Andris Kapusts

Lielā diena - ne kalna virsotnē, bet pusceļā līdz tai. Tad, kad gaisma ir panākusi tumsu, diena noķērusi nakti un saule Pasaules kalnā uzkāpusi tieši līdz pusei. No straujā kāpuma tā ir noreibusi un aiz piekusuma, bet varbūt vienkārši nespēdama saturēt visu savu kāpjošo enerģiju, šūpojas. Un mēs šūpojamies tai līdzi. It kā gribēdami to uzšūpot vēl augstāk.

Visapkārt viss ir uzbriedis tik apaļš un pārpilns, ka sprāgst vaļā. Plīst olu čaumalas, veras pumpuri un raisās lapas, spraucās ārā zaļā zāle. Pat ūdens ir tīri kā no sudraba un apžilbina acis. To visu gribās sajust, tam pieskarties, ar to mazgāties un pērties. Saukt putnus un gavilēt tiem līdzi. Smelt enerģiju saujām, aizgūtnēm.

Tā ir garīgā aristokrātija, jeb izredzētība ne tikai zināt, jo zina jau visi, bet patiesi saprast un sajust Saules mentālo un garīgo ķermeni. Aiz vienkārši fiziskas saules, debesu spīdekļa, ieraudzīt astrālo Sauli. Tā arī ir mūsu Māte.

Mēs godinām to!

 

Saule ceļo Pasaules kalnā augšup. Ikkatrs to jūt, redzot, kā diena kļūst aizvien garāka, parādās pirmie asni, atskan putnu balsis, aukstums atkāpjas un gaisma aizdzen tumsu. Tuvojas brīdis, kad gaisma šajā gadskārtas lokā svinēs galīgo uzvaru pār tumsu.

Rīgas folkloras kopas aicina pievienoties visus, kuri šajā nozīmīgajā dienā, pavasara saulgriežos, spēj agri piecelties, lai sveiktu Sauli un gūtu svētību un enerģiju nākamajam gada cēlienam.

Šogad pavasara saulgriežu sauli sagaidīsim svētdien, 20. martā 6 no rīta Arkādijas parkā. Rīta cēlienā paredzēta saullēkta sagaidīšana ar Saules dziesmām, pēršanās ar pūpolu zariem, putnu dzīšana, mazgāšanās ūdenī, kas tek pret rītiem un citi tradicionālie rituāli auglības, veselības un skaistuma nodrošināšanai.

Priecājamies, ka novērtēts arī tradicionālās kultūras darbinieku devums. Sveicam latgaliešu folkloras un tradīciju kopējus, 2010.gada Latgales Kultūras balvas Boņuks ieguvējus!!!

Šai reizē īpaša balva par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika piešķirta pagājušā gada nogalē aizsaulē aizgājušajam rakstniekam, folkloras vācējam un tradicionālās kultūras kopējam Ontonam Slišānam, par labāko publicitātes akciju latgaliešu kultūras popularizēšanā tika atzīta Uškānu ģimenes piedalīšanās LNT šovā „Dziedošās ģimenes”, savukārt par Gada Folkloras darbinieci atzīta Rēzeknes novada Folkloras kopu koordinatore Rasma Igaune.

Latvija ir zeme ar senām tautas tradīcijām, kas tiek koptas un turētas cieņā arī šodien. Siguldas folkloras kopa "Senleja" jau 30 gadus ir grupa, kurai kopā esot top dzīva tautasdziesma, godā tiek turēta latviskā dzīvesziņa un ikviens tās dalībnieks lepojas ar savas tautas, īpaši Vidzemes novada, kultūras mantojumu. Visus pastāvēšanas gadus tā apvienojusi dažādu paaudžu cilvēkus, nodrošinot iespēju ikvienam, kam interesē folklora, nākt pulkā un gūt prieku un zināšanas par savas zemes tradīcijām.

Ziemeļ-Latgales bolsu koklēs viena stīga pārtrūkusi . . . Un tā tagad skanēs vien mūsu atmiņu dārzos – atceroties Ontunu Slišānu – Goda vīru – īstenu savas zemes un tautas patriotu. Dzeja, Dziesma, Darbs – tie Ontuna mūžā bijuši īsteno vērtību mēri. Jaunības dienās Upītes ciema skolā sāktā un Bulduru tehnikumā turpinātā izglītošanās devusi prasmi kopt bites un dārzus, ievadījusi arī literārajā darbībā. Puiša gados pamatīga māka iegūta arī zīmēšanā un glezniecībā, bet brieduma gados Ontuns neklātienē pabeidzis LLA Agronomijas fakultāti un zināšanas nolēmis likt lietā, lai celtu zemkopības un lauksaimniecības līmeni dzimtajā Upītes pusē.

Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma - Saule, lai kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu celtos Pasaules kalnā augšup. Latvieši šo brīdi ir atzīmējuši un svētījuši ar Bluķa vakaru. Tā ir ļoti sena un īpaši nozīmīga tradīcija, kuru līdz mūsdienām ir saglabājuši mūsu priekšteči. Mūsu pienākums ir to nodot nākamajām paaudzēm.

2010.gada 27. novembrī Līvānu 1. vidusskolas folkloras kopa “Ceiruleits” ar jubilejas koncertu “Mana tautasdziesma” atskatījās uz 20 darbības gadiem. Folkloras kopa „Ceiruleits” izveidota 1990. gada rudenī. Pirmais koncerts izskanēja novembra mēnesī, tāpēc arī novembris tiek dēvēts par “Ceiruleiša” dzimšanas dienas mēnesi. Visus šos gadus to vada Anna Kārkle. Pirmie dziedātāji, dejotāji un rotaļnieki nu jau izauguši lieli, bet novadā netrūkst skanīgu balstiņu un vieglu kāju īpašnieku, tāpēc “Ceiruleits” par dalībnieku trūkumu nevar sūroties. Šobrīd kopā darbojas 70 dalībnieki trijās vecuma grupās. Folkloras kopa veido to vidi, kur var apgūt gan tautas tradīcijas, gan dziedāšanu, dejošanu un muzicēšanu.
 

Rīgas folkloras kopu koncerti ar dažu labu tālāku novadu kopu piedalīšanos nesa agrajam ziemas laikam gluži piemērotu nosaukumu – No Katrīnām līdz Andrejiem un norisinājās 27. un 28.novembrī VEF Kultūras pilī un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolā.

2010.gada 20.novembrī Siguldas pilsētas kultūras namā Folkloras godos - Folkloras Gada balvas pasniegšanas Notikumā bija sapulcējies itin kupls folkloras kopēju pulks. Rēzeknes Vīteri iespēlēja noskaņu svētkiem sapostajā kultūras nama zālē. Sarīkojumu ar dziesmu atklāja mājinieki, Siguldas folkloras kopa SENLEJA.