizi pastiprinot to nozīmīgumu, vēršoties pie katra konferences dalībnieka individuāli. Vārdi kā pārpasaulīgs spēks savienoja pagātni, tagadni un nākotni – iezīmējot konferences vadmotīvu – pētīt latviešu tautas saknes, tradīciju, iepazīt tagadni un saredzēt turpmāko. 

Patriotisms sākas no zināšanām. Jo mēs vairāk zinām par savu tautu, tās patieso vēsturi, jo īstenāka un stiprāka var būt mūsu mīlestība pret mūsu tēvzemi un tēvu tēvu atstāto mantojumu, kas šobrīd atrodas mūsu rokās, lai mēs to koptu, cienītu, daudzinātu un nodotu nākamajām paaudzēm.

Ar priekšlasījumiem konferences pirmajā dienā uzstājās kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne, kas pētījumos ir atklājusi mūsu tautai raksturīgas tradīcijas iezīmes. Viņas tēma bija „Iniciācijas rituālu pēdas latviešu folklorā”. Savukārt mākslinieks, semiotiķis Valdis Celms klausītājiem skaidroja skaitļu un simbolu nozīmi baltu tradicionālajā kultūrā. Folklorists Dāvis Stalts, apskatīja jautājumus, kā nostiprināt Latvisko reliģiju jeb dievatziņu mūsdienu Latvijas sabiedrībā, iesaistot klausītājus diskusijā, rosinot katram apzināties darāmos darbus. Tradīciju pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts iezīmēja Latviskā pasaules tvēruma aspektus, ļaujot saprast, kas veido latvisko tradīciju, latvisku domāšanu, kas ir latviešu tautas tradīcijas pamats, tai skaitā, kas ir Tēvu tēvu atstātais mantojums, kas veido šodienas latvieti (vai kādam būtu jābūt latvietim). Turpretim, Kārina Pētersone, Latvijas institūta direktore, konferences dalībniekiem prezentēja Latviju no mūsdienu skata punkta. Vēlreiz apliecinot mūsu tautai un zemei piemītošo unikalitāti, kas iezīmējas mūsu dzīves ziņā, kultūrā, dabā, tāpat, panākumos sportā, zinātnē. Tika akcentēta kā mūsu tautu raksturojoša iezīme – spēja svarīgos, izšķirošos mirkļos vienoties. Mēs spējam paveikt neticamo, tam pierādījums ir Baltijas ceļš, Barikāžu dienas, arī veiksmīgā ekonomikas stabilizēšana krīzes laikā pārsteidza pasauli un tas nav vienīgais!

Pirmās dienas noslēgumā konferences dalībnieki kopā ar folkloras kopām Grodi un Garataka daudzināja Ūsiņu. Tas bija vēl viens veids, kā iepazīt savas tautas mantojumu, tikai šoreiz jau praktiskā darbībā. Ūsiņa ritu daudzināšanas rituāls tika veidots kopīgi. Visiem sapulcējoties tika izvēlēta rituāla vieta, tad iekārtota. Vīri ierokot zemē olas, kā ziedojumu, iezīmēja ugunskura vietas – vienu centrā un sešus saules lēkta un rieta virzienos saulgriežu laikā. Pēc ugunskuru iedegšanas, kā jau Ūsiņos tas pieņemts, tika izdancināti Zirgi, notika vīru spēkošanās, dziedātas dziesmas un gatavots pieguļas ēdiens – pantāgs (uz ugunskura gatavots olu kultenis, pie kura roku pielika tikai vīri, savukārt cienāti tika visi sanākušie).

Otrā konferences dienā dalībnieki turpināja iedziļināties tradīcijas pārmantošanā. Interesantu skatījumu šim jautājumam piešķīra zintnieks Voldis Prancāns, kas apskatīja Dvēseles un Veļa uzdevumus dzīves pieredzes nodošanā nākamajām paaudzēm. Atgādinot, ka Veļi, kas ir mūsu mirušie senči, latviešu tautā vienmēr ir godāti. Rudens Veļu laiks ir tam lielisks piemērs, kad saime ieaicina Veļus savā vidū, lai pateiktos par aizsardzību un izlūgtos svētību nākamajam dzīves cēlienam, tā savā veidā nodrošinot nepārtrauktu saistību ar savu tēvu dzīves ziņu. Tai pašā laikā, Voldis atklāja dvēseles pārdzimšanas aspektus, norādot, cik svarīgi cilvēkam ir sekot savam dzīves uzdevumam, jo neizdarītie darbi citādi tiek pārnesti uz nākamo dzīvi (pārdzimšanas rezultātā). Šo tēmu, tiesa citā gaismā, tālāk apskatīja psihoterapeite Gunta Andžāne, iezīmējot priekšnosacījumus, kas nepieciešami veselas personības izveidē. Jo veselākas personības mēs esam, jo skaidrāks ir mūsu skatījums uz lietām, spēcīgāk sevi spējam apzināties un pildīt savu dzīves uzdevumu. Tomēr to, cik veseli mēs esam, lielā mērā nosaka mūsu dzīves pirmie mēneši, kur notikumus veido ģimene, kurā esam piedzimuši, tāpat arī sabiedrības attieksme un pastāvošie uzskati. Neapšaubāmi bērna personības attīstība turpinās tālākajos dzīves gados. Mūsdienu sabiedrībā liela ietekme personības veidošanā šajā attīstības posmā ir izglītības sistēmai, jo īpaši pirmskolas izglītības iestādei un skolai. Dr.paed., docente Gunta Siliņa-Jasjukeviča, pievēršot uzmanību tieši šim aspektam, kopā ar konferences dalībniekiem apskatīja tēmu par tradicionālo kultūru izglītībā, iezīmējot problēmas un meklējot risinājumus. Apskatot jautājumus, kā pilnveidot izglītības sistēmu, lai latviešu bērnam būtu iespēja izzināt savai tautai raksturīgu dzīvesziņu, Gunta aicināja apzināties, ka vislielākā loma tradīcijas pārmantošanā ir tieši ģimenei, akcentējot tautai raksturīgo svētku svinēšanu, kā iepriekš pieminēto Ūsiņa daudzināšanu, Vasaras saulgriežus (īsteno Jāņa dienu), Ziemas saulgriežus, Mārtiņus, Meteņus un citus, kas ierindojas gada ritumā. Pastiprinot tradīcijas spēku ar savu priekšlasījumu dalībniekus uzrunāja Dr.hab.phil. Janīna Kursīte, runājot par ģimenes ligzdu – mājvietu, pētot mājvietas dziļāko būtību un tai raksturīgās iezīmes. Konferences noslēgumā dalībniekus uz sarunu aicināja Jānis Vītols ar ģimeni. Vītolu ģimene abas konferences dienas ar pārpasaulīgo valodu, kas ir mūzika, katru konferences priekšlasījumu pastiprināja, izdziedot vēstījuma būtību tautas dziesmās. Savukārt noslēgumā Jānis dziedot Imanta Kalniņa un citu mūsdienu komponistu dziesmas līdzās tautas dziesmām, atgādināja par dzīvo un neizsīkstošo latviešu mīlestību pret savu zemi, rosinot ikkatrā patriotiskas jūtas, aicinot ikvienu iedegties par savas tautas mantojumu un turēt to svētu savā ikdienā.

Nākamā konference tiek plānota 22. un 23. novembrī. Savukārt šīs konferences priekšlasījumi būs pieejami interneta vietnē www.dzivotprieks.lv. 

Konferenci organizēja biedrība Radošā apvienība DZĪVOTPRIEKS sadarbībā ar Latviskās Dzīvesziņas centru ZALTIS. Konferences norisi atbalstīja Agrofirma Tērvete un Ādažu kultūrizglītības centrs.  Informatīvais atbalstītājs - Latvijas Folkloras biedrība.

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
ZIEMAS MĒNESIS

Lai bagāti, kas bagāti,
Pried' ar egli, tās bagātas:
Lai tā ziema, lai vasara,
Zaļi svārki mugurā.

(2814-2, Jelgavas apr. Kalnmuiža (Tērvete))


>>><><<< 

Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu jau DIVPADSMITO!!! reizi organizē stendu pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX, kas notiks no 25. līdz 29. oktobrim notiks Polijā – Katovicē. Arī šogad Latvijas folkloras kustības dalībnieki ir aicināti pārstāvēt savu organizāciju vai mūziķu apvienību (vai arī piedalīties individuāli) šajā tradicionālās un pasaules mūzikas forumā, strādājot Latvijas stendā. Pilnu gadatirgus pasākumu programmu un detalizētu informāciju varat aplūkot šeit: https://www.womex.com/

Sīkāka informācija par līdzdalību Latvijas stendā - LMIC