Aktuāli RSS
Dzīvīte. Filmas arheoloģija Komentēt drukāt
Filma, kas ļoti nozīmīga arī Latvijas Folkloras biedrībai un visai tradicionālās kultūras kopienai. Ar šo filmu veiksmīgi attēlots, ka folklora nav kaut kas statisks un muzejā esošs, gluži pretēji tā trupina dzīvot ikvienā no mums arī šobrīd. 

Filma skatāma ltv.lsm

Režisors Aivars Freimanis izaudzis no poētiskā dokumentālā kino, nojaucis robežas starp kino kā spēli un kino kā vēstures faktu lenti. Filma «Dzīvīte», kas stāsta par dainu tēva Krišjāņa Barona dzīves nogali, vienlaikus atklāj latviešu tautas likteņgaitu. Aivaram Freimanim 2021. gadā paliktu 85 gadi. Filmas operators inscenētājs Valdis Eglītis savā dzimšanas dienā kā dāvanu pirms pāris gadiem saņēmis filmas «Dzīvīte» digitālo failu un pats apguvis restaurāciju, lai filmai atgrieztu krāsu un noskaņu nianses, kas to padarīja par unikālu latviešu kino notikumu pirms 30 gadiem.

Par ideālo modeli filmai režisors ņēmis filozofisko un daudzdimensiālo tautasdziesmas interpretāciju.To, ko tautasdziesmā izdodas pateikt četrrindē, Freimanis ietilpina divās sērijās, kaut gan scenārijs ticis uzrakstīts sešām sērijām... Filmas vizuālais risinājums ir pārsteidzošs, savienojot dažādus filmēšanas stilus. Vai tas ir latviešu kino «kičs»? Te līdzās ir banālais un cēlais, poētiskais un dokumentālais, krāsainais un melnbaltais, ilustratīvi precīzais un stilizētais, pagātnes notikumu un tagadnes refleksijas - viss vienā mākslas darbā! Neparastajā un Atmodu insperējošajā filmā «Dzīvīte» (1989) jūtama «brīva improvizācija inscenēti dokumentālā freimaniskā stilā,» tā savu filmu pirmizrādes laikā raksturoja pats režisors Aivars Freimanis.

Filmas arheoloģija atklāja virkni pārsteigumu. Kā filmai radīja kombinētos kadrus, kuru laikā līgava paspēja trīs reizes pārģērbties? Kāpēc Valdemārs Zandbergs izkonkurēja uz šo Barona lomu lielisko Gunāru Cilinski? Kādas tagadnes zīmes paslēptas filmā? Cik liela loma filmā ir animācijai? Kā filmā uzfilmēja erotiskos skatus? Kādu lomu Freimanis filmā iedalīja savam mazdēlam? Redzēsim arī leģendārus kadrus no kino kritiķa Mihaila Savisko kino raidījuma «Kino un mēs» (1988), kur pirmo reizi bija atļaut ieiet filmas veidošanas aizkulisēs.
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS