Gada tumšākajā laikā - rudenī atcerēties kādu no izcilajām personībām, kas devušas lielu ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā – tā ir Rīgas Latviešu biedrības tradīcija. Šogad, 14. novembrī, sarīkojums tika veltīts Atim Kronvaldam, atceroties viņu 175. dzimšanas dienas gadā. Pasākumu programma bija daudzveidīga: priekšlasījumu pēcpusdiena, zibensturnīrs, jaunvārdu darināšanas konkurss un tradicionālo deju norises.

Sarīkojuma noskaņā ievadīja tautas muzikanti, kas piepildīja visu Rīgas Latviešu biedrības namu ar brīnišķīgām kokļu un dūdu skaņām. Goda viesi apmeklēja īpaši sarūpētu izstādi – degustāciju „19. gadsimta studentu sviestmaizes un Burtiņu zupa”. Kultūras programmas atklāšana bija svinīga, kopīgi tika dziedāta Rīgas Latviešu biedrības himna „Nevis slinkojot un pūstot”. Spilgtu un rosinošu uzrunu teica RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, uzsverot A. Kronvalda lielo devumu latviešu pašapziņas veidošanā un A. Kronvalda saistību ar RLB.

 
Priekšlasījumu pēcpusdienas nosaukumā tika likti Ata Kronvalda spēcīgie vārdi - „Mosties, celies, strādā!”. Tās pirmajā daļā lektori runāja par ievērojamā valodnieka devumu latviešu kultūrā:

Ata Kronvalda fonda pārstāve Dr.philol. Dzintra Paegle - A. Kronvalda veidotie jaunvārdi un  jaunvārdu darināšanas paņēmieni.Atis Kronvalds – zīmols nākotnei”; Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītājaAnda Skuja - „Atis Kronvalds Turaidā: vēsturē un šodien”; Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas pārstāve, etnogrāfe Indra Čekstere - „Ieskats latviešu folkloras materiālu izmantošanā Ata Kronvalda publicistikā”; Krotes Kronvalda Ata pamatskolas direktore Inese Vītoliņa -„Ata Kronvalda uzskati par latviešu valodas veidošanos”.

Tad katram apmeklētājam uz brīdi bija dota iespēja kļūt par valodnieku, varbūt pat piedzīvot līdzīgas sajūtas kā Kronvaldu Atim un piedalīties jaunvārdu darināšanas konkursā „Atcerēties, saprast, veidot nākotni!”.

 Jaunvārdu novērtēšanai tika izveidota žūrija: RLB krājuma glabātāja Gaida Jablovska,Dr. philol. Dzintra Paegle, Mag.philol. Inese Vītoliņa, etnogrāfe Indra Čekstere, grāmatu apgāda „Madris” vadītāja un RLB Valdes locekle Skaidrīte Naumova un pārstāve no publikas Una Sedleniece - Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietniece. Konkursa uzdevumos bija iekļauta jaunvārdu darināšana pēc Ata Kronvalda ieteiktā parauga ar piedēkli – otn , jaunvārda veidošana šobrīd aktuālam svešvārdam „vaučers” un sadomāt jaunvārdu, izmantojot dabā dzirdamo skaņu “pakš”, sniegt oriģinālu skaidrojumu.

 
Par labākajiem jaunvārdiem 1. uzdevumā tika atzīti:
labotne- vieta, kur labot kļūdas, jaunvārda autore Kristīne Kuzmane
žābotne - vieta no kakla līdz krūtīm, kur piespraust žabo –– Ieva Klingenberga
beigotne -pēdējā mājvieta  - Sniedze Eglīte
dzīparotne- rokdarbu pulciņa telpa - Biruta Jargāne
zobotne- zāģa zobu rinda – Inguna Bauere

Arī pārējie sarīkojumā tapušie jaunvārdi tika tālāk nosūtīti RLB Latviešu valodas attīstības kopas konkursam „Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”

lopotne – zvēru audzētava un apsaimniekošana
eirotne – „ar” vai „pret”, taču tur esam
spēļotne - spēļu istaba bērniem
bļaurotne – skaļa kompānija
azotnis – tas, ko nes azotē. Varētu būt akmens, ar ko mest nedraugam
pārdotne – veikals
zobotne – zāģa zobu rinda
dejotne – vārda „balles” vietā
beigotne – pēdējā mājvieta
vārdotne – vārdnīca
briļotne – maciņš, kurā ielikt brilles
lāsotne – vieta, kur izveidojas lāsis
sākotnē – pašā sākumā viss bija tumšs
pantotne – pantiņa, tautasdziesmas vidus
ogotnis – grozs, ogu vācele
krāsotne – auduma vai vilnas dzijas krāsošanas telpa, vieta
mīļotne – intīmklubs
drēbotne – vieta, kur tiek atstātas, pakarinātas, novietotas drēbes
asotne – vieta, kas kādam asam priekšmetam ir visasākā
sekotne – no vārda sekot. Ar to apzīmēt internetā kādas lapas sekotāju pulku, saiti, kur tie laimotne – vieta, kurā cilvēks jūtas laimīgs
krāsotne – vieta, kur glezno
sērotne – dzīves posms, kad cilvēkam ir sēras, bēdas par kādu notikumu
labotne – vieta, kur var labot savas kļūdas
laimīgotne – vieta, kur esi laimīgs
vērotne – skatu laukums
grāmotne – lielā bibliotēka Daugavas krastā
barotne – „restorāns” modernā lapu novietnē
vijotne – ļoti gara vītne
karotne – ilgstoša kara darbība
uzotna – spuraina ota
traukotne  - trauku mazgājamā mašīna
sperotne – vieta, kur dusmas izgāzt
mājotne – māju sajūta
 
2. uzdevums- izdomāt jaunvārdu svešvārda VAUČERS vietā. Par šī uzdevuma veiksmīgākajiem vārdiem tika atzīti:
skolēngrasis-  
zinībmaks- Anita Feldmane
galvasnauda - Ernests Spīčs 
skolčeks- Anda Skuja
 

Konkursa „Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” ziņā nonāks šādi VAUČERA aizstājēji: naudķīla, ķīlnauda, neīsts – sekotnis, damberis, naudīklis, skolas nauda, skolnaudene, sekotnis, čaukstonis, suņnaudiņa, sekotne, virtulonis, krājkasis, kronvaldi, ķīlotnis, zeltnis, naudītis, kupons, mācībnauda, skolniekbalsts, panauda, pusnauda, priekšnauda, e-skolēnnauda, mācfinanse, gudrnauda, naudiņš, pančeris, pančerūns, perētājnauda, folme, nauddēsteklis, vonds – virtuāls fonds, skolēnnaudīglis, visknauda, sekonauda, vaunauda, nauders, mācībnauda, naudists, izdzīvotājeklis, naudnesis.

Naudenis.

3. uzdevums -izmantojot dabā dzirdamo skaņu “pakš”, sniegt oriģinālu skaidrojumu.

Par veiksmīgākie tika atzīti:
pakšķinieks- vājš politiķis - autore Anda Skuja;
iepakšķēt - ieskaitīt naudu kontā – Inguna Bauere;
 
pļāpakšas – liekvārdu runātāji medijos
pakšonis – sabojāta notekcaurule, kas rada dīvainu skaņu
pakšavnieks – mazs vīriņš, kas staigā pa palodzi pakšķēdams un neļauj iemigt
pakšinieks – bailīgs cilvēks, kas slēpjas
pakšķe – pile
dabvaipakšis
pakšķēt, pakšķotava, pakšķotājs – komentāri virtuālajā vidē
pakšķenes – lāstekas atkusnī
paukšķis – jocīga skaņa
pakšenes – apakšbikses
papakši – deputāti, no viņiem nav nekādas jēgas
pakšule – pakritusi sieviete
novērtējot kāda izrunu, aktiera, piem., varētu teikt: „Tas jau ir tāds pakšskanis” nevis patskanis
atpakšis – lāses
snāpakš – cilvēks iet gulēt
pakšsils – daudz līstošas lāses
sprakšķonis – lietus pirms beidz līt
piepakšķēt – spainis pa pilēm piepilējis pilns
apakšnieks – apakšīrnieks
pakšoņa – lietus līst un ir dzirdama pakšķēšana
pakšīgs – īpašība
pakšīgi – tādi, kas pakšķ
papakša – vieta zem apakšas
pakšķis – piliens ūdens
pakšķonis – tas , kurš nes pakas Ziemassvētkos
pakšķotājs – pastnieks
pakšnītels – peļķes ielas malās
pakšļis – dzīvnieks, kas iesprūdis sētā
nopakšulis – kāds, kas seko aiz muguras
pakšošna – tukša runāšana
nepakšis – vesels ūdenskrāns
pakšule – maiss ar šķidrumu tajā
pakšinieks – pilošs krāns
elektropakša – milzu akumulators elektromobilim, lai nobrauktu vismaz 100 km
hidropakša – liels ūdenskritums
 
Visi jaunvārdi, kā skaisti ziedi pēkšņi izplauka mūsu valodas laukā. Laiks  rādīs, kuri no tiem būs visskaistākie, derīgākie un izturīgākie.
 
Priekšlasījumu pēcpusdienas 2. daļa tika veltīta stāstiem par Kronvaldu Ata piemiņas saglabāšanu. Runātāji un tēmas:

Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule un Vecpiebalgas vidusskolas pārstāvji „Ata Kronvalda piemiņas saglabāšana Vecpiebalgas novadā.  Ata Kronvalda literārā prēmija”; rakstniece Inguna Bauere – fragmenta lasījums no topošā romāna par Ati Kronvaldu „Piedod, Karolīne!”; Durbes vēstures zinātājs Reinis Bahs, A. Kronvalda Durbes vidusskolas direktore Kristīne Bruzule un vidusskolēni, Durbes amatierteātra ''Dīvatrons'' vadītāja Inese Ceriņa, Durbes kultūras nama direktore Daira Veilande„ Ata Kronvalda piemiņas saglabāšana Durbes novadā”;

 Krotes bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause „Kronvaldu Ata dzimtas līkloči”; tikšanās ar Ata Kronvalda mazmazdēlu Andri Gateru. Priekšlasījumu pēcpusdienas noslēgumā klātesošos sirsnīgi uzrunāja Krotes folkloras kopas „Traistēni” vadītāja Līga Strēle un dalībnieki: Karīna Lagzdiņa, Karīna Ahmadūļina, Sindija Mierture, Ance Dreimane, Kristaps Norenbergs, Renāts Pocjus.

 

Atraktīvu noskaņu sarīkojumā ienesa zibensturnīrs „ Atcerēties, saprast, veidot nākotni!” Jautājumi zibensturnīram tika apkopoti prezentācijā, tos iesniedza priekšlasījumu pēcpusdienas lektori. Jautājumiem tika doti 3 atbilžu varianti, no kuriem viens bija pareizs. Par katru pareizo atbildi apmeklētāji saņēma saulesstariņu – mākslinieces Aldas Pakalnes veidotu grāmatzīmi. Grāmatzīmēs ierakstīti un izcelti A. Kronvalda teiciens „Mosties, celies, strādā!” un Rīgas Latviešu biedrības moto: ”Stāvi stipri, strādā droši!”. 

Šajā konkursā uz visiem jautājumiem pareizi atbildēja un septiņus saulesstariņus saņēma Vecpiebalgas vidusskolas skolēni Ilze Lapko un Jēkabs Bauers, kā arī kāds cienījama vecuma kungs. 

Sarīkojumu vadīja Margita Poriete, Peteris Vilkaste un Pēteris Jansons – tērpušies 19. gadsimta stila tērpos. Konkursu uzvarētāji un priekšlasījumu pēcpusdienas dalībnieki saņēma balvas: Pus kilogramu valodas - makaronu burtiņu iepakojumus no A/S Dobeles dzirnavnieks, domu graudus – etnogrāfes Indras Čeksteres gatavotos vārpu kūlīšus sasietus  ar laimes pīnītēm; grāmatas  par Rīgas Latviešu biedrību dāvāja apgāds „Madris”, bet Turaidas muzejrezervāts dāvāja grāmatas „Valoda laikā un kultūrtelpā” un  2012.gada 28. aprīļa konferences materiāli Atim Kronvaldam 175.

Deju sarīkojumā „Kurzemnieku un Vidzemnieku goda solis” visiem bija iespēja sajust latviešu tautas mūzikas un deju valodas skaistumu, izkustēties, iepazīties un izpausties tradicionālo deju ritmos kopā ar deju meistaru Ernest Spīču un muzikantiem Dinu Liepu, Imantu Ozoliņu, Ansi Janonu, Rozīti Katrīnu Spīču, Silviju Puķīti un folkloras kopas „Traistēni” dalībniekiem.

Sarīkojumu organizēja RLB Folkloras komisija sadarbībā ar RLB Latviešu valodas attīstības kopu un Turaidas muzejrezervātu.

Sarīkojumu atbalstīja: Rīgas dome, RLB un nacionālās kultūras attīstības fonds, top!pārtikas veikalu tīkls, bistro „Garlībs 13”.
_________________________________
 
Plašāka informācija:
Rīgas Latviešu biedrības
Folkloras komisijas vadītāja
Margita Poriete
tel. 29528421