Jau izskanējis III Starptautiskais Salacgrīvas Masku tradīciju festivāls, kas notika no 18. – 19. februārim Salacgrīvas pilsētā un novadā, piedaloties folkloras kopām, etnogrāfiskajiem ansambļiem no Latvijas un viesiem no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas.

Vēl aizvien Salacgrīvā un novadā jūtama maskoto ļaužu klātbūtne.

Festivāls ar dažādām aktivitātēm jau aizsākās 21. janvārī, kad Vecajā spīķerī notika seminārs par masku tradīcijām un praktiskās nodarbības masku gatavošanā, ko vadīja Latvijā pazīstamie masku tradīciju kopēji Aīda Rancāne un Andris Kapusts.
 

Masku tradīciju festivāls Salacgrīvā šogad notiks divas dienas - 18.un 19.februārī. Festivāla pirmajā dienā plānotas masku gatavošanas meistardarbnīcas (lai gan visdažādākie materiāli masku izgatavošanai būs pieejami uz vietas, tomēr festivāla organizatori lūdz festivāla viesus ņemt līdzi vecas aitādas, dzijas, pakulas un vecāsmātes austos dvieļus, palagus un galdsegas, lai maskas izdotos krāšņas un bagātīgas), masku konkurss Salacgrīvas vidusskolā, masku gājieni pa mājām, masku grupu priekšnesumi Salacgrīvas kultūras namā, individuālo masku izrādīšanās un konkurss jahtu laukumā pie bākas, kā arī danči līdz rīta gaiļiem.

Festivāla otrā diena sāksies ar konferenci, kurā festivāla dalībnieki iepazīstinās ar sava reģiona maskošanās tradīcijām, kam sekos masku darināšanas meistardarbnīca un lielais masku gājiens cauri Salacgrīvas pilsētai uz pilskalnu, kurā paredzētas Meteņu tradicionālās rotaļas un citas atrakcijas festivāla noslēguma pasākuma ietvaros.

Festivāla organizatori vēlas vērst uzmanību uz to, ka vairākas festivāla aktivitātes notiks ārā, brīvā dabā, kur saskaņā ar Meteņa tradīcijām sastopamies ar ziemas skaistuma izpausmēm un prieku par pavasara nojautām, kuras jau jūtamas gaisā, tāpēc, lai gan šīs ziemas lielais aukstuma vilnis jau garām, svarīgi pirms došanās uz festivālu silti apģērbties!

Festivālā no Latvijas piedalīsies - Delve no Vidrižiem, Putnis no Jaunlaicenes, Dvīga no Saulkrastiem, Abrenīte no Viļakas, Ore no Amatas, Dandari no Rīgas, tradīciju ansamblis Skale no Liepupes, Dimzēns no Jelgavas, Cielava no Salacgrīvas.

Ārvalstu grupas - Balamuty no Polijas, Tautas mūzikas ansamblis Cantelo no Igaunijas, Klaipēdas jauniešu un bērnu interešu centrs no Lietuvas.

Pārsvarā pārstāvētas būs čigānu un vecīšu masku tradīcijas. 

Ticējums vēsta, ka Meteņos jābrauc tālu ciemos, lai būtu svētība mājās un laba raža - jo tālāks brauciens, jo raža bagātāka. Tiekamies Salacgrīvā!

III Starptautiskajā Salacgrīvas Masku tradīciju festivalā laipni aicināti un gaidīti gan maskoti ļaudis, gan masku kopas, gan arī festivāla vērotāji un visiem līdzijutēji.

Tie, kuŗi vēlas Masku svētkus Salacgrīvā baudīt, laipni aicināti doties turp un pavadīt Salacgrīvā visticamāk brīnumjauku nedēļas nogali, jo tas jau skaidri zināms, ka satikšanās ar maskām ir viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem gadskārtu ritā.

Pieteikties var sūtot pieteikumu uz Salacgrīvas Masku festivāla rīkotājas, kopas CIELAVA vadītājas Zentas Mennikas e-pastu un norādot dalībnieku skaitu, kā arī to, cik būs ēdēju un cik gulētāju. Svarīgi pavēstīt arī to, kāds ir masku grupas nosaukums un kāda folkloras kopa to pārstāvēs?

Nakšņošana par 1 Ls uz matračiem.
Brokastis - 1,50 Ls
Pusdienas - 2,50 Ls
Vakariņas - 1,50 Ls

Jautāt neskaidro var arī zvanot pa tālruņa numuru 26417963

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) aicina pieteikties uz Folkloras skolas I sesiju. Skolas mērķis ir paplašināt zināšanas tradicionālajā kultūrā un ar to saistītajās nozarēs (arheoloģija, antropoloģija, filozofija).

Skolas mērķauditorija sākotnēji bija folkloras kustības dalībnieki un citi ar folkloras kustību saistīti un tajā ieinteresēti ļaudis, taču šobrīd tā ir krietni paplašinājusies, aptverot visdažādāko sabiedrības sfēru pārstāvjus. Tas apliecina, ka interese par tradicionālo kultūru sabiedrībā ir noturīga un pat augoša.

 

2012. gadā Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs aicina turpināt Tradicionālo prasmju skolu, izvēloties moto „Satiec savu meistaru!” un iekļaujoties kopīgā Eiropas projektā - „Eiropas amatu prasmju dienas 2012”. Kopīgajai idejai plānojuši pievienoties arī Francijas, Spānijas, Portugāles, Ungārijas, Slovākijas, Itālijas un Igaunijas meistari.

Pasākuma mērķis Latvijā ir sekmēt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un stiprināt sabiedrībā lokālās kultūras identitātes un vērtību apziņu.

Pasākuma rīkotājs - Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs - aicina pieteikties dalībniekus - juridiskas un fiziskas personas vai personu grupas, kuru darbība saistīta ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu t.sk., kuras pašas pārvalda un praktizē (ir Meistari) vienu vai vairākas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes.

Pasākums notiek 2012. gada 30., 31. martā un 1. aprīlī.

5.janvārī,īpašā preses konferencē Latvijas Nacionālajā operā tika paziņoti pieci pretendenti uz Mūzikas ierakstu Gada balvu katrā no nominācijām. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks š.g. 28.februārī Latvijas Nacionālajā operā.

Valentīna Mičule, "Donās", Atašienē

Etniskās kultūras tradīcijas Atašienē ir senas. Jau 19.gs. cienījamās Višņevsku dzimtas pārstāvis Jānis Višņevskis – rakstnieks, publicists, mācītājs, folkloras vācējs, būdams Pēterpils garīgā semināra students, viesodamies tēva mājās Atašienē, sācis vākt tautasdziesmas no baznīcas kora dalībnieces Madaļas Leitānes – Višņevskas. Jāatzīst, ka daļa tautasdziesmu gājusi zudībā, daļu ir sūtījis Visendorfam uz Rīgu. Vēlākā dzīvē šo darbu veicis citos novados, kur strādājis.

20.gs. 30.gados Atašienes Brāļu Skrindu pamatskolas direktors E. Počs un skolotāji Bērzkalni ir rosinājuši skolēnus un vecākus vākt tautasdziesmas un mutvārdu folkloru. Savāktie materiāli glabājas ZA Folkloras krātuvē. Prāvu folkloras materiālu daudzumu, pāri par 1000 vienībām, iesūtījuši K. Pušmucāns, A. Leitāns. Okupācijas laikā tas netika turpināts.

1976. gadā es sāku strādāt Atašienes vidusskolā par direktora vietnieci ārpusklases darbā. Radās doma veidot folkloras kopu, jo pati esmu augusi ģimenē, kur bija dzīvas senās tautas tradīcijas: vecaistēvs Dekšārēs spēlēja ermoņikas, mātes brālis vijoli, bija cienījami kāzu muzikanti. Manis rosināti atsaucās muzikālākie vidusskolēni, tai skaitā mana meita Rita, tagadējā saucēja Elita Karāne, Aija Berne – diža dejotāja u.c. Pirmo reizi sanācām 1981. gadā Ziemassvētku vakarēšanā. Tas bija kaut kas neparasts, jo nebija atļauts. Nolēmām, ka tas mums ir vajadzīgs, tā tapa Līgo vakars ar meijām un Jāņu vainagiem, rudenī Apkūlības ar spriguļiem, un beidzot - Latgales kāzas. Pamalē jutām latvisku gaisotni, 3. Atmoda bija klāt.
 

Teksts un foto: Vineta Zeltkalne sadarbībā ar Upītes Tautas Nama vadītāju Andri Slišānu

2011.gada 28.decembrī dzejnieks, publicists, folkloras vācējs un pētnieks, kultūras darbinieks Antons Slišāns (literārais pseidonīms Ontons Slišāns) svinētu 63 dzimšanas dienu. Ir pagājis gads kopš Antona Slišāna nav starp mums. Tik daudz, cik Antons izdarīja viens pats savas dzīves laikā, mums visiem, apkopojot spēkus, ir jāturpina darīt kopā.

Gada nogalē 28.decembrī atzīmēja Antona Slišāna dzimšanas dienu, sniedzot atskaiti gan Antonam, gan mums pašiem, ko esam izdarījuši gada laikā, lai turpinātu Antona Slišāna iesāktos darbus folkloras, vēstures pētīšanā un nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā.

 

Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule. Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā. Tā ir ļoti sena un nozīmīga tradīcija ziemas periodā, kura līdz mūsdienām ir saglabājusi savu nozīmību un aktualitāti.

Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Aicinām būt vienotiem šajā vakarā un kopīgi gan domās, gan velkot bluķi, nest gaismu katra sirdī, mājā, novadā, valstī!