Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Talsos mašīnball – kulšen un ballešan Komentēt

2017. gada 9. septembrī no plkst .13:00 Latvijas Lauksaimniecības muzejā notiks īsteni ražas svētki Kurzemē, Talsos “Mašīnball – kulšen un ballešan!”

9. septembris
Talsi
Gunta Saule
, 09.09.2017
lasīt vairāk
Svētki ģimenēm Turaidas pilī Komentēt

6. augustā plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējie svētki ģimenēm “Šodien Turaidas pils pieder bērniem!”, kam šogad izvēlēta tēma “Senie stāsti”.

30. jūlijs, 12:31
Gunta Saule
, 30.07.2017
lasīt vairāk
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviskais gars” Komentēt (1)
No 14. jūlija līdz 27. augustam Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” būs apskatāma izstāde “Latviskais gars”, kurā apvienojušās visas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studijas, piedāvājot apmeklētājiem kvalitatīvu un daudzveidīgu tautas lietišķās mākslas izstādi.
18. jūlijs, 14:49
Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”
Gunta Saule
, 18.07.2017
lasīt vairāk
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt (1)

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt (3)

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt (1)
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Grupa “DABA SAN” aicina uz muzikālo “PUZURPASAKU” Komentēt

Ieskandinot vienus no lielākajiem Saules godiem, postfolkloras grupa “Daba San” aicina apmeklēt ikgadējo muzikālo Ziemassvētku stāstu “Puzurpasaka”. Koncerts notiks ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1.

15. decembris, 19:00
RTU Mazajā zālē
Gunta Saule
, 15.12.2016
lasīt vairāk
“Skaņumāja” aicina uz koncertu Madlienas tautas namā Komentēt (1)

Sestdien, 10. decembrī plkst. 18.00 Madlienas Tautas namā notiks biedrības “Skaņumāja” rīkoto tradicionālās mūzikas instrumentu spēles kursu noslēguma koncerts. Ieeja bez maksas!

10. decembris, 18:00
Gunta Saule
, 10.12.2016
lasīt vairāk
Raksti, pārdomas, analītika RSS
30. janvāris, 15:21
Latviešu tradicionālās bases izgatavošanas rokasgrāmata Komentēt

Izdota “Latviešu tradicionālās bases izgatavošanas rokasgrāmata”.

Autors Varis Auziņš.

Izdota 2015. gada 30. janvārī.


Grāmata ir paredzēta kā norādījumu un padomu apkopojums, lai jebkurš, kam ir elementāras iemaņas darbā ar amatieru kokapstrādes darbarīkiem, varētu izgatavot latviešu tradicionālo trīs stīgu basi un tās lociņu. Rokasgrāmatā secīgi ilustrēti 30 soļi, kā to izdarīt mājas apstākļos pašrocīgi, izmantojot tikai viegli pieejamus izejmateriālus un amatieru instrumentus. 

Grāmatu e-grāmatas formātā var lejupielādēt no saites “Latviešu tradicionālās bases izgatavošanas rokasgrāmata” vai mājas lapas sadaļā “Grāmatas”

4. janvāris, 20:36
Donāts Vucins – ne tikai kokļu meistars Komentēt

Māra Vucina-Bērziņa, etnomuzikoloģijas studente

Donāts Vucins (1934–1999) pazīstams kā viens no labākajiem kokļu meistariem Latvijā. Lai arī meistara vairāk nekā desmit gadu nav šajā saulē, tomēr vēl aizvien interese par viņa koklēm ir dzīva. 

Donāta Vucina dzimtā puse bija Rāznas pagasta Dukstagals, kur aizritēja nemaz ne tik laimīgā bērnība. Padomju varai iestājoties, Donāta tēvs, kas bija pagasta priekšnieks, tika nošauts, bet mātei ar bērniem pieteikts izsūtījums uz Sibīriju. Mātei ar pieciem bērniem regulāri nācās slēpties, līdz draudi norima. Pamata izglītību tēvs ieguva tuvākajā skolā 9 km no mājām un vēlāk viņš iestājās Rēzeknes elektriķu skolā. Kādu laiku arī strādāja par elektriķi, līdz tika iesaukts Padomju Armijā. 

19. oktobris, 19:30
Trīsstīgu base Latvijā Komentēt


Rīgas folkloras kopas "Garataka" dalībnieks VARIS AUZIŅŠ pabeidzis rekonstruēt jeb izgatavot no jauna latviešu tradicionālo trīs stīgu basi.

Visas bases detaļas ir izgatavotas no koka un darbi veikti pašrocīgi mājas apstākļos. Turklāt, izdevies tradicionālā veidā izgatavot arī stīgas no cūku zarnām, kuras nodrošina stīgu skaņojumu un bases skanējumu gan ar, gan bez lociņa.

Fotogrāfijas un video ieskatam mājas lapā - http://basites.wordpress.com/foto/ un http://basites.wordpress.com/video/ 

Bases rekonstruēšana ir daļa no plašāka pētījuma par latviešu tradicionālajām basēm. Plašāku informāciju par tām var iegūt brīvi lejupielādējot e-grāmatas: http://basites.wordpress.com/e-gramata/


Fotoattēlā basītes spēle kopas "Garataka" mēģinājumā: aut. fotomākslinieks Jordi NN

17. jūnijs, 23:18
Par kopā sanākšanu Komentēt

Rita Mičule, Jēkabpils folkloras kopas RIESTAVA vadītāja

Pārbrauc mājās un domā: "Nu atkal kaut kas tā kā pietrūkst, tā kā nevari noķet to jauko sajūtu, tā kā kaut kā žēl, tā kas vairs nav.... " Tā es vienmēr sajūtos pēc kārtējiem folkloristu saietiem, un nu jau pāris gadus mēģinu saprast, kāpēc mani nomoka tāda dīvaina sajūta, ko grūti vārdos noformulēt. Cilvēki skaisti dzied, skaisti spēlē, visiem ir grezni tērpi, saule spīd, lietus līst, debesis tās pašas....Bet nu viss kaut kā pilnīgi citādāk. Pēc sarunas ar dēlu, kurš teju folkloras atmodas laikā dzimis un audzis, kopš autiņiem visur līdzi bijis, sapratu, ka arī viņš vairs nesajūtas tāpat kā gadus atpakaļ.

4. novembris, 10:12
E-grāmata ”Tradicionālās bases Latvijā” Komentēt

2013.gada 1.novembrī tiek izdota e-grāmata ”Tradicionālās bases Latvijā”.

Priekšvārdu veltījuši etnomuzikologi Anda Beitāne un Ilmārs Pumpurs.

Anda Beitāne, etnomuzikoloģe:


“Tradicionālās mūzikas instrumentu dokumentācija un izpēte ir būtiska joma ikvienas kultūras apzināšanā. Vienlaikus tas ir arī kultūras reprezentācijas instruments, kas Latvijas gadījumā līdz šim vēl aizvien nav pietiekami izmantots. Vara Auziņa pētījums ne tikai aktualizē latviešu tradicionālā instrumentārija apzināšanu un pētniecību. Tas nāk klajā ar zinātniski pamatotu, pamatīgu un augstvērtīgu sniegumu, piedāvājot labi sagatavotu augsni tālākai pētniecībai.” 

2. oktobris, 02:20
Elfi Sverdrupa. Balss pavēlniece no Ziemeļu zemes Norvēģijas Komentēt (1)
Foto: Andris Štāls

Gunta Saule, Līga Volfa, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Kad es saviem domubiedriem, kas saistīti ar norvēģu valodu, kultūru, literatūru sacīju, ka Elfi Sverdrupa (Elfi Sverdrup) brauks uz Latviju, uz Katlakalna 2.Starptautisko folkloras festivālu RUDENĀJI,  viņi priecājās un vēstīja – tas gan ir jauki, viņa ir no tik brīnišķīgas dzimtas, no kultūras un literatūras pasaules nākoša būtne.


Un tā arī ir – Elfi ir māksliniece. Viņa pazīst arī auseklīšus un iedarina tos savos tērpa rotājumos, - tie sildīja viņas plecus arī šī festivāla laikā. Un viņa ir arī dziedātāja, daudzu tradicionālo norvēģu dziesmu un dziedāšanas veidu pazinēja. Cilvēks ar dziļu un īpašu attieksmi pret visu, ko dara. Izveidojusi tīmekļa vietni, kuŗā rodamas ziņas gan par viņu pašu, gan par viņas tēva, dzejnieka Haralda Sverdrupa, dzīves un daiļrades ceļiem. Elfi arī iedvesmojoši runā sava tēva dzeju.

Tas, ka Elfi atbrauca uz RUDENĀJIEM, joprojām ir maziņš, bet košs brīnums. Kārtējais apliecinājums tam, ka sapņi piepildās - reizēm viegli un skaisti.

18. septembris, 18:18
Pārdomas par tradicionālo kultūru Komentēt

Foto no portāla StarsMarika Zeimule, Tradicionālās kultūras centra "Latgaļu sāta" vadītāja

Valdība šovasar lēmusi, ka izglītības iestādēm turpmāk būs ļauts organizēt mācību procesu atbilstoši savām attīstības plāna prioritātēm. Skolas ar humanitāro vai sociālā virziena pamatizglītības programmu varēs noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no konkrētās jomas mācību priekšmetiem.

Vietā jautājums – kāda loma iedalīta tradicionālās kultūras apguvei, jo nepietiek ar to, ka publiski uzsveram tradicionālās kultūras izzināšanas nozīmīgumu skolās, ja izglītības dokumentos nav konkretizēti specifiski tradicionālās kultūras satura jautājumi, kas tieši bērniem būtu jāmāca.
 

31. jūlijs, 17:45
No" Laimas muzykantiem" līdz "Vabaļim" Komentēt (1)

Gunta Saule

Vabolē ar Katlakalna RĀMUPES folkloras kopu viesojāmies savas ikgadējās Vasaras skolas laikā. Un iepazinām jaukus ļaudis. Jau vairākus gadus tieši 26.jūlijā Vaboles Kultūras namā notiek Annas dienas svinības. Kopā sanāk VABAĻIS kopas sievas, tiek aicinātas arī visas pagasta Annas, līdz nesot krāšņāko ziedu pušķi no pašu puķu dārza un kādu no sastāvdaļām Annas dienas kopīgajiem salātiem. Sanestos ziedus liek vāzēs un krāšņi izkārto svinību dalībniekus priecinošā izstādē, bet salātu sastāvdaļas tiek sakapātas un iejauktas kopējā salātu traukā: katru gadu tie sanāk īpaši, neatkārtojami. Iepriekš netiekot sarunāts, kuŗa ko nesīs – katra atnes kaut ko tāpat un tomēr, - vēl ne reizes nav bijis tā, ka visas atnestu kaut ko vienu. Ikreiz tie ir raibi un daudzveidīgi salāti.


Te, Annas dienā sastapām arī Artūru Uškānu, Vaboles Etnogrāfiskā ansambļa vadītāju un man bija liels prieks parunāties ar Artūru par folkloru, Tradīciju, pasaules uzskatiem, Latgali un vienkārši tāpat – par dzīvi.

Kā tu kā latgalietis jūties šeit?

Kā jau šodien manījāt, - es neesmu šai kopā un nedziedu šai kopā. Un es nevaru ar viņām kopā uzstāties, jo mana dzimtā puse ir citur, pie Rāznas ezera. Otrkārt, man ir muzikālā izglītība, tāpēc es etnogrāfiskā ansamblī neiederos. Etnogrāfiskais ansamblis nozīmē  no noteiktā vietā dzīvojošas ģimenes, dzimtas, no vecākiem un vecvecākiem pārmantotu tradīciju, atšķirībā no folkloras kopām, kuŗu izvelētais repertuārs var būt krietni plašāks.

17. jūlijs, 18:09
Kukulis, abrkasītis, doniņa, rika, Peko....atkal Igauņu zemē Komentēt

Indra Čekstere, etnogrāfe

Pēc Jāņiem šogad posos atkal uz igauņu zemi, kur notika starptautiska zinātniska konference "Lauksaimniecības un lauku dzīves muzeji kā lauku mantojuma saglabātāji un to loma internacionālā tūrisma attīstībā". Tika spriests par pasaules lauksaimniecības muzeju asociācijas dalībnieku darba formu pilnveidošanu, kā arī tika ievēlēts jauns prezidents. Par to kļuva Igaunijas Lauksaimniecības muzeja direktore Merli Sild. Igaunijai tas noteikti ir ieguvums.Konferences ietvaros Igaunijas Lauksaimniecības muzejs svinēja arī 45 gadu jubileju.

24. maijs, 00:02
Vai Vasarassvētku noslēpums atminēts? Komentēt (4)

Aīda Rancāne
 
No bērnības Vasarassvētki atmiņā man palikuši vairāk saistībā ar vecāsmātes mudinājumu sakopt māju un sanest istabā maigi zaļos bērzu zarus. Pa kādam jaunam bērziņam toreiz tika  iesprausts pie katras gultas gala vai istabas kaktā. Pēcāk izkaltētos bērzus lika siena šķūnī apakš siena blāķa, lai siens labi stāv un nepelē. Nekādas citas izdarības atmiņā nav palikušas, vien senču kapu apmeklējums, jaukā noskaņa cilvēku sirdīs un prieks par zaļojošo dabu.

RUDZU MĒNESIS

Kam tie lieli rudzu lauki
Kā ūdeņi līgojās?
Tie manam bāliņam,
Kas miedziņa negulēja

.
>>><><<<

Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu jau DIVPADSMITO!!! reizi organizē stendu pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX, kas notiks no 25. līdz 29. oktobrim notiks Polijā – Katovicē. Arī šogad Latvijas folkloras kustības dalībnieki ir aicināti pārstāvēt savu organizāciju vai mūziķu apvienību (vai arī piedalīties individuāli) šajā tradicionālās un pasaules mūzikas forumā, strādājot Latvijas stendā. Pilnu gadatirgus pasākumu programmu un detalizētu informāciju varat aplūkot šeit: https://www.womex.com/

Sīkāka informācija par līdzdalību Latvijas stendā - LMIC