Valentīna Mičule, "Donās", Atašienē

Etniskās kultūras tradīcijas Atašienē ir senas. Jau 19.gs. cienījamās Višņevsku dzimtas pārstāvis Jānis Višņevskis – rakstnieks, publicists, mācītājs, folkloras vācējs, būdams Pēterpils garīgā semināra students, viesodamies tēva mājās Atašienē, sācis vākt tautasdziesmas no baznīcas kora dalībnieces Madaļas Leitānes – Višņevskas. Jāatzīst, ka daļa tautasdziesmu gājusi zudībā, daļu ir sūtījis Visendorfam uz Rīgu. Vēlākā dzīvē šo darbu veicis citos novados, kur strādājis.

20.gs. 30.gados Atašienes Brāļu Skrindu pamatskolas direktors E. Počs un skolotāji Bērzkalni ir rosinājuši skolēnus un vecākus vākt tautasdziesmas un mutvārdu folkloru. Savāktie materiāli glabājas ZA Folkloras krātuvē. Prāvu folkloras materiālu daudzumu, pāri par 1000 vienībām, iesūtījuši K. Pušmucāns, A. Leitāns. Okupācijas laikā tas netika turpināts.

1976. gadā es sāku strādāt Atašienes vidusskolā par direktora vietnieci ārpusklases darbā. Radās doma veidot folkloras kopu, jo pati esmu augusi ģimenē, kur bija dzīvas senās tautas tradīcijas: vecaistēvs Dekšārēs spēlēja ermoņikas, mātes brālis vijoli, bija cienījami kāzu muzikanti. Manis rosināti atsaucās muzikālākie vidusskolēni, tai skaitā mana meita Rita, tagadējā saucēja Elita Karāne, Aija Berne – diža dejotāja u.c. Pirmo reizi sanācām 1981. gadā Ziemassvētku vakarēšanā. Tas bija kaut kas neparasts, jo nebija atļauts. Nolēmām, ka tas mums ir vajadzīgs, tā tapa Līgo vakars ar meijām un Jāņu vainagiem, rudenī Apkūlības ar spriguļiem, un beidzot - Latgales kāzas. Pamalē jutām latvisku gaisotni, 3. Atmoda bija klāt.
 

Teksts un foto: Vineta Zeltkalne sadarbībā ar Upītes Tautas Nama vadītāju Andri Slišānu

2011.gada 28.decembrī dzejnieks, publicists, folkloras vācējs un pētnieks, kultūras darbinieks Antons Slišāns (literārais pseidonīms Ontons Slišāns) svinētu 63 dzimšanas dienu. Ir pagājis gads kopš Antona Slišāna nav starp mums. Tik daudz, cik Antons izdarīja viens pats savas dzīves laikā, mums visiem, apkopojot spēkus, ir jāturpina darīt kopā.

Gada nogalē 28.decembrī atzīmēja Antona Slišāna dzimšanas dienu, sniedzot atskaiti gan Antonam, gan mums pašiem, ko esam izdarījuši gada laikā, lai turpinātu Antona Slišāna iesāktos darbus folkloras, vēstures pētīšanā un nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā.

 

Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule. Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā. Tā ir ļoti sena un nozīmīga tradīcija ziemas periodā, kura līdz mūsdienām ir saglabājusi savu nozīmību un aktualitāti.

Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Aicinām būt vienotiem šajā vakarā un kopīgi gan domās, gan velkot bluķi, nest gaismu katra sirdī, mājā, novadā, valstī!
 

Inguna Žogota, kokles skolotāja

No 2. līdz 4.decembrim Zaķumuižā sabrauca ap 80 jauno muzikantu! Uz muzikantu nometni!!! Tā nu jau ir ierasta un ļoti gaidīta tikšanās visiem, kas draugos ar folkloru, dziedāšanu, dejošanu, stāstīšanu un galvenokārt, muzicēšanu.

Pēdējos gados diezgan regulāri, vismaz divreiz mācību gadā, parasti rudens/ziemas sezonā un pavasarī, Vidzemes skolu jaunieši tiek aicināti uz muzikantu nometni Zaķumuižā. Tur mūs laipni sagaida mājinieki, Zaķumuižas pamatskolas folkloras kopa "Oglītes" un viņu vadītāja Ligita Šreibere. Šo projektu gatavo un iecer Allažu bērnu folkloras kopas vadītāja Liena Teterovska. Paldies Kultūrkapitāla fondam, kas to atbalsta! Par skolotājiem šajā muzikantu nometnē darbojas: Ligita Šreibere (vijole), Liena Teterovska (blokflauta, vargans), Inguna Žogota (kokle), Inese Mičule (dziedāšana), Inita Šalkovska un Guntis Pakalns (stāstīšana), Dace Circene (dejošana), Mikus Čavarts (bungas un ritmi), Kristaps Šķēls (akordeons).

Gunta Saule


Ikgadu 22.septembris, mirklis pirms Rudens Saulstāvjiem, ir īpašs laiks mums baltiem. Mēs pieminam kādu senu notikumu, senu kauju, kuŗa visticamāk jau tolaik, 1206.gadā tika daudzināta un apspriesta un vēl arvien tā izraisa mūsos īpašas sajūtas.

Tā ir Saules kauja, kurā cīņā pret baltu apdzīvoto zemju iekarotājiem, krustnešiem apvienojās vairākas baltu ciltis un guva uzvaru. 

Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību ceturtdien, 22. septembrī - Baltu vienības dienā rīkos sarīkojumu „Piemini Saules kauju Rudens saulstāvjos”.

Saules kauja (1236) ir nozīmīgs notikums baltu tautu dzīvē, kas demonstrēja spēju saliedēties un aizstāvēt savu zemi pret iebrucējiem. Sarīkojums dos iespēju vairāk uzzināt par mūsu priekšteču dzīvesveidu, garīgo un materiālo kultūru, kā arī kaujas spēju. Lielu ieguldījumu latviešu un lietuviešu vienotības apziņas stiprināšanai savulaik ir devis vēsturnieks Oļģerts Auns. Sarīkojumā tiks pieminēts nu jau aizsaulē aizgājušā Oļģerta Auna veikums.

Pulksten 18.00 Baltajā zāle sāksies dižkoncerts, kurā piedalīsies folkloras kopas: „Grodi”, „Skandinieki”, „Budēļi”, „Abra” un „Dandari”. Koncertā skanēs latviešu un lietuviešu tautasdziesmas, citāti no vēsturiskajiem avotiem un atmiņu stāstījumi, kā arī izdejoti danču raksti.
 

Nedēļas nogale no 8.-11.septembrim Ķekavas pusē aizritēja skanīgās dziesmās, sarunās, dančos, kaimiņtautu balsu un valodu skaņās, ritmos un aizrautībā. Šai laikā Ķekavas novadā norisinājās Starptautiskais festivāls VIA Ķekava un tā ietvaros dzima vēl kāds notikums - Katlakalna 1.Starptautiskais folkloras festivāls, kurā piedalījās brīnišķīgas un talantīgas folkloras kopas - Lietuvas Klaipēdas novada Kuršių ainiai, Igaunijas Setumaa kopa no Obinitsas, Veretje no Krievijas Pleskavas novada, Rīgas Grodi, Mālpils Mālis un Katlakalna kopa.

No 9. līdz 11.septembrim Katlakalnā, Doles Daugavas muzejā un citviet Ķekavas novadā norisināsies Katlakalna 1.Starptautiskais folkloras festivāls. Festivālā piedalīsies folkloras un etnogrāfiskās kopas no Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, kā arī no Latvijas.

Igaunija
Folkloras kopa no Setumaa, Obinitsa (vadītāja Rieka Hõrn)

Lietuva
Folkloras kopa „Kuršių ainiai” no Klaipēdas (vadītāji Jolita un Alvydas Vozgirdai)

Krievija
Folkloras kopa „Veretje” no Pleskavas (vadītāja Jeļena Obuhova)

Latvija
Katlakalna folkloras kopa
Mālpils folkloras kopa „Mālis”
Rīgas folkloras kopa „Grodi”

Trešdien, 31. augustā,plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) izstādes Zvaigžņu tērpi ietvaros aicina uz sarīkojumu Etnomūzika un tērps

Cits ar vīzēm, cits ar kurpēm, cits ar basām kājām,

kurā notiks diskusija par tautastērpu kā folkloras ansambļu un kopu skatuves tērpu dažādos vēstures periodos, kā arī par etnomūziķu skatuves tērpu tendencēm mūsdienās.