Aktuāli RSS

Tradicionālās mūzikas ceļi 21. gadsimtā Komentēt

20. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrs aicina uz sarunu cikla “Mu-te” pirmo sarunu “Tradicionālās mūzikas ceļi 21.gadsimtā” 4.stāva Mazajā zālē par latviešu tautas mūzikas instrumentiem, tradicionālo mūziku un jaunradi, par to kā tautas mūzika iekļaujas un mainās laikmeta mūzikas skaņu pasaulē vai tieši otrādi, kā tā saglabā savu skanējumu dažādu mūzikas virzienu virpulī. Šī saruna būs gan par inovatīviem tautas mūzikas spēles meklējumiem un interpretācijas iespējām, gan par latviešu tautas mūzikas instrumentiem, to attīstību un izmantošanu folkloras, postfolkloras, rok, pasaules mūzikas un citos mūzikas virzienos. 


Spēka vārdi Latvijai Komentēt

Rīgas folkloras kopu sadziedāšanās „Vai tādēļ nedziedāju?” Komentēt

SUITU SIEVAS Francijā Komentēt
Anita Kļaviņš

Kad latviešu Dainas skan Francijas vidienes katedrālēs. 

Zinām, kas ir brīnums. Vai Dainas pašas jau nav ilgstošs brīnums? Brīnums ir atrodams jautājumā, kāpēc Dainām astoņas dienas no vietas jātricina Francijas vidienes katedrāļu spēcīgās kolonnas, vitrāžas un tajās vēl atlikušos Dieva pielūdzējus, turklāt brīdī, kad tām tikai nesen atļauts skanēt Latvijas mazajās baznīcās. Vai Eiropā ir noticis kaut kas tik nozīmīgs, ka tām nu jāatskan Francijas varenākajos dievnamos? Par ko te ir runa? Visus šos jautājumus cilāju pie sevis klusībā, sekojot kā tulks Alsungas Suitu sievām no vienas pilsētas uz otru, no viena rātsnama uz otru, no vienas katedrāles uz otru. Pieskandināta Orleāna (Orléans), Bloā (Blois), Tūra (Tours), Šartra (Chartres) un Burža (Bourges).


Mārtiņdiena Turaidā Komentēt

Svētdien, 9. novembrī plkst. 14.30, Turaidas muzejrezervāts aicina ikvienu doties uz Turaidu, lai kopā svinētu latviešu gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.

Mārtiņi ir rudens uz ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Vārds „Apkūlības” sevī ietver nobeigtu darba cēlienu - labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti – lauki aparti, graudi savietoti klētī un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies glabādams un svētīdams nākamā gada ražu. 


Mārtiņdienas svinības Brīvdabas muzejā Komentēt

Šosvētdien, 9. novembrī, no plkst. 12:00 līdz plkst. 16:00 Brīvdabas muzejā norisināsies Mārtiņdienas svinības. Aizvadot rudens beigu darbus un sagaidot ziemas sākumu, Brīvdabas muzejs aicina mazus un lielus apmeklētājus tērpties maskās dziedāt un dejot folkloras kopu pavadībā, baudīt Mārtiņdienas cienastu un „Mārtiņa beķerejas” sarūpētos pīrādziņus.


Veļu laika stāsts Kokneses pilsdrupās Komentēt

Inguna Žogota, Kokneses folkloras kopas URGAS vadītāja

Ceturtdienas vakarus, kurus agrāk sauca par piektvakariem, agrāk svētījuši un svinējuši... Arī 30.oktobra vakars tāds bija. DABA kopā ar koknesiešiem svētīja un svinēja veļu laiku. Svētīja un svinēja. Teica paldies senčiem un godāja tos. 
Pie Dieviņa gari galdi,

Tur sēž pati mīļa Māra,
Tur sēž pati mīļa Māra,
Villainītes rakstīdama,
Izrakstīja, saskaitīja,
Atdod Dieva rociņā... 

Aīda Rancāne Gunta Siliņa-Jasjukeviča Ilze Briška. Saules gads Ziemassvētki Komentēt

Rīgas grāmatu svētku laikā Kongresu namā š.g. 26. oktobrī plkst 12.00 215. auditorijā notiks grāmatas Saules gads Ziemassvētki krustabas, kuras vadīs Andris Kapusts un folkloras kopa „Grodi”. Piedalīsies autores un bērnu mūzikas grupa, varēs daudz ko uzzināt par Ziemsvētku tradījām un cienāties, sadziedāties un sadancoties. 


Stabuļu izgatavošanas un spēles meistarklases festivālā „Dzīvā mūzika” Komentēt

Stabule, āžrags, tāšu taure, ganu rags, niedru stabule - tā ir tikai niecīga daļa no kādreiz Latvijas laukos gatavotajiem un spēlētajiem instrumentiem. Neraugoties uz dažādu pūšamo rīku ievērojamo skaitu tautas instrumentu aprakstos (Bīlenšteins, Straume, Sproģis, Brauns utt.), jāatzīst, ka to spēle ir gandrīz pilnībā izzudusi no muzicēšanas prakses vai arī senie instrumenti tiek aizstāti ar citiem, vieglāk pieejamiem.

Instrumentālās muzicēšanas prasmju pārmantošanas projekta, tautas mūzikas festivāla „Dzīvā mūzika” rīkotāji katrā norises ciklā ir centušies aplūkot, izpētīt un aktivizēt kādu no Latvijas instrumentu spēles tradīcijām. Šī pieeja ir devusi labu praktisko rezultātu, jo palīdzējusi apzināt un aktualizēt vairākas īpaši apdraudētas tradīcijas, piemēram, cimboles, caurspēlējamās cītaras (cītarkokles), bubyna spēli. Šī gada festivālā mēs runāsim par pūšamo instrumentu spēles tradīcijām. 


Veļu vakars Brīvdabas muzejā Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 26. oktobrī pkst.18:00 Hernhūtiešu saiešanas namā un Vidzemes sētā notiks Veļu vakars folkloras kopu „Grodi” un „GaraTaka” vadībā. Aicinām ģērbties silti un ņemt līdzi cienastu veļiem!

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS