2010.gada 2.oktobrī Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā Mazā ģilde norisinājās Starptautiskā konference „Starptautiskais folkloras festivāls Baltica – vēsturiskā dimensija un perspektīva”. Šī tikšanās bija sarīkota, jo Latvijai būs tas gods un atbildība 2012.gadā rīkot 25. festivālu kopš tā sākumiem un Latvijā tas būs 9. festivāls. CIOFF uzsver, ka Baltica ir pasaulē vienīgais festivālu, kuru veido trīs valstis.

Uzsākot sanāksmi, Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts atgādināja, ka Latvijā nule kā sācies Veļu laiks un ar klusuma brīdi un Veļu laika dziesmu aicināja pieminēt aizsaulē aizgājušos teicējus un muzikantus.

Kā pirmajam vārds tika dots muzikologam Arnoldam Klotiņam, vēl reizi uzsverot viņa lomu folkloras nozīmības teorētiskā pamatojuma izveidošanā, savulaik folkloras kustības sākuma gados un pirmo Balticas festivālu laikā. Tolaik tas bija svarīgs atbalsts, lai folkloras kustība iegūtu leģitimitāti un valstisku atzīšanu. Šai reizē Arnolds Klotiņš atgādinot folkloras pamatvērtības – viengabalaino skatījumu uz cilvēku un dzīvi, to, ka no folkloras mūs uzrunā stiprs un pašapzinīgs cilvēks, uzsvēra, ka folkloras kustības dalībniekiem ir būtiski gan apzināties šīs pamatvērtības, gan arī pašiem sevi apzināties par šīs vērtības nesējiem.

Konferences tālākā gaitā tās dalībniekus uzrunāja Rīgas Domes Izglītības, Kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita un pauda kultūras administrācijas pozitīvo attieksmi pret folkloras kustību, kā konkrētu piemēru minot to, ka Rīgā atalgojums ir saglabāts visu žanru amatierkolektīvu vadītājiem. Dz.Šmita novēlēja, turpmākos Balticas festivālus rīkojot izmantot 1988.gada un citu festivālu pieredzi, un pievērst uzmanību arī tam, lai inovācijas ienāktu arī tradicionālās kultūras norisēs.

Tālāk sekoja Andra Kapusta prezentācija– pārskats par iepriekšējo gadu Latvijas rīkotajiem Balticas festivāliem: dalībnieku skaits, tēmas, citas, katram festivālam atšķirīgās īpatnības un raksturs, folkloras kustības izaugsme un galvenās attīstības tendences, kā arī analizēja svētku ietekmi uz plašāko sabiedrību kopumā.

Igaunijas Folkloras padomes pārstāvji vēstīja par viņu rīkoto festivālu kopējo struktūru un organizēšanas principiem. Igaunijā Balticas Festivālus pamatā rīko Igaunijas Nacionālā folkloras padome, kuŗā ietilpst kultūras, izglītības un akadēmiskās iestādes, biedrības, folkloras kopas un festivālu rīkotāji. Protams, ka festivālu rīkošanu aktīvi atbalsta Igaunijas Kultūras ministrija, Igaunijas Kultūrkapitāla fondsun pašvaldības.

Kultūras ministrijas pārstāve Signe Pujāte uzsvēra Latvijas pievienošanās UNESCO Konvencijai par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu nozīmību, mantotās dzīvotspējas un ilgtspējasaspektā kā vissvarīgāko izcēla tieši tālāknodošanas formu. Folkloras festivāla kopsakarā S.Pujāte aicināja padomāt par to, uz ko, festivālu rīkojot, likt galveno uzsvaru – uz Rīgu vai novadiem, uz dabīgo vai rituālo norisi.

Igaunijas Kultūras ministrijas pārstāvis Eino Pedaniks stāstīja par ministrijas struktūru un par folkloras vietu tajā. Runājot par novadu raksturīgajām īpatnībām un nozīmību valsts tradicionālās kultūras kopainā, viņš uzsvēra pašu novadu ļaužu aktivitātes lomu – tieši caur vietējām pašvaldībām tautai svarīgākās tradicionālās kultūras programmas un projekti nonāk Kultūras ministrijā un saņem finansiālu valsts atbalstu grāmatu uzdošanā, filmu izveidē, gan citādu kultūras izpausmju īstenošanā saistībā ar tradīcijas uzturēšanu un tālāknodošanu.

Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) eksperte folkloras jautājumos Gita Lancere stāstīja par pārmaiņām valsts kultūras struktūrvienībās, kas vēl pirms iepriekšējā Latvijas Balticas festivāla skārusi Latvijas kultūras dzīvi – par Tautas Mākslas centra reorganizēšanu un NMKVA izveidošanu un par to, kā šī centra darbība ir saistīta ar folkloras kustības atbalstu.

Konferences turpinājumā igauņu pārstāvji dalījās pieredzē un atziņās savus Balticas festivālus, it īpaši par šī gada festivālu, rīkojot. Igaunijas Balticas festivāli agrāk notikuši vienlaikus 6-7 vietās. Vienā festivālā aptvert tik daudz vietas ir ļoti sarežģīti, tāpēc šīgada festivālā bija tikai divas galvenās, kā viņi paši to nodēvēja, ligzdas. Viena, kuŗā festivāls sākās, ielidoja, un otra – no kuŗas izlidoja. Tā tas arī notika – sākums bija Viljandi novadā un noslēgums - Tallinā. Festivāla laikā notika trīs Dižkoncerti, - Viljandi, Pērnavā un Tallinā.

Runājot par nākotnes ievirzēm nākamo festivālu rīkošanā tika doti ieteikumi un pārdomas par citu folkloras, piemēram, stāstīšanas tradīcijas iekļaušanu, festivālā. Tāpat svarīgi būtu rīkot viesu kopu koncertus, lai tos varētu redzēt arī paši dalībnieki. Protams, ka daudz kas atkarīgs no tā, cik dienas ilgst festivāls. Jāpiebilst, ka festivālā ar savām idejām un projektiem ir aicināti iesaistīties visi folkloras jomā darbojošies ļaudis un kopas.

Konferences izskaņā Latvijas CIOFF nacionālās sekcijas vadītāja Liāna Ose pateicās visiem tās dalībniekiem par iesaistīšanos, bet īpaši viesiem no Igaunijas par savas pieredzes izklāstu un līdzdalību mūsu festivāla veidošanā.
 

Gunta Saule