Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība

Laikā no 2012.gada marta līdz 2012.gada novembrim „Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība” sadarbībā ar tradicionālās kultūras biedrību „Aprika” un „ Tautas muzikantu biedrību” īstenoja Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu projektu „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā.”
 

Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība

2012.gada 20.oktobrī Rīgā Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra telpās norisinājās ES sociālo fondu atbalstīta projekta „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā” noslēguma konference. Pirmkārt jau atskaite par projekta ietvaros paveikto, un, protams, arī zināmas nākotnes ievirzes un turpinājuma apliecinājums. Kā jau tika minēts konferences pieteikumā – tā bija projekta vadībā iesaistīto ļaužu dalīšanās pieredzē, - atziņās, kuŗas gūtas projektu īstenojot – gan par ieguvumiem un veiksmēm, gan arī kļūdām.

Laikā starp Miķeļiem un Mārtiņiem arī Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība sadarbībā ar Tradicionālās kultūras biedrību „Aprika” un Tautas muzikantu biedrību ir gatava pastāstīt par padarīto darbiņu un „ievākto ražu” - realizēto projektu „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā”.

20.oktobrī, plkst.12.00, Strūgu ielā 4, Rīgā notiks projekta noslēguma konference, kurā projektā iesaistītie cilvēki dalīsies ar savām atziņām un visi kopā plānosim, kā projekta rezultātus varam izmantot savā darbā, ko varam mācīties no ieguvumiem un ko no kļūdām.
 
Konferences programma:
 

 Aelita Ramane (atstāsts un foto), I Zemgales Stāstnieku festivāla līdzorganizētāja

Rundāles novada Pilsrundālē no 28. līdz 30.septembrim [2012] notika pirmais Zemgales stāstnieku festivāls „Gāž podus Rundālē!”, kuru organizēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un Pilsrundāles bibliotēka sadarbībā ar Rundāles novada domi. Festivālā piedalījās UNESCO LNK iniciatīvas „Stāstu laiks bibliotēkās” 19 bibliotēkas, Gruntvig projekta „Grand treasure” partneri no Portugāles, Galīsijas un Igaunijas, kā arī profesionāli stāstnieki no Kuldīgas, Džūkstes, Jelgavas un Bauskas.

Trīs dienas no 14. līdz 16. septembrim Viļakas novads kļuva par 3. Jauniešu Etno dienu mājām, kuras 2012.gadā rīkoja biedrība „Upītes jauniešu folkloras kopa” kopā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru. Šī gada Etno dienās piedalījās jauniešu folkloras kopas no visas Latvijas – vietējie Upītes jaunieši, Briežuciema „Soldanī”, „Kokle”, „Rīgas danču kluba muzikanti”, „Rudzi” un „Dandari” no Rīgas, „Vīteri” un „Rikši” no Rēzeknes.
 

Gunta Saule,
Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS valdes priekšsēdētāja
 
Jau kopš 2000.gada Latvijā un Lietuvā 22.septembris tiek atzīmēts kā Baltu Vienības diena. Lēmums par tās ierakstīšanu atzīmējamo dienu kalendārā pieņemts Latvijas un Lietuvas parlamentos 2000.gada 18.maijā. Baltu vienības dienas būtība sākotnēji bija veicināt latviešu un lietuviešu, šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.
 

Laika gaitā dienas svētīšanas jēga un saturs paplašinājies – latviešu un lietuviešu vienības idejai piesaistījušies arī prūšu, jātvingu, gudu, baltkrievu un citu senbaltu cilšu tradīciju un vēstures pētnieki un idejiskie sekotāji.

Viļānu novada Dekšāres pagasta „Madžuļos”, kur tagad mājvietu radusi biedrība „Latgaļu sāta”, savulaik dzīvoja pazīstamais etnogrāfisko kokļu meistars Donats Vucyns. Pēc viņa grieztajām koklēm deviņdesmitajos gados 200 km attālo ceļu no Rīgas mēroja folkloras entuziasti no visas Latvijas, kā  arī latvieši no ASV un Kanādas. Uz meistara darinātajām koklēm spēlē Ņujorkā, Toronto, arī Baltkrievijā, Lietuvā un Nīderlandē. Donatampieder viedie vārdi: „Kur kokle, tur koklētājs, kur koklētājs, tur brīvs gars”.

Klāt septembris. Vasara aizsteigusies, šķiet tik īsu brīdi bijusi. Un tomēr tā nesusi mums tik spožus un dziesmotus notikumus. Tā mums bijusi ražīga vasara - mūsu divdesmit piektā starptautiskā Folkloras festivāla BALTICA vasara. Ar sadziedāšanos un sadejošanos, atkalsatikšanos ar seniem draugiem un iepazīšanos bagāta. Tie bijuši dāsni un atdevīgi svētki. Šo atdevību esam jutuši gan no folkloras kopu vadītājiem un dalībniekiem, gan pašvaldībām. Gan no tām pašvaldībām, kas bijušas festivāla uznēmējas, gan no tām, kuŗas savu folkloras kopu līdzdalību visiem spēkiem balstījušas ne tikai tās vienas nedēļas laikā, bet allaž, jo Baltica jau nesākas Balticas dienās un arī ne Balticas gadā. Zināmā mērā Baltica notiek visu laiku, no vienas Balticas līdz nākamajai. Lai arī ne tikai Balticas dēļ ir radušas un dzīvo folkloras kopas, - gribas ticēt, ka to pamatmēŗķis un iedvesmojums slēpjas pašā nepieciešamība piedzīvot dzīvu tradīciju, tomēr zināms atskaites punkts, gan pašām folkloras kopām, gan skatītājiem un klausītājiem šie starptautiski svētki tomēr ir.